Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
2. augusts, 2012
Drukāt

Mediķi iešot līdz pat Briselei

Foto - LETAFoto - LETA

Veselības ministrija ir izsūtījusi Slimnīcu biedrībai, kā arī ārstniecības iestādēm 2013. gada veselības nozares aptuveno budžetu, kas pārsteidzis gan slimnīcu vadītājus, gan mediķu sabiedriskās organizācijas.

 

Kaut gan valdības rīcības plānā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka veselības aprūpes finansējums ir pakāpeniski jāpalielina, lai 2014. gadā tas sasniegtu 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), reālā situācija ir pavisam pretēja šim cēlajam nodomam. 2010. gadā medicīnas budžets bija 3,5% no IKP, šogad – 3,3% no IKP, bet nākamgad ministrija ir ieplānojusi, ka tas būs tikai 2,8% no IKP. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris uzsvēra, ka tas ir pretrunā ne tikai valdības rīcības plānam, bet arī Eiropas Savienības pamattiesību hartai, līgumam par ES un citiem dokumentiem, kas paredz, ka ES iedzīvotājiem ir tiesības uz pieejamu un augsti kvalitatīvu veselības aprūpi. “Pašreizējās valdības rīcība, veidojot nākamā gada budžetu, kvalificējama ne citādi kā ļaunprātīga, rupja ES pamattiesību pārkāpšana. Mūsu arodbiedrības sadarbības partneri ir piekrituši uzsākt oficiālas konsultācijas par protesta akciju laiku un veidu. Kā viens no variantiem varētu būt atklāta vēstule Eiropas Padomei un Eiropas Parlamentam, vai cilvēktiesību pārkāpumi Latvijā ir savienojami ar Latvijas kā prezidējošās valsts statusu 2015. gadā,” sacīja Keris.

Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” vadītāja Gunta Anča raksturoja situāciju ar konkrētiem piemēriem, kad cilvēkiem ārsts nav pieejams, jo valstī beigušās tā saucamās kvotas.

 

Nesen viņa tikusies ar kādu bērnudārza audzinātāju, kas smagā veselības stāvokļa dēļ vairs nespējot strādāt. Viņai ir nepieciešama endoprotezēšanas operācija, bet līdzekļu šim mērķim valsts budžetā vairs nav. Cilvēks būtu darba spējīgs, ja varētu veikt operāciju. Bet tagad, visticamāk, būs par vienu invalīdu vairāk.

 

Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš atgādināja, ka septembrī Latvija varēs atzīmēt trīs gadu jubileju, kopš, ar nelieliem izņēmumiem, pārtrauktas plānveida operācijas. “Daudzi brīnās, kāpēc ārsti pieņem tikai pāris stundas dienā. Ļoti vienkārši – tā ir valsts noteiktā kvota, kas liedz pieņemt ilgāk. Savukārt Veselības ministrija slavē tos darbiniekus, kuri strādā kvotas robežās. Tā kā endoprotezēšanai valsts nauda ir beigusies, daudzi Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas speciālisti ir palaisti bezalgas atvaļinājumā. Labi, ārstiem varbūt ir finansiāli uzkrājumi, bet ko darīt medicīnas māsiņām, kurām septembrī bērni jālaiž uz skolu?” vaicā M. Pļaviņš un piebilst, ka sarunas par lielāku veselības aprūpes budžetu un lielāku procentu no IKP notiek visus neatkarības gadus. M. Pļaviņš: “Diemžēl nepietiek politiskās gribas, lai beidzot veselības aprūpes sistēma sāktu normāli attīstīties valdības deklarētajās robežās.”

 

Ministrijai rokas 
par īsām un švakām

Skarbi uzstājās arī Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs, kurš uzskata, ka politiķi nekrietni melojot, ka palielinās medicīnas budžetu, ir nopirkuši 20 tūkstošus mediķu balsu, ap 60 tūkstošiem pacientu balsu, jo devuši cilvēkiem cerības.

 

“Ja būtu pateikuši, ka ārstniecībai būs 2,8%, neviens par šādiem politiķiem nebūtu balsojis,” tā Kalējs. Viņš ir pārliecināts, ka Veselības ministrijai rokas ir par īsām un švakām, lai dabūtu lielāku finansējumu. Sabiedriskās organizācijas vērsīsies Saeimas komisijās.

 

Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule solīja, ka ministrija piedāvāšot jaunu budžeta rāmi, jo tikai nupat sākusies cīņa par lielāku finansējumu. Viņa izteica cerību, ka domstarpības, kas radušās politiķu solījumu nepildīšanas dēļ, izdošoties nokārtot Latvijas iekšienē, jo starptautiskās organizācijas tik un tā nenodrošinās lielāku finansējumu.

Sabiedriskās organizācijas lūgušas valdības vadītājam Valdim Dombrovskim iekļaut jautājumu par rīcības plāna izpildi medicīnas sadaļā Nacionālās trīspusējās padomes sēdē, kas notiek šodien, taču saņēmušas atteikumu. “Mēs aicinājām valdības vadītāju nākt un konkretizēt, vai mums vajag visu šo lietu attīstīt, vai arī tās ir liekas bažas un pārpratums, kuru var izgaisināt ar vienu valdības vadītāja parakstu, vēlreiz apstiprinot visiem, ka valdības rīcības plāns īstenosies. Tā vietā, lai šādi rīkotos, valdības vadītājs ir atteicies skatīt mūsu ierosināto jautājumu,” sacīja Keris.

 

Ja neizdosies vienoties…

Sabiedriskās organizācijas nolēmušas sūtīt vēstuli Eiropas Padomei un Eiropas Parlamentam tad, kad būs konkrēti zināms, kādu budžeta projektu valdība gatavojas iesniegt Saeimā. Visticamāk, tas varētu notikt oktobrī. Organizācijas arī lems, vai vēstules nosūtīšanu papildināt vēl ar kādu citu protesta akciju Latvijā vai, iespējams, arī Briselē kopā ar citu valstu arodbiedrībām. V. Keris, būdams arī Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu federācijas veselības un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks, iedarbināšot starptautiskos mehānismus, ja radīsies šāda nepieciešamība. Bet tomēr pastāvot vēl cerība, ka tas nebūs nepieciešams.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+