Mobilā versija
+5.1°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
2. novembris, 2017
Drukāt

Mediķu kalvei RSU būs jauns rektors (4)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Jānis Gardovskis (no labās), kurš jau 10 gadus vadījis RSU, pirms rektora amata kandidātu debatēm jautrā noskaņā aprunājas ar saviem potenciālajiem pēctečiem Jāni Vētru (no kreisās) un Aigaru Pētersonu. Debašu vadītājs - RSU mācībspēks, ārpolitikas speciālists Andris Sprūds (vidū) arī smej.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) jau nākamajā nedēļā gaidāmas jaunā rektora vēlēšanas. Uz šo amatu pretendē divi habilitēti medicīnas doktori. Viens no viņiem ir Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, kurš reiz jau bijis RSU rektors, bet šobrīd ir šīs universitātes profesors. Otrs pretendents tāpat ir RSU profesors, kā arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis un vēl nesen Rīgas domes deputāts “Vienotības” frakcijā Aigars Pētersons.

Kopīgs abiem kandidātiem ir tas, ka viņi dzimuši 1959. gadā, abi bijuši Saeimas deputāti – J. Vētra “Latvijas ceļa” un A. Pētersons “Jaunā laika” frakcijā – un abi ir profesora godā kopš 1999. gada. J. Vētra rektora vēlēšanās piedalījās arī pirms pieciem gadiem, taču toreiz RSU Satversmes sapulce atkārtoti rektora amatā ievēlēja Jāni Gardovski. Šajās vēlēšanās J. Gardovskis nedrīkst kandidēt, jo jau bijis rektora amatā divas reizes pēc kārtas. Rektoru vēlēs Satversmes sapulce, kurā ir gan mācībspēki, gan administratīvie RSU darbinieki, gan arī studenti.

Vakar abi kandidāti tikās debatēs, bet jau pirms tam konkurenti bija atbildējuši uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem.

 

Kāpēc nolēmāt kandidēt uz RSU rektora amatu?

A. Pētersons: – RSU esmu studējis un nostrādājis vairāk nekā 33 gadus, turklāt esmu izgājis visus karjeras soļus – no jaunākā pasniedzēja līdz dekānam. Vienmēr esmu bijis iesaistīts arī pētniecībā. Vienlaikus esmu strādājis par bērnu ķirurgu. Esmu darbojies dažādās RSU institūcijās – Senātā, Satversmes sapulcē, profesoru padomē u. c. Tāpēc pārzinu ar studijām un pētniecību saistītos jautājumus, kā arī procesa administratīvo pusi. Man ir idejas un priekšlikumi, kā varam turpināt RSU attīstību. Esmu stažējies daudzu valstu universitāšu klīnikās – Vācijā, Austrijā, Šveicē, Norvēģijā, Francijā, ASV. Tāpēc zinu, kādai ir jābūt atvērtai Eiropas universitātei. Ir visi priekšnoteikumi, lai RSU par tādu kļūtu.

J. Vētra: – Augstākās izglītības jomā strādāju jau 25 gadus. Vadot Augstākās izglītības padomi, augstākās izglītības jomu vairāk nākas pārraudzīt un kontrolēt, padomē neīstenojam augstāko izglītību kā tādu. Šķiet, ka man piemērotāks darbs būtu tieši universitātes vadībā, jo tad varētu gādāt par konkrētas augstskolas attīstību. Turklāt tagad varētu likt lietā to pieredzi un atziņas, ko esmu guvis, pēdējos gados vadot RSU.

 

Par tiesībām nākamos piecus gadus vadīt RSU sacenšas bijušais RSU rektors, tagad Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra (no labās) un RSU profesors, bērnu ķirurgs Aigars Pētersons. Foto - Karīna MiezājaPar tiesībām nākamos piecus gadus vadīt RSU sacenšas bijušais RSU rektors, tagad Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra (no labās) un RSU profesors, bērnu ķirurgs Aigars Pētersons. Foto - Karīna Miezāja

Svarīgākie rektora amata kandidātu dotie solījumi:

Pārmaiņas studiju procesā

A. Pētersons:

* Samazinās studentu/pasniedzēju attiecību. Šobrīd ir vidēji 13,6 studenti uz vienu pasniedzēju, bet nākotnē būtu jābūt tikai 12 studentiem uz vienu pasniedzēju, veselības aprūpes studiju programmās pat ne vairāk kā desmit.

* Palielinās ārvalstu docētāju skaitu no šā brīža astoņiem procentiem līdz vismaz 15 procentiem.

