Dabā
Medības

Medījums kalnā. Kur tēmēt?0

Foto no Schutterstock

Tikai nezinātājs sacīs, ka tāds nieks vien ir ar karabīni trāpīt 400 metru attālumā esošai lapsai vai stirnāzim. Šaušanas māksla ir ļoti niansēta, pakļauta dažādiem faktoriem, ne tikai mednieka pašsajūtai un prasmei, bet arī laika apstākļiem un pat temperatūrai. Svarīga nozīme ir ne tikai attālumam, kādā atrodas mērķis, bet arī leņķim. Latvijas apstākļos varbūt tas nav tik ļoti no svara, jo mūsu ainava neizceļas ar stāviem kalniem un lejām, tomēr katram medniekam var rasties situācijas, kad jātēmē augšup vai lejup. Kur un kā tieši būtu jātēmē šādā situācijā, šaujot ar vītņstobra ieroci?

Katrs, kas vismaz kaut ko saprot no šaušanas, zinās, ka, šaujot augšup un lejup ar vītņstobra ieroci, mainās trāpījuma vieta, taču ne visi īstajā brīdī atcerēsies, kur jātēmē, šaujot asā leņķī. Formula ir ļoti vienkārša, proti, ja jāšauj augšup vai lejup tālā distancē, jātēmē mazliet zemāk, nekā ierasts. Ja leņķis nav tik ass, šo problēmu var ignorēt. 
Daudziem tas varētu šķist dīvaini, un visbriesmīgāk ir tad, ja par medībām, piemēram, kalnos samaksāta liela nauda, bet dzīvnieku nomedīt nevar, jo trūkst elementāras izpratnes par lodes lidojumu. Patiesībā šī problēma nemaz nav tik sarežģīta. Trajektorija jeb lodes lidojuma ceļš ir atkarīgs no horizontālās plaknes, kurā atrodas mērķis, nevis no mērķēšanas līnijas. Mērķēšanas līnija ir tas, kā cilvēks skatās plaknē uz mērķi.

Jāņem vērā gravitācija
Jāatceras, ka lidojuma laikā uz lodi iedarbojas gravitācija, kas rada lodes kritumu noteiktā attālumā. Ja, piemēram, no gaisa balona šautu tieši uz leju, lodes lidojumam nebūtu izliektās trajektorijas, tā lidotu zemes virzienā tiešā līnijā tā, it kā lode būtu vienkārši nomesta. Tas pats notiek, ja šauj tieši augšup – lode lidos gaisā līdz mirklim, kad beigsies tās enerģija, un tad kritīs lejup. Arī šajā gadījumā trajektorija būs taisna. Tādēļ, jo stāvākā kalnā jāšauj, jo mazāks būs lodes kritums konkrētajā leņķī. Šis noteikums attiecas kā uz šaušanu augšup, tā arī lejup. Tā kā karabīne ir piešauta tā, lai kompensētu lodes kritumu, un tā kā lodes kritums ir mazāks, kad šāvienu veic augšup vai lejup, jātēmē ir mazliet zemāk, lai trāpītu vēlamajā vietā. Ja, piemēram, šāviens tiek veikts 40 grādu leņķī 350 metru distancē, tad būtu jātēmē tā, it kā šāviens horizontālā plaknē tiktu veikts 300 metru distancē.
Šādā situācijā lieti noderēs piemērots rīks, proti, tālmērs, ar nepieciešamajām funkcijām.

Snaipera likums
Ir dažādas metodes, kā aprēķināt nepieciešamo korekciju, šaujot augšup vai lejup. Viens no zināmākajiem ir t. s. snaipera jeb īkšķa likums (Riflemans Rule). Šis princips ļauj šāvējam precīzi izšaut uz mērķi, kas atrodas kalnā, ar ieroci, kas piešauts šaušanai horizontālā plaknē. Ar šā likuma palīdzību var aprēķināt, kāda korekcija nepieciešama, šaujot noteiktā distancē un konkrētā leņķī. Lai karabīnes lode trāpītu mērķī, kas atrodas konkrētā distancē augšup vai lejup DA un noteiktā leņķī α, karabīnes optika jāpieregulē tā, it kā tēmēšana notiktu uz mērķi, kas atrodas horizontālā plaknē: DH = DA cos (α). Šis aprēķins gan ir aptuvens un galvenokārt attiecināms uz šaušanu ne pārāk asos leņķos. Šo vienādojumu radīja, pieņemot, ka lode lido vakuumā. Tomēr empīriskie pētījumi liecina, ka šis princips darbojas pietiekami precīzi arī normālās situācijās attiecībā gan uz bultu, gan lodi.
Lai pārliecinātos par to, ka teorija strādā arī praksē, noteikti vajadzētu izmēģināt visas sava ieroča iespējas un pārliecināties par savām prasmēm, lai nav tā, ka, nokļūstot netipiskā situācijā, kārotajam medījumam aizšauj garām vai to ievaino.


Der zināt: galvenie noteikumi, šaujot asā leņķī

• Tuvā distancē līdz 100 metriem nav jāveic korekcija, jātēmē tur, kur gribas trāpīt. Šajā gadījumā nav svarīgi, kādā leņķī šauj. 
• Šaujot augšup un lejup, nepieciešamā korekcija ir absolūti vienāda, kompensāciju vienmēr veic, tēmējot zemāk. ZEMĀK!
• Nepieciešamība veikt korekciju ievērojami palielinās, šaujot tālākā distancē un asākā leņķī, piemēram, šaujot 30 grādu leņķī, korekcija būs mazāka, nekā šaujot 60 grādu leņķī.
Medniekam būtu ļoti grūti aprēķināt nepieciešamo korekciju katrā situācijā pirms katra šāviena. Ja tiešām ir plānots medīt kalnos, tad būtu vismaz jāzina, kāda korekcija nepieciešama, šaujot 100 metros 30, 45 vai 60 grādu leņķī. Tad ieteicams uztaisīt mazu špikerīti, ko nepieciešamības brīdī varētu arī izmantot.

Vairāk lasiet žurnāla “Medības” īpašajā pielikumā “Ieroči”

LA.lv