Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. marts, 2016
Drukāt

Meditācija prāta un sirds mieram: ko dod meditācija un ieteikumi iesācējiem

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Uzziņai:

3 elpošanas un koncentrēšanās vingrojumi pirms meditācijas

1. Elpo mierīgi un vienmērīgi, visu uzmanību veltot elpošanai. Ieelpojot un izelpojot domā, kurā nāsī vairāk jūtama gaisa plūsma. Koncentrējies brīdim starp ieelpu un izelpu. Pievērs uzmanību visam elpošanas ciklam. Nevajag sev pārmest, ja rodas kādas citas domas, labāk ļaut tām viegli kā mākoņiem aizplūst prom.

2. Ērti apsēdies, aizver acis un atslābinies. Ieelpojot skaiti 1 un izelpojot skaiti 1. Ieelpojot skaiti 2 un izelpojot skaiti 2. Tā turpini līdz 10 un paslavē sevi, tad atgriezies pie 1. Atkārto vairākas reizes. Ja galvā ienāk citas domas un skaitīšana sajūk, sāc no sākuma. Vingrojuma laikā viegli smaidi.

3. Ērti apsēdies, aizver acis un atslābinies. Koncentrē uzmanību uz elpošanu, it īpaši uz nāsu pamatni – sajūti, kā gaiss caur tām ieelpojot ieplūst plaušās, bet izelpojot izplūst. Skaiti katru ieelpu – 1, 2, 3... un katru skaitli vizualizē. Vēlams turpināt līdz 108. ieelpai.

Daudzreiz ir dzirdēts, ka neprasme sadzīvot ar stresu un ļaušanās negatīvām emocijām laika gaitā izraisa dažādas slimības. Savaldīt nevajadzīgas, uzmācīgas domas un vairot iekšējo mieru iespējams, apgūstot meditāciju.

Kādreiz neapzināti meditējis ir ikviens, piemēram, klausoties labu koncertu vai mazgājot traukus, taču prasmi meditēt iespējams attīstīt arī apzināti.

Arvien populārāki kļūst meditācijas retrīti, kuros cilvēki vairākas dienas trenējas būt tikai ar sevi un savām domām, šajā laikā atsakoties no jebkādas komunikācijas ar pārējiem.

– Manuprāt, meditācija par modes lietu kļuva pirms vairākiem gadiem, kad klajā nāca Elizabetes Gilbertas romāns “Ēd, lūdzies, mīli”, kura otrā daļa ir veltīta meditācijai. Pēdējā laikā tai pievēršas arvien vairāk cilvēku, jo saņemam pārāk daudz informācijas. Meditācija kā garīgās higiēnas instruments palīdz smadzenēm atpūsties un sakārtot savu iekšējo pasauli, – domā Personības pilnveidošanas centra vadītāja, meditācijas skolotāja Indra Melbārde.

 

Ietekmē gan ķermeni, gan garu

Kā stāsta Indra Melbārde, reiz kāda sieviete pirms meditācijas nodarbībām teikusi, ka viņas smadzenes esot kā sešu joslu autoceļš, pa kuru domas skrien mežonīgā un neapturamā ātrumā.

! Ķermenis un apziņa ir veseluma divas daļas, tāpēc, ietekmējot vienu, mainās arī otra.

Lai sāktu meditēt, nepieciešama prasme koncentrēties. Meditācijas laikā, domājot lēnāk, atslābst arī ķermenis – palēninās sirdsdarbība un elpošana, pazeminās muskuļu tonuss un asinsspiediens. Sākumā, samazinoties asinsspiedienam, var nedaudz reibt galva un rasties vajadzība klepot, taču vairākumam cilvēku ir patīkamas sajūtas un pārmaiņas. Dažas no tām jūtamas uzreiz, citas – pēc ilgāka laika: uzlabojas atmiņa un koncentrēšanās spējas, pieaug enerģija un radošums, pārņem miers. Varbūt izklausās paradoksāli, taču, iemācoties dzīvot lēnāk, iespējams izdarīt vairāk.

Meditāciju var apgūt patstāvīgi pēc informācijas grāmatās un internetā, taču parasti par šo procesu rodas dažādi jautājumi, tāpēc sākumā ieteicams atrast skolotāju. Kā liecina Indras Melbārdes pieredze, ikviens spēj iemācīties meditēt, praktizējot katru dienu vismaz trīs nedēļas. Protams, to var darīt arī retāk, bet tad nebūs tik labi rezultāti. Meditējot kopā ar citiem, rodas lielāka enerģija, ir iespēja dalīties ar savām atklāsmēm un uzzināt pārējo cilvēku pieredzi.

Sākot meditēt, nevajadzētu no šā procesa kaut ko īpašu gaidīt, bet vienkārši ļauties un pieņemt par labu jebkādas sajūtas. Lai to iemācītos, jābūt pacietīgiem un sevi mazliet jāpiespiež koncentrēties ilgāk, nekā ierasts. Kad apgūtas pamatprasmes, atliek meklēt sev pieņemamāko no daudzajiem meditācijas veidiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+