* Palielinās RSU bibliotēkas pieejamību studentiem nakts stundās.

* Stabilizēs ārvalstu studentu skaitu un viņu apmācību organizēs arī citu Eiropas valstu klīnikās. Šo studentu skaits RSU audzis daudz straujāk nekā pasniedzēju skaits. Pasniedzēji strādā līdz vēlam vakaram, pietrūkst arī telpu apmācībai.

* Medicīnas studentiem 5. un 6. kursā ļaus apgūt izvēles studiju kursus arī citās RSU fakultātēs.

* Palielinās angļu valodā realizējamo studiju programmu skaitu no 11 uz 20.

* Gādās, lai studenti, kuri jau strādā medicīnas jomā vai arī sniedz brīvprātīgu palīdzību, par šo veikumu saņemtu arī kredītpunktus kā par individuālo darbu.

* Modernizēs tradicionālo lekciju formu, ieviesīs video un e-lekcijas utt.

* “Studenti ir sadarbības partneri, nevis kaut kas zemāks par pasniedzēju.”

 

J. Vētra:

* Arī apņēmies studiju procesā vēl vairāk ieviest modernās tehnoloģijas. Tajās nepieciešamas būtiskas ilgtermiņa investīcijas, izveidojot pat jaunu zīmolu “RSU EDU TECH”. Attīstot studiju materiālu pieejamību e-vidē, varēs samazināt klātienes lekciju skaitu. Kad klātienes lekciju skaitu samazinās, to apmeklējumu noteiks kā obligātu. Šobrīd RSU studentiem ir pilnībā brīvais apmeklējums, tāpēc dažkārt lekcijas apmeklē tikai piektdaļa studentu.

* Ieskaitīs kredītpunktos studentu zinātnisko darbību. Tagad kredītpunktus piešķir par kursa darba vai studiju noslēgumu darba rakstīšanu, bet, ja students ikdienā strādā pētniecībā, tas studiju procesā nekādi netiek novērtēts. Kredītpunktos J. Vētra sola ieskaitīt arī visu, kas attīsta studējošā kompetenci un personību. Šajā aspektā izvērtēšanas vērta ir arī studentu dalība koros un deju kolektīvos.

* Ieviesīs jaunas studentu zināšanu pārbaudes formas. Izvērtēs atbilžu izvēles testa izmantošanu, jo tas ne vienmēr sniedz objektīvu ainu par studenta zināšanām. Daļa studentu tos pilda, izmantojot “minēšanas metodi”.

* RSU īpašajai iezīmei jābūt – te studentiem ir daudz un kārtīgi jāmācās.

* Palielinās ārvalstu studentu skaitu, piesaistot viņus arī sociālo zinātņu studiju programmām.

 

Zinātnes jomā

A. Pētersons:

* Palielinās RSU tapušo augstas raudzes citējamo publikāciju skaitu no 200 līdz 300, augstskolai apmaksājot rakstu publicēšanu.

* Ik gadu darbam RSU piesaistīs vismaz piecus ārvalstu zinātniekus.

* Dibinās jaunus, praktiskajā pētniecībā orientētus institūtus: sabiedrības veselības, uroloģijas, pediatrijas un sociālo zinātņu.

* Noteiks trīs prioritāros pētniecības virzienus.

 

J. Vētra:

* Noteiks, ka RSU mācībspēkiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums nodarboties ar pētniecību.

 

RSU attīstībā

A. Pētersons:

* Sola censties panākt, lai turpmāk valsts finansējums tiktu piešķirts ne tikai ar veselības aprūpi saistītajām studiju programmām, bet arī RSU sociālo zinātņu studiju programmām, kur šobrīd iespējams studēt tikai par maksu. A. Pētersons uzsver: “Esmu pārliecināts, ka mūsu sociālo zinātņu studiju programmas ir kvalitatīvas. Taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiešķir tām ne centa. Studējošie paši nāk un maksā no saviem līdzekļiem. Šogad, neskatoties pat uz to, ka citās augstskolās valsts budžeta vietas netika pilnībā aizpildītas, mēs atkal šo tēmu pacēlām diskusijās ar IZM, taču atbildes neseko. Tuvojas sociālo zinātņu akreditācijas process, tāpēc ļoti ceram uz IZM konstruktīvu rīcību.” Jāpiebilst, ka RSU ir Veselības ministrijas pārraudzībā, taču tai ir iespēja finansēt tikai veselības aprūpes studiju programmas.

* Kaut arī RSU ieguvusi samērā dāsnu Eiropas struktūrfondu finansējumu infrastruktūras sakārtošanai, A. Pētersons uzskata, ka šis finansējums ne vienmēr dalīts gana caurspīdīgi un skaidri. Tāpēc viņš apņēmies “katru reizi, kad dalīs ES fondu līdzekļus, stāvēt gluži kā sardzē ar acīm un ausīm vaļā, prasot argumentus un caurspīdīgumu, jo visu iesaistīto interešu spiediens ir milzīgs”.

* Neraugoties uz savu politisko pagātni, sola iestāties par stingru augstskolas autonomiju, iebilstot pret politiķu centieniem iekļūt augstskolu padomnieku konventos un noteikt, piemēram, kā dalāms augstskolu budžets.

* Gādās, lai RSU saglabā savu finansiālo neatkarību – šobrīd vairāk nekā puse universitātes ienākumu nenāk no valsts budžeta, bet ir augstskolas pašas pelnīti. Jāpiebilst, ka RSU ir vienīgā no lielākajām valsts augstskolām, kam nav kredītsaistību.

* Darbinieku atalgojumu palielinās reizi divos gados, nepieciešama atalgojuma reforma pētniekiem.

 

J. Vētra:

* Samazinās RSU pārvaldes sistēmas birokratizāciju.

* Dažādos RSU ienākumu avotus.

* Adekvāta darba samaksa. Ja kāpj skolotāju algas, jāceļ arī RSU mācībspēku atalgojums.

* Pilnvērtīgi izmantos studējošo pašpārvaldes organizatorisko pieredzi, kā arī tās potenciālu jaunu, inovatīvu pārvaldes formu meklējumos.

* Piedalīsies jaunā izglītības satura ieviešanā.

 

RSU skaitļos un faktos

RSU pēdējos gados bijusi vienīgā universitāte Latvijā, kas, neraugoties uz demogrāfisko bedri, spējusi palielināt studentu skaitu. Piemēram, pērn jaunuzņemto studentu skaits pieaudzis par 15 procentiem.

Desmit gadu laikā studentu skaits pieaudzis no 3500 līdz gandrīz 9000. Šobrīd tā studentu skaita ziņā ir trešā lielākā augstskola Latvijā. RSU starp valsts augstskolām ir visvairāk ārvalstu studentu – pērn to bija pat 22 procenti no visiem studentiem.

RSU rektora alga ir teju 9000 eiro mēnesī.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Pētersonam cik sievas un cik bērni, oficiāli un neoficiāli?

  2. Nedod Dievs, ka par rektoru kļūtu VĒTRA.Kā viņš , manā skatījumā, aplami, ja neteik zemiski vai necienīgi cīnījās par reformām izglītībā, kas izskatījās kadā TV raidījumā.

  3. Labāk vadītā augstskola. Manuprāt.

  4. RSU - kauna traips latvietim Atbildēt

    pretīga vieta ir šī stradiņa universitāte. Tā ir glābiņš, patversme visiem homosovjeticus – padomju okupācijas laika kolaborantiem, kas Latviju ienīst. (piem. komunisti ilga kreituse; dainis zelmenis – čekists, padomju spiegs, lasiet: “Čekisti pieloka vēderus ” 31.augusts (2011, NRA) ). Un vēl, tā ir patversme visiem tiem , kuri neieredz latviešu kosmosu, valodu (piem. sergejs kruks un hanovs). Lasiet ‘profesors’ Hanovs – noliedz Latviju kā nacionālu valsti rakstā ‘Profesors skaidro latviešu nācijas nedrošību un vājumu” 2012. gada 10. septembris, Apollo. Lasiet par ‘profesora’ sergeja kruka rakstu, kur šis ķēms aicina cīnīties pret latviešu vērtībām (lasiet: “Turēšanās pie iesīkstējušām kultūras paradigmām neļauj Latvijai kļūt modernai”, 2010. gada 25. aprīlis). Tāpēc nav jābrīnās, ka notiek krievu valodas uzspiešana studentiem mācību procesā (“ir” raksts ““Padomju laiki” Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē , 29 jūlijs, 2015). Stradiņa universitāte auklē arī neoliberālismu – Anda Rožukalne un Edijs Šauers, kuru aprobežotība neļauj sprast, ka nojēgums “brīvība” nenozīmē visatļautību. Neoliberālisms ir līdzīgs komunismam un nav brīnums, ka šī – stradiņa universitāte – ir pajumte visiem Latvijas kaitēkļiem. Vēl tikai jāpiemin, ka Stradiņa universitātes rektors nopircis dzīvokli Kanāriju salās par 200 000 eiro

Draugiem Facebook Twitter Google+