Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. jūnijs, 2014
Drukāt

Mednieki uzstāj uz medību vadītāju regulāru apmācību (1)

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Mednieku organizācijas apstrīd Zemkopības ministrijas lēmumu svītrot priekšlikumu par medību vadītāju regulāru apmācību.

“Vai valstij ir izdevīgi, lai medību vadītāji netiktu izglītoti?” Šādu jautājumu uzdod Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis pēc tam, kad Zemkopības ministrija svītrojusi no Ministru kabineta noteikumu projekta mednieku organizāciju priekšlikumu par regulāru medību vadītāju kvalifikācijas paaugstināšanu.

Vairāku mēnešu garumā Zemkopības ministrijas (ZM) organizētā darba grupa, kurā piedalījās ZM, Valsts meža dienesta (VMD), akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” un abu lielāko mednieku organizāciju – Latvijas Mednieku savienības (LMS) un Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) – pārstāvji, sprieda par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos par mednieku un medību vadītāju apmācību un eksamināciju.

Mednieki ierosināja iekļaut MK noteikumos jaunu normu, kas nosaka medību vadītājiem pienākumu reizi trijos gados apmeklēt astoņu stundu kvalifikācijas celšanas kursus. LATMA valdes loceklis un izpilddirektors Haralds Barviks ir pārliecināts, ka medību vadītāju kvalifikācija ir jāpaaugstina pastāvīgi. “Tie ir cilvēki, uz kuru pleciem praktiski gulstas visa dzinējmedību organizācija, cilvēku drošība u. c. Viņi visu laiku ir jāmāca, un šī ir iespēja, kā to panākt.” Medību vadītāju kvalifikācijas celšana kā viens no organizācijas mērķiem ar reģionālo vadītāju atbalstu iekļauta Latvijas lielākās mednieku organizācijas LMS, kuras rindās jau darbojas ap deviņiem tūkstošiem mednieku, stratēģijas dokumentā.

Abas mednieku biedrības ir gatavas uzņemties medību vadītāju apmācību, kā arī izsniegt apliecinošu dokumentu par kursa apmeklēšanu. Finansējumu šim pasākumam iespējams piesaistīt no Medību saimniecības attīstības fonda (MSAF) līdzekļiem, norāda H. Barviks.

Saskaņā ar VMD datiem medību vadītāja apliecība izsniegta aptuveni trīs tūkstošiem mednieku. Priekšlikumu par obligātu kvalifikācijas celšanu medību vadītājiem ik pēc trīs gadiem ZM darba grupas pārstāvji atbalstīja.

Lielākās diskusijas un mednieku iebildumus izraisīja VMD priekšlikums mednieku un medību vadītāju apliecības nomainīt pret jaunām ar noteiktu derīguma termiņu. Par pamatojumu apliecību nomaiņai tika minēta nepieciešamība sakārtot datu bāzi un dokumentu nodrošināt ar fotogrāfiju, kas nav vecāka par desmit gadiem, lai varētu atpazīt apliecības īpašnieku, tā atvieglojot medību kontroli. LMS norādīja uz lielu risku palikt bez medību šaujamieroča glabāšanas atļaujas, jo mednieka apliecība ir pamats, lai viņš saņemtu šo atļauju. “Tas nozīmē, ka tad, ja mednieks nebūs samainījis mednieka apliecību, kurai beidzies derīguma termiņš, Valsts policija viņam anulēs arī medību šaujamieroča glabāšanas atļauju. VMD minētie teorētiskie ieguvumi no apliecību nomaiņas nekādā gadījumā neatsver tās problēmas, kā arī laika un finanšu patēriņu, kas ar apliecību maiņu tiks uzkrauts medniekiem,” uzsver LMS pārstāvis J. Baumanis.

Kā paredz ZM procedūra, darba grupas izstrādātie priekšlikumi vēl tiek apspriesti ministrijā un tās pakļautības institūcijās, lai pēc tam projektu izsludinātu Valsts sekretāru sanāksmē. ZM iekšējā saskaņošanas gaitā no MK noteikumu grozījumu projekta mednieku priekšlikums par medību vadītāju kvalifikācijas paaugstināšanu tika izsvītrots. Kā paskaidroja ZM Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents un darba grupas vadītājs Jānis Bārs, šo lēmumu apspriežoties pieņēmis ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols un VMD ģenerāldirektors Andis Krēsliņš. J. Bārs neslēpa savu personīgo viedokli, ka viņš šādam risinājumam nepiekrīt.

