Foto – AFP/LETA

Mēģina stabilizēt Ukrainu 2

Pēc aizvadītās nedēļas nogalē piedzīvotās vardarbības Ukrainas austrumu apgabalos Vācijas ārlietu ministrs Franks Šteinmeiers intervijā četriem laikrak­stiem izteicies, ka “Ukraina atrodas tuvu karam”.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 6
Lasīt citas ziņas

“Asiņainie attēli no Odesas mums parāda, ka esam tikai dažu soļu attālumā no militāras sadursmes,” sarunā ar Spānijas laikrakstu “El Pais”, Francijas “Le Monde”, Itālijas “La Repubblica” un Polijas “Gazeta Wyborcza” sacīja Šteinmeiers, norādot, ka konflikts Ukrainā pieaudzis līdz vēl pirms neilga laika neiedomājamiem apmēriem.

Sadursmēs 
vismaz 34 upuri


Ukrainas pagaidu iekšlietu ministrs Arsens Avakovs paziņojis, ka pretterorisma operācijā netālu no prokrievisko separātistu kontrolētās Slovjanskas pēdējo dienu sadursmēs dzīvību zaudējuši četri Ukrainas drošības dienestu karavīri un aptuveni 30 separātistu. Viņš arī sacīja, ka pilsētā atrodas līdz pat astoņiem simtiem labi apmācītu un bruņotu kaujinieku. Otrdien tika slēgta arī Doņeckas lidosta, informē raidsabiedrība BBC.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šteinmeiers vakar Austrijas galvaspilsētā Vīnē tikās ar citiem Eiropas Savienības ārlietu ministriem, lai pārrunātu Ukrainas krīzi. Vīnē ieradās arī Ukrainas un Krievijas ārlietu ministri Andrijs Deščica un Sergejs Lavrovs. “No šīs konferences nevar gaidīt brīnumus, jo tādu nebūs. Taču cerams, ka lielākā daļa valstu paudīs atbalstu brīvām prezidenta vēlēšanām 25. maijā. Tas būtu neliels solis uz priekšu centienos stabilizēt valsti,” ziņu aģentūrai “Reuters” sacīja Austrijas ārlietu ministrs Sebastjans Kurcs. Līdz šim gan Maskava kritiski izteikusies par plāniem rīkot Ukrainas prezidenta vēlēšanas. Francijas prezidents Fransuā Olands brīdinājis, ka Ukrainā iestāsies “haoss un pilsoņu karš”, ja vēlēšanas nenotiks. Sarunā ar Francijas radio viņš uzsvēra, ka vēlēšanas ir arī Krievijas interesēs. “Tā nevēlētos tikt uzskatīta par valsti, kas grib liegt citai valstij – šajā gadījumā Ukrainai – doties uz vēlēšanu iecirkņiem,” prātoja Olands. Vienlaikus viņš atzina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas izjaukt vēlēšanas Ukrainā.

Vakar Ukrainas parlaments noraidīja priekšlikumu vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām sarīkot arī referendumu par lielāku pilnvaru piešķiršanu valsts reģionālajām valdībām. Parlamenta deputāts no partijas “Tēvzeme” Andrijs Senčenko sacīja, ka parlamentārieši atbalsta referenduma ideju, taču tas var notikt tikai pēc situācijas stabilizācijas un kauju izbeigšanas.

Moldovā 
izsludina trauksmi


Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos pieaugot spriedzei, Moldova pierobežā ar Ukrainu izsludinājusi trauksmi. Par trauksmes stāvokļa ieviešanu pierobežā ar Ukrainu kopīgi paziņoja Moldovas prezidents Nikolaje Timofti, premjerministrs Jurijs Ļanke un parlamenta priekšsēdētājs Igors Kormans. Valsts līderu kopīgajā paziņojumā norādīts, ka drošības dienestiem dota pavēle “spert visus nepieciešamos soļus, lai valstī nodrošinātu sabiedrisko kārtību”.

Moldovas apgabalā Piedņestrā atrodas aptuveni pusotrs tūkstotis Krievijas karavīru. Turklāt Piedņestras separātiskie grupējumi izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai. Līdz šim Kremlis sacījis, ka respektē Moldovas teritoriālo vienotību. Taču Moldovas vadība bažījas par iespējamām nekārtībām, ko varētu izprovocēt Maskava. Prezidents Timofti sarunā ar raidsabiedrību “Brīvā Eiropa” aicināja Krieviju izvest savus karavīrus no Piedņestras. “Mēs gribam, lai šie karavīri tiktu izvesti. Starptautiskie līgumi liek Krievijai aizvākt savus karavīru no Moldovas teritorijas. Taču līdz šim tas nav izdarīts,” paziņoja Moldovas prezidents.

Reklāma
Reklāma

Tikmēr Ukraina teju pilnībā apturējusi ūdens piegādes Krimas pussalai, kā dēļ Krimā ir apdraudētas labības ražas. Saskaņā ar Krievijas Lauksaimniecības ministrijas aprēķiniem ūdens piegādes apturēšana Krimas lauksaimniekiem radīs līdz pat piecu miljardu rubļu (vairāk nekā 100 miljonu eiro) lielus zaudējumus. Lauksaimniecības ministrijas pārstāvis Nikolajs Poļuškins sarunā ar ziņu aģentūru “RIA No­vosti” izteicies, ka “rīsu raža vairs nav glābjama”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.