Dabā
Medības

Mednieka pieraksti. Ieroča pareiza turēšana0

Foto no personiskā arhīva

Iepriekšējā reizē runājām par sprūda mehānisma nospiedienu un to, kā uzlabot šaušanas precizitāti, koncentrējot uzmanību uz šo šaušanas tehnikas niansi. Šoreiz runāsim par ieroča ieplecošanu un faktoriem, kas ietekmē tā turēšanu gatavojoties šāvienam un šāviena laikā. Tāpat apskatīsim, kādas pazīmes liecina par to, ka ierocis ir pareizi piemērots īpašniekam.

Katra jauna iepazīšanās medniekam ar ieroci notiek, to ieplecojot un veicot pietēmēšanu kādā iedomātā punktā. Visbiežāk tas notiek medīblietu veikalā pie letes, kad pārdevējs pēc nelielas sarunas ar potenciālo pircēju un pēc dokumentu pārbaudes pasniedz medniekam ieroci piemērošanai.

Pāris mirkļos potenciālais pircējs, turot ieroci rokās, novērtē tā svaru, koka kvalitāti un ergonomiskās īpašības. Un tad seko galvenais – vēršot stobru drošā virzienā, ierocis tiek ieplecots tā, it kā ieroča turētājs gatavotos veikt šāvienu. Šīs darbības galvenais mērķis ir sajust, vai ierocis krīt, un pārliecināties, vai ieroča tehniskie parametri atbilst tā potenciālā lietotāja fiziskajām īpašībām un vēlmēm.

Šis bieži vien ir izšķirošais brīdis, kurā tiek pieņemts lēmums par tālāku sarunu konkrētā ieroča iegādes sakarā. Ieroču ražotāji ļoti labi apzinās šī pirmā iespaida nozīmi, tādēļ medību ieroči pamatā tiek ražoti tā, lai tie derētu visiem. Šeit arī sākas zemūdens akmeņu lauks, kurā ir jāspēj orientēties un saprast – kas vēl reizē ar ieroča iegādi būs nepieciešams, lai tas būtu ideāli piemērots tā lietotājam.

Ieroči ar regulējamām detaļām, tādām kā laides pagarinājums vai vaiga atbalsts, parasti ir dārgāki, un pamatā šādas ekstras ir sporta ieročiem. Katra detaļa, kas tiek iestrādāta ierocī vai tam pievienota, ne tikai palielina ieroča svaru, bet arī kāpina tā izmaksas. Taču, no otras puses, šajos svaros ir šāviena precizitāte un komforts. Pārlieku liels sitiens plecā, trāpījuma vietas atšķirība no tā punkta, kurā ierocis ticis piešauts, kā arī piepūle un nepieciešamība staipīt kaklu, uzraut plecus vai vēl kā citādi nevajadzīgi noslogot ķermeni tēmēšanas laikā ir ziņa, ka ierocis ir jāpiemēro.

Par laimi, gandrīz visos mednieku veikalos ir atrodams aprīkojums, lai risinātu šo problēmu. Daži izstrādājumi ir vienkārši uzliekami, pietinami vai citādi piestiprināmi ierocim, dažiem ir nepieciešama profesionāļa palīdzība un dažreiz pat visai sarežģīti instrumenti. Taču šoreiz ne par to!Ieroča noturēšana un pareiza ieplecošana ir precīzā šāviena pamatā. Precīzs šāviens kaut reizi dzīvē ir izdevies mums katram. Precīza šāviena galvenā problēma ir tā, ka to ir jāspēj atkārtot, un nevis kaut kad, bet jau katrā nākamajā reizē. Loģika vienkārša, nav iespējams atkārtot precīzu šāvienu, ja netiek veiktas visas vajadzīgās darbības.

Atkārtosim, kādas tās bija:
1) piemērots ierocis šāvēja fiziskajām vajadzībām;
2) šāvējs ieroci ir pietiekami regulāri lietojis (trenējies), lai ieplecošana un tēmēšana notiktu bez piepūles un ar precīzu sajūtu, ka ierocis ir ielikts plecā tikpat pārliecinošiun pareizi kā iepriekš;
3) ierocis ir piešauts un tehniski nevainojamā kārtībā.

Ja, tik tālu izlasot, varam teikt, ka katram no precīza šāviena sagatavošanās soļiem esam apzinīgi sekojuši, tad varam pievērsties kādam pavisam neredzamam un ļoti maz apspriestam faktoram, kas tiešā veidā ietekmē ieroča turēšanu un precīzu šāvienu, – tā ir elpošana.