“Šāds notikumu pavērsiens bija kā auksta ūdens spainis uz galvas,” sašutis par priekšlikuma svītrošanu ir J. Baumanis un norāda, ka pagaidām nav zināms pamatojums lēmumam. Abas lielākās mednieku organizācijas jau ir nosūtījušas savus iebildumus ZM. Turklāt, kā apgalvo LMS pārstāvis, šī nav pirmā reize, kad ZM veic izmaiņas dokumentā, ar kuru darba grupa ir ilgstoši strādājusi, par to diskutējusi un vienojusies.

“Jaunajai idejai nav piedāvāts adekvāts risinājums,” lēmumu noraidīt mednieku priekšlikumu pamato A. Ozols. “Mednieku priekšlikums nozīmē to, ka medību vadītājam apliecība ir spēkā, ja ik pēc trīs gadiem viņš iziet kursus. Taču kursu apmeklēšana vēl nav garants, ka tu esi kaut ko iemācījies.

Ja valsts uzliek pienākumu kārtot papildu izglītību, tā ir jāpārbauda. Tas nozīmē, ka jākārto eksāmens akreditētā organizācijā vai atkārtots valsts eksāmens VMD. Tikai vienkārša apmācība šajā gadījumā nav arguments,” skaidro Meža departamenta direktors. Par risinājumu viņš uzskata mednieku organizācijas akreditāciju, kas ļautu mednieku vadītāju kvalifikācijas celšanas jautājumu atrisināt juridiski korekti.

Mednieku priekšlikuma pretinieku pusē pārgājis arī viens no darba grupas dalībniekiem – VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: “VMD interesē kvalifikācijas celšana, taču kāpēc tā medību vadītājiem tiek uzspiesta administratīvā veidā? Mans priekšlikums bija, ka katram medniekam jāpaaugstina kvalifikācija kaut kādā laika periodā – uz to mums jāiet. Turklāt, ja apmācība nebeidzas ar kaut kādu pārbaudījumu, tad tā ir vienkārši parunāšana.” Priekšlikuma noraidīšana netraucējot biedrībām organizēt kvalifikācijas celšanas kursus bez piespiešanas metodēm, un, kā rādot pieredze, tas jau sekmīgi notiek, norāda V. Lūsis.

Pagājušajā gadā ar MSAF finansiālu atbalstu “testa režīmā” notika pirmā apmācība apmēram 40 medību vadītājiem, kas, kā stāsta viens no projekta īstenotājiem J. Baumanis, kopumā tika novērtēta ļoti pozitīvi. Šogad LMS plāno noorganizēt jau desmit seminārus aptuveni 300 interesentiem, pirmā tikšanās paredzēta pirms Jāņiem Saldū. “Gribētāju ir vairāk, nekā spējam reāli nodrošināt, jo vienā grupā negribam ņemt vairāk nekā 30 cilvēkus, citādi tā nav normāla apmācību grupa,” viņš piebilst. LMS vadītājs lēš, ka brīvprātīgi šādus kursus apmeklētu aptuveni puse no medību vadītājiem, taču labi izglītotiem jābūt visiem 100%. “Šie cilvēki medībās komandē desmit, divdesmit un reizēm pat piecdesmit cilvēku lielu komandu, tāpēc viņiem jābūt galvas tiesu pārākiem par ierindas medniekiem.”

LATMA un LMS pārstāvji pauž gatavību neatkāpties no savām pozīcijām, ka šāda medību vadītāju kvalifikācijas celšana MK noteikumos ir jāiekļauj.

Raksts tapis ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. J.B. kā vienmēr domā par savu kabatu.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +1.7
Alūksne -3.2
Daugavpils +2.6
Saldus +1.7
Liepāja +4.5
Jelgava +2.7
Ventspils +3.1
Limbaži -1
Madona -0.8
Rēzekne -1.6
Draugiem Facebook Twitter Google+