Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. maijs, 2014
Drukāt

Mēģina stabilizēt Ukrainu (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pēc aizvadītās nedēļas nogalē piedzīvotās vardarbības Ukrainas austrumu apgabalos Vācijas ārlietu ministrs Franks Šteinmeiers intervijā četriem laikrak­stiem izteicies, ka “Ukraina atrodas tuvu karam”.

“Asiņainie attēli no Odesas mums parāda, ka esam tikai dažu soļu attālumā no militāras sadursmes,” sarunā ar Spānijas laikrakstu “El Pais”, Francijas “Le Monde”, Itālijas “La Repubblica” un Polijas “Gazeta Wyborcza” sacīja Šteinmeiers, norādot, ka konflikts Ukrainā pieaudzis līdz vēl pirms neilga laika neiedomājamiem apmēriem.

Sadursmēs 
vismaz 34 upuri


Ukrainas pagaidu iekšlietu ministrs Arsens Avakovs paziņojis, ka pretterorisma operācijā netālu no prokrievisko separātistu kontrolētās Slovjanskas pēdējo dienu sadursmēs dzīvību zaudējuši četri Ukrainas drošības dienestu karavīri un aptuveni 30 separātistu. Viņš arī sacīja, ka pilsētā atrodas līdz pat astoņiem simtiem labi apmācītu un bruņotu kaujinieku. Otrdien tika slēgta arī Doņeckas lidosta, informē raidsabiedrība BBC.

Šteinmeiers vakar Austrijas galvaspilsētā Vīnē tikās ar citiem Eiropas Savienības ārlietu ministriem, lai pārrunātu Ukrainas krīzi. Vīnē ieradās arī Ukrainas un Krievijas ārlietu ministri Andrijs Deščica un Sergejs Lavrovs. “No šīs konferences nevar gaidīt brīnumus, jo tādu nebūs. Taču cerams, ka lielākā daļa valstu paudīs atbalstu brīvām prezidenta vēlēšanām 25. maijā. Tas būtu neliels solis uz priekšu centienos stabilizēt valsti,” ziņu aģentūrai “Reuters” sacīja Austrijas ārlietu ministrs Sebastjans Kurcs. Līdz šim gan Maskava kritiski izteikusies par plāniem rīkot Ukrainas prezidenta vēlēšanas. Francijas prezidents Fransuā Olands brīdinājis, ka Ukrainā iestāsies “haoss un pilsoņu karš”, ja vēlēšanas nenotiks. Sarunā ar Francijas radio viņš uzsvēra, ka vēlēšanas ir arī Krievijas interesēs. “Tā nevēlētos tikt uzskatīta par valsti, kas grib liegt citai valstij – šajā gadījumā Ukrainai – doties uz vēlēšanu iecirkņiem,” prātoja Olands. Vienlaikus viņš atzina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas izjaukt vēlēšanas Ukrainā.

Vakar Ukrainas parlaments noraidīja priekšlikumu vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām sarīkot arī referendumu par lielāku pilnvaru piešķiršanu valsts reģionālajām valdībām. Parlamenta deputāts no partijas “Tēvzeme” Andrijs Senčenko sacīja, ka parlamentārieši atbalsta referenduma ideju, taču tas var notikt tikai pēc situācijas stabilizācijas un kauju izbeigšanas.

Moldovā 
izsludina trauksmi


Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos pieaugot spriedzei, Moldova pierobežā ar Ukrainu izsludinājusi trauksmi. Par trauksmes stāvokļa ieviešanu pierobežā ar Ukrainu kopīgi paziņoja Moldovas prezidents Nikolaje Timofti, premjerministrs Jurijs Ļanke un parlamenta priekšsēdētājs Igors Kormans. Valsts līderu kopīgajā paziņojumā norādīts, ka drošības dienestiem dota pavēle “spert visus nepieciešamos soļus, lai valstī nodrošinātu sabiedrisko kārtību”.

Moldovas apgabalā Piedņestrā atrodas aptuveni pusotrs tūkstotis Krievijas karavīru. Turklāt Piedņestras separātiskie grupējumi izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai. Līdz šim Kremlis sacījis, ka respektē Moldovas teritoriālo vienotību. Taču Moldovas vadība bažījas par iespējamām nekārtībām, ko varētu izprovocēt Maskava. Prezidents Timofti sarunā ar raidsabiedrību “Brīvā Eiropa” aicināja Krieviju izvest savus karavīrus no Piedņestras. “Mēs gribam, lai šie karavīri tiktu izvesti. Starptautiskie līgumi liek Krievijai aizvākt savus karavīru no Moldovas teritorijas. Taču līdz šim tas nav izdarīts,” paziņoja Moldovas prezidents.

Tikmēr Ukraina teju pilnībā apturējusi ūdens piegādes Krimas pussalai, kā dēļ Krimā ir apdraudētas labības ražas. Saskaņā ar Krievijas Lauksaimniecības ministrijas aprēķiniem ūdens piegādes apturēšana Krimas lauksaimniekiem radīs līdz pat piecu miljardu rubļu (vairāk nekā 100 miljonu eiro) lielus zaudējumus. Lauksaimniecības ministrijas pārstāvis Nikolajs Poļuškins sarunā ar ziņu aģentūru “RIA No­vosti” izteicies, ka “rīsu raža vairs nav glābjama”.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Stainmaers ir jaties au n jasoda par to,kavins 2007. gada Rumanija, Budapesta kop aar Franciasj prezis Sarkozi apzinati un merktiecigi noblokeja Ukrainas un Gruzijas iestasanos Nota, tas ir, uzsaksanas procesu par iestasanos NATO, bet 2008. gada Krievij aiebruka Gruzij aun sogad okupeja un anekteja Ukraians valst steritoriju Krimu.

  2. Notikumi Ukrainā liecina, ka ideoloģiskā pretīstāvēšana, kas bija pamats 2. pasaules karam, nekur nav pazudusi arī 21. gs. Vecie saukļi “fašisti” un “komunisti” joprojām ir dienas kārtībā, kaut arī pašas sistēmas jau sen vairs Eiropā nepastāv. Demokrātija Austrumeiropā dzimst mokās un to pavada automātu kārtas. Otrkārt globalizācija pasaulē ir saasinājusi etnisko problēmu. Princips “brauc kur gribi, dzīvo kur gribi” nereti rada valstī etniskas nesaskaņas ar imigrantiem. Īpaši gadījumos, ja šīs mazākumtautības valstī uzvedas izaicinoši un pieprasa sev tiesības, kas ir pretrunā ar pamatnācijas interesēm, piemēram, kā tas notiek Ukrainā. Tāpēc valstīm būtu nepieciešams ievest imigrācijas kvotas, lai konkrētas etniskās grupas nevarētu sākt diktēt savus noteikumus pamatnācijai, piesedzoties ar cilvēktiesībām.

Apšaude Somijā: nogalināta pilsētas domes priekšsēdētāja un divas žurnālistesSomijas dienvidaustrumu pilsētā Imatrā pie restorāna naktī uz svētdienu nošautās trīs sievietes ir pilsētas domes priekšsēdētāja un divas vietējā laikraksta žurnālistes, paziņojusi policijas pārstāve.
Draugiem Facebook Twitter Google+