Mediķi Alcheimera slimnieku palaiž uz mājām vienu pašu 0
No P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ar Alcheimera slimību sirgstošaiss slimnieks 72 gadus vecais Gunārs nozuda, bet laimīgi atradās, tiesa pēc pusotras diennakts (tostarp divām naktīm).
Kur sirmgalvis visu šo laiku bijis, nav zināms un diez vai kādreiz slimības rakstura dēļ uzzināsim, bet skaidrs tikai viens: viņš atradās vakar no rīta degvielas uzpildes stacijā pie Jūrmalas šosejas. Operatorei šķita neadekvāta sirmgalvja uzvedība, tāpēc viņam pievērsa uzmanību.
Cilvēks izgaisa
Otrdien, 17. septembrī, vēlu pēcpusdienā Gunāra sieva Valentīna izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo vīram bija saasinājušās uroloģiskas kaites, kas bija progresējušas pēdējās divas nedēļas. It kā nepietiktu jau ar to, ka Gunāru piecus gadus moka arī Alcheimera slimība. Gunārs tika aizvests uz Stradiņu neatliekamās medicīnas centra uzņemšanas nodaļu. Valentīna brauca līdzi. Ap septiņiem vakarā uzņemšanas nodaļā Valentīnai pateikuši, ka viņa var doties mājās (Valentīna dzīvojot pusstundas ātra gājiena attālumā no slimnīcas) un lai deviņos piezvanot – tad arī būšot zināms, vai Gunārs tiks hospitalizēts vai palaists mājās. Valentīna zvanījusi desmit pāri deviņiem un, sev par lielu izbīli, uzzināja, ka vīrs pirms 25 minūtēm palaists mājās. Sieviete steigusies uz slimnīcu kopā ar draugu ģimeni, jo ar vīru dzīvo viena, bērnu nav.
Gunārs bija pazudis, uzņemšanas centra darbinieki teikuši: vīrietis šķitis adekvāts, par Alcheimera slimību neviens neko neesot teicis. Valentīna apgalvo, ka par šo slimību teikusi gan neatliekamās palīdzības jauniņajam mediķim, kurš neesot pazinis zāles, kas stāvējušas dzīvoklī uz galda un bija domātas Alcheimera slimībai, gan uzņemšanas nodaļā.
Gunārs aizgājis pa slimnīcas centrālo aleju. Kopā ar slimnīcas apsardzes dienestu līdz vēlai naktij bez sekmēm tika pārmeklēta gan slimnīcas, gan apkārtējā teritorija. Meklēšana turpinājās nākamajā dienā, iesaistījās Valsts un pašvaldības policijas. Nekādu pēdu… Vien apsardzes video uzrādījis, ka Gunārs izgājis no slimnīcas teritorijas.
Slimība cilvēkus nešķiro
Var tikai iedomāties, ko visu šo laiku pārdzīvoja Valentīna un ģimenes draugi. “Pārmeklējām visu Stradiņu teritoriju, apkārtējos veikalus, līmējām visur bildes, runājām ar cilvēkiem, vērsāmies televīzijā, radio, palīdzības organizācijās, likām internetā,” stāsta draugs Vladimirs. Meklētāji savā starpā runājuši par ārstu nolaidību un kāpēc tādus paraugcilvēkus piemeklē nelaime. Gunārs bijis pensionēts inženieris, inteliģents cilvēks, visu mūžu kopā ar kundzi sportojuši, cilājuši hanteles, skrējuši, staigājuši, nedzēruši, nesmēķējuši, ar visiem uzturējuši labas attiecības, Gunārs slimnīcā vispār ne reizi savā mūžā neesot gulējis, vēl pagājušā gadā abi nogājuši astoņus kilometrus kājām.
Diemžēl Alcheimera slimība pēdējos piecus gadus padarījusi Gunāru arvien vairāk nespējīgu orientēties ne tikai apkārtnē, bet pat savā dzīvoklī. Inteliģenci vīrs neesot zaudējis, diemžēl atmiņa sākusi grūt arvien vairāk.
Bet labi, ka viss beidzies labi. Vakar pēc deviņiem rītā Gunārs no degvielas uzpildes stacijas tika atkal atvests uz Stradiņiem un vēlā pēcpusdienā vēlreiz palaists mājās, šoreiz gan sievas, gan brāļasievas Valdas un draudzenes Allas pavadībā. Sirmgalvim tikai veiktas analīzes, izmeklēšana, un viss bijis kārtībā, pat iesnas nebija piemetušās. Drēbes tīras un sausas, tikai zeķes un kurpes bijušas slapjas, jo šajās dienās Rīgā lija. Kur Gunārs bija divas naktis un veselu dienu, nav skaidrs. Pats Gunārs konkrēti neko pastāstīt nevar, un, ja arī ko saka, kā teic sieva, tam ticēt nevar.
Izvērtēs atbildību
Stradiņu sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsme Sīle skaidro, ka par notikumu slimnīcā tiek veikta iekšējā izmeklēšana, tāpēc nav iespējams pateikt, kam jāuzņemas atbildība – neatliekamās palīdzības ārstam, uzņemšanas centra cilvēkiem vai pacienta dzīvesbiedrei. Šogad Stradiņos šis ir vienīgais gadījums, kad noklīst pacients, pērn tādi gadījumi bijuši divi, protams, biežāki esot gadījumi, kad slimnīcu pacienti pamet nemedicīniska motīva dēļ, piemēram, alkohola reibumā, negribot maksāt.
Uzziņa Gerontoloģijas (medicīnas un bioloģijas nozare, kas pēta dzīvu organismu novecošanās cēloņus un likumsakarības) profesors Jānis Zaļkalns: “Lai precīzi komentētu notikumu, jāzina detaļas – kas kam ko teicis, ko pierakstījis, parakstījis, novērojis. Skaidrs ir viens: Alcheimera slimības pacientu vienu laist mājās nedrīkst. Šī slimība, īpaši tās agrīnā stadijā, ir ļoti viltīga: mēdz būt tā saucamie gaišie logi, kad cilvēkiem no malas liekas, ka cilvēks ir pilnīgi vesels, ar viņu var normāli sarunāties, pusstundu diskutēt par nopietnām tēmām. Un tikai tuvinieki zina, cik slikta cilvēkam ir atmiņa, cik viņš bezpalīdzīgs un ka gaišais logs atkal aizvērsies.” Alcheimera slimība ir centrālās nervu sistēmas deģeneratīva slimība, kuras raksturīgākās iezīmes ir prāta spēju pasliktināšanās, atmiņas traucējumi un pārmaiņas uzvedībā. Smadzenes pakāpeniski noārdās. Šīs pārmaiņas pieaugošā mērā ietekmē cilvēka ikdienas dzīvi, samazina neatkarību, līdz viņi kļūst pilnīgi atkarīgi no citiem. Slimība galvenokārt tiek diagnosticēta cilvēkiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu. |
