Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
25. aprīlis, 2013
Drukāt

Mēģina torpedēt Pilsonības likumu?

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas Juridiskajā komisijā noslēgumam tuvojas darbs pie Pilsonības likuma grozījumiem. Tomēr deputāti satraukušies, ka kādi nezināmi spēki mēģina šo likumu novilcināt, izplatot dezinformāciju. “Jo ilgāk šis likumprojