Foto – Vilnis Skuja

Mednieki kreņķējas, ka senā tradīcija – uz Jāņiem gādāt buku – jāaizmirst, jo stirnas jau kuro medību sezonu nākas saudzēt. Pēdējo četru gadu bargo ziemu dēļ to skaits sarucis par vairāk nekā simts tūkstošiem.

Lasītākie

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115

Kokteilis

Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1

Lasīt citas ziņas

Arī pagājusī ziema stirnām nebija labvēlīga, tāpēc lielākā daļa Latvijas virsmežniecību ziņo par populācijas samazināšanos. Kurzemē, Zemgalē un Dienvidlatgalē bilance pozitīva, dažās medību platībās dzīvnieku skaits pat jāierobežo.

Durbē nemedī pirmo, kas pagadās

Durbes mednieki nevar žēloties – vairāk esot jādomā, lai stirnu nesavairojas par daudz. Pērn nomedījuši nepilnu simtu, šogad ieplānotas 140 dzīvnieku medības. Kolektīva vadītājs Ilgonis Sprūds stāsta, ka izdzīvot palīdzējuši gan maigāki klimatiskie apstākļi, gan piebarošana, labu barības bāzi meža dzīvniekiem rada arī spēcīgi attīstīta lauksaimniecība, īpaši iecienīti esot rapšu sējumi. Kolektīvs ar 45 medniekiem rūpējas par piecarpus tūkstošu hektāru lielu medību saimniecību.

Esam uzmanīgi! Brīdina par viltus mājaslapu un sociālo tīklu profilu personu datu izkrāpšanai

“Būtu ļoti ērti, ja ciemiņiem, atnākot pie manis, būtu iespēja apsēsties mīkstos krēslos vai dīvānā nevis uz cietiem krēsliem,” Kariņš uzskata, ka valdībai nepieciešama rezidence

VIDEO. “Jums viņš ir briesmonis, man viņš ir ļoti slims zēns,” pirmo reizi publiski izsakās Sidnejas tirdzniecības centra uzbrucēja tēvs

Lai gan stirnāžu medības atļautas no 1. jūnija, vīri nesteidzot iegūt medījumu par katru cenu. “Mednieku izglītošana nākusi par labu, tāpēc tagad viņi izvērtē, nevis šauj pirmo, kas gadās,” piebilst I. Sprūds. Paša pļavās jau trešo gadu tiek saudzēti trīs smuki āzīši – nu būs jāiet lūkot, kā tiem pa šo ziemu klājies.

Līdzīgi kā visā Latvijā arī Durbes mednieki vairāk medī āžus, retāk – kazas un kazlēnus. I. Sprūds apgalvo, ka dzimumu proporcija viņu stirnu pulkā esot optimāla. Pirms sešiem septiņiem gadiem stirnu bijis krietni vairāk nekā āžu, bet tagad – mātīšu skaits tikai nedaudz pārsniedz tēviņus. Šajā medību sezonā paredzēts izmantot visas āžu medību atļaujas, bet stirnas tiks saudzētas – kolektīva vadītājs neļaušot izpildīt visu limitu.

Medniekiem jāsaimnieko prātīgi, jāskatās četru piecu gadu perspektīva, lai pašiem būtu ko medīt un zemniekiem nav postījumu, spriež I. Sprūds.

Par to, ka durbēniešu politika esot uz pareizām sliedēm, liecinot ne viena vien izcila trofeja, viņš palepojas – kolektīva biedra Ērika Rāvas pērn iegūtā āža trofeja kā labākā Latvijā saņēma izstādes “Trophy Grand Prix Riga 2013” galveno balvu, Eiropā Durbes āža ragi ieņēmuši astoto vietu.

Vairāk jāsaudzē stirnāži

Visgrūtāk stirnām pērn klājies Latvijas vidienē un ziemeļu daļā, jo sniegam izveidojusies sērsnas kārta. “Sērsna, kura neiztur stirnas svaru, ir pats sliktākais faktors, jo dzīvnieks nevar pārvietoties no vienas barotnes uz otru, tās ir daudz vieglāk noķeramas, tajā skaitā arī no suņiem,” skaidro Valsts meža dienesta (turpmāk – VMD) Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš.

Klimatiskie apstākļi Dienvidkurzemē un Zemgalē bijuši labvēlīgāki, taču parādījusies cita problēma – rapšu lauki, kas stirnām ir neatvairāms vilinājums. VMD saņēmis daudz ziņojumu no Ogres apkārtnes, Bauskas, Saldus, Liepājas, ka stirnas, saēdušās rapšu dzinumus, apreibst, uzvedas neadekvāti.

Rapši rada gremošanas sistēmas problēmas, mēdz būt gadījumi, kad dzīvnieki arī nobeidzas, stāsta VMD Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš.

Jau vairākas medību sezonas mednieki daudzviet Latvijā vienojušies par stirnu saudzēšanu, tāpēc no medījamo dzīvnieku limita izmanto labi ja trešdaļu. Pērn nomedīti aptuveni septiņi tūkstoši dzīvnieku. Šosezon J. Ozoliņš medniekiem iesaka nesteigties medīt āžus, kas it kā izskatās neperspektīvi. “Jau tas vien, ka dzīvnieks ir izdzīvojis, nozīmē, ka viņš ir perspektīvs. Laikā nenomainīts apmatojums vai neattīstīti ragi var būt sekas bargajiem apstākļiem, nevis ģenētiskajai kvalitātei. Jāskatās kontekstā – iespējams, kādā reģionā visi āži var būt neattīstīti, taču, ja līdzās ir dzīvnieki gan labā, gan sliktā kondīcijā, tad izlases medības var veikt.”

Savukārt medību trofeju eksperts Jānis Baumanis norāda – ja šogad vispār medī stirnas, vairāk jāpasaudzē normālas kvalitātes trīs līdz piecus gadus veci stirnāži. “Jālasa ārā pusotrgadīgie, kam vēl tagad spalvaini ragi īsāki par ausīm. Vajadzētu medīt arī kazas un kazlēnus.” Kā uzskata speciālisti, optimāli būtu nomedīt vienādā skaitā āžus, stirnas un jaunos stirnēnus.

Virsmežniecību atskaites tomēr norāda, ka lielākoties atļaujas tiek izmantotas āžu medībām. “Nomedījot tikai āžus, tiek panākts, ka pie stirnu apaugļošanas tiek arī hierarhijā zemāki un vājāki eksemplāri, kuriem normālā populācijā ar pareizu proporciju nebūtu nekādu izredžu atstāt pēcnācējus,” piebilst J. Ozoliņš. Stirnu un kazlēnu saudzēšana dodot efektu tikai uz pāris gadiem, ilgtermiņā tā populāciju ietekmē negatīvi, tāpat kā āžu pārlieka izmedīšana attālina mednieku sapni par augtvērtīgām trofejām.

Stirnu skaits Latvijas reģionos un lielākais pieļaujamais nomedījamo dzīvnieku skaits (limits)

Dati: VMD virsmežniecību informācija

Materiāls sagatavots ar 
Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu