Mobilā versija
+5.5°C
Līksma, Bārbala
Otrdiena, 25. aprīlis, 2017
3. marts, 2017
Drukāt

Medņiem sācies pavasara trakums

Foto - Gundega SkagaleFoto - Gundega Skagale

Vienu tādu medni no garāmbraucošas automašīnas loga izdevās "noķert" 15. februārī Gulbenes novada Lizuma pagastā. Putns, knābi pavēris, devās tieši šosejas virzienā.

Šopavasar medņi sastopami ne tikai savā dabiskajā dzīves vietā – mežā, bet arī uz ceļiem, grāvjiem un citviet, kur tie iepriekš nav manīti. Medņi, kas negaidīti uzrodas apdzīvotās vietās un nebaidās no cilvēkiem un mašīnām, liek uzdot jautājumu – vai medņiem trūkst piemērotas riesta vietas?

 

Meklē granti uz ceļiem

Valsts mežu apsaimniekotāja AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”) meža putnu eksperts Elmārs Pēterhofs uzskata, ka satraukumam nav pamata, un skaidro, ka, nākot pavasarim, medņi, līdzīgi kā citu sugu putni, kļūst aktīvāki. Tie pulcējas vienkopus 100 līdz 200 ha lielās teritorijās uz riestu. Ja riesta teritorija atrodas netālu no ceļa vietām, medņi tur redzami biežāk nekā citos gadalaikos. “Medņu aktivitātes iemesls var būt ne tikai gatavošanās riestam, bet arī nepieciešamība apmeklēt vietas, kur pieejama grants, kas medņiem vajadzīga, lai nodrošinātu barības pārstrādes procesu,” uzsver putnu pētnieks.

Medņi ziemā un pavasarī pamatā pārtiek no priežu skujām, un, lai tās sagremotu, nepieciešami sīki akmentiņi, kas medņu kuņģī, līdzīgi kā dzirnavās, samaļ samērā cieto barību. Tādēļ medņi ziemā un pavasarī bieži sastopami ceļu tuvumā, kur uzlasa tiem nepieciešamos sīkos akmentiņus. “Turklāt medņi bieži vien no automašīnām nebaidās, ja vien tās neapstājas. Arī mežā medņi var būt samērā droši un ļauj cilvēkam pienākt pavisam tuvu, jo putni ir masīvi un lido nelabprāt, bet vēro mūs no slēpņa. Tāpēc ziemā, rudenī un pavasarī mēs tos varam redzēt diezgan bieži, jo tie paceļas spārnos tikai kritiskas nepieciešamības gadījumā, parasti no pavisam tuvas distances. Vasarā savukārt, kad ievērojamu daļu savas dzīves tie pavada uz zemes, mēs tos redzam retāk, jo tie, mums nemanot, aizbēg aizskrienot. Atsevišķi var minēt gadījumus, kad riesta laikā atsevišķu medņu gaiļu uzvedība kļūst neadekvāta un tie var kļūt agresīvi, pat pret cilvēkiem. Šādai uzvedībai ir dažādi skaidrojumi, bet tiem trūkst drošu zinātnisku pierādījumu. Šādi gadījumi ir, to biežums ir neliels (Latvijā katru gadu pa kādam), vēsturiski tie novēroti gan pirms simt gadiem, gan arī mūsu dienās,” piebilst E. Pēterhofs.

 

Analizēs DNS un vēros uzvedību

Latvijas valsts mežzinātnes institūtā “Silava” sākts trīs gadu pētījums, kurā tiek skaidroti medņu aizsardzībai nozīmīgi vides faktori. Institūta vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš zināja teikt, ka Latvijā medņu dzīvotnes vairāk sastopamas purvainos mežos, ievērojami retāk – vecos un dabiskos skuju koku mežos, kā arī staignājos.

Lai pārliecinātos, kā medņu uzvedību ietekmē plēsēji, pētnieki vāc medņu lielāko dabisko ienaidnieku – meža caunu – ekskrementus un pēta tajos atrodamās spalviņas un kauliņu fragmentus. Tas ļaus pateikt, cik liels īpatsvars plēsēju ēdienkartē ir tieši medņiem. “Analizēsim arī medņu spalvas, nosakot DNS, tas ļaus konstatēt, vai putnu populācija ir pietiekama, vai krustojoties nav manāmas tuvradniecības pazīmes,” pastāstīja J. Ozoliņš. Medņus plānots aprīkot arī ar raidītājiem, lai analizētu to reakciju uz sēņotājiem, ogotājiem, mežizstrādi.

Pētījumu plānots pabeigt līdz 2019. gadam. To finansē “Latvijas valsts meži”.

 

Riesta vietās mežizstrāde nenotiek

Vairāk nekā 90% medņu dzīvotņu Latvijā atrodas “Latvijas valsts mežu” apsaimniekotajās mežu platībās, un visās zināmajās medņu riestu teritorijās tiek nodrošināta medņu aizsardzība atbilstoši “LVM” izstrādātajām vadlīnijām, zina teikt “LVM” komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs. “”LVM” jau vairāk nekā četrus gadus veic mežu apsaimniekošanu saskaņā ar īpaši šim mērķim izstrādātām vadlīnijām. Tās sevī ietver maksimālu medņu aizsardzību pirms riesta un riesta laikā, kā arī medņu dzīvotņu apsaimniekošanas paņēmienus, kas saglabā vai uzlabo to kvalitāti atbilstoši sugas prasībām,” pastāstīja T. Kotovičs.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +5.5
Alūksne +0.3
Daugavpils +0
Saldus +3.6
Liepāja +5.7
Jelgava +4.9
Ventspils +5.3
Limbaži +2
Madona -1.9
Rēzekne -0.4
Draugiem Facebook Twitter Google+