Turot ieroci, mēs to balstām pret krūškurvja augšdaļu, un elpošana vistiešākā veidā maina ieroča stāvokli attiecībā pret mērķi. Bieži vien, gatavojoties atbildīgam šāvienam, kļūst straujāka sirdsdarbība, seklākas ieelpas un izelpas, kuras pavada trauksmes sajūta, un tas nemaz nepalīdz koncentrēties precīzai darbībai.

Šīs ir pazīmes, ko katrs, kurš kaut reizi ir šāvis medībās vai sporta sacensībās, ir sajutis. Lielāko tiesu gadījumu šīs pazīmes tiek uztvertas kā absolūti normālas un tās tiek izmantotas par atrunu, kādēļ kaut kas nav izdevies, kā plānots. Nodarbojoties ar sporta šaušanu, esmu sapratis, ka, tāpat kā attīstot vispārējo fizisko kondīciju, ir iespējams trenēt arī elpošanu un netiešā veidā kontrolēt sirdsdarbību. Pēc ilgiem meklējumiem man izdevies atrast metodi, kas lieliski palīdz attīstīt elpošanu un palīdz uzlabot šaušanas rezultātu. Jāpiebilst, ka šai metodei ir arī virkne pozitīvu medicīnisku efektu, bet tagad ne par tiem. Tie, kuri nodomāja, ka raksts noslēgsies ar jogas pozitīvās ietekmes uzskaitīšanu, kļūdās. Kaut gan droši vien arī jogai varētu būt kāds pozitīvs efekts uz šaušanas precizitāti, taču es personīgi to atzīstu par pārāk vispārēju.

Šoreiz jūs vēlos iepazīstināt ar Frolova elpošanas trenažieri (kriev. val. – дыхательный тренажер Фролова). Šīs ierīces galvenais uzdevums ir radīt pretestību elpošanas laikā un pieradināt smadzenes darboties ar zemāku skābekļa līmeni asinīs, nekā esam pieraduši. Internets ir pilns ar rakstiem par šīs metodes aizsākumiem un visādiem pētījumiem, un, ja vien tas jūs interesē, varat droši paši veikt šo izziņas darbu. Savukārt es vēlos ieteikt savu metodi, kā es izmantoju šo ierīci. Lai panāktu vēlamo efektu, ierīce jālieto apmēram mēnesi, pēc0101 tam jūs paši izlemiet, turpināt vai ne. Viena nodarbība aizņem vien 20 minūtes.

Ierīce tiek sagatavota atbilstoši lietošanas instrukcijai – tajā tiek ieliets ap 20–30 ml ūdens, blakus tiek sagatavots hronometrs. Piecu sekunžu laikā caur elpošanas trenažieri tiek veikta dziļa, strauja ieelpa un izelpa. Izelpa, mēģinot izpūst maksimāli visu gaisu no plaušām, turpinās vēl 15 sekundes, pēc kurām atkal tiek atkārtots cikls. Kopumā viena treniņa sesija ilgst ne vairāk, ne mazāk kā 20 minūtes. Šāda nodarbība mēneša garumā jums ļaus iepazīt sevi un saprast, cik ļoti liela ietekme ieroča noturēšanai un precīzai šaušanai ir pareizai elpošanai.

Neesmu iedziļinājies šīs iekārtas pārējos pozitīvajos medicīniskajos efektos, bet to, ka jau pēc mēneša ar pāris dziļām ieelpām un izelpām spēsiet nostabilizēt sirds ritmu un mazināt uztraukumu, kas rodas adrenalīna ietekmē, varu apgalvot.Šis vingrinājums ļauj organismam pierast pie uztraukuma radīta stresa. Sekla un nevienmērīga elpošana, strauja sirdsdarbība un tam sekojoša sasteigta rīcība – šajā gadījumā, izpildot šāvienu. Sistemātiski pieradinot organismu pie īslaicīga zema skābekļa līmeņa asinīs, mēs paaugstinām savu noturību pret dažādu emocionālu pārdzīvojumu radītiem kairinājumiem.

Īsāk sakot – šāviens atbildīgā medību situācijā vai medību sporta šaušanas sacensībās būs pārdomāts, precīzs un drošs. Tieši kā visiem zināmajā novēlējumā – drošu roku un vēsu prātu! Šaujiet garām!


Vairāk par šo tematu lasiet šeit


Vairāk lasiet žurnālā Medības

LA.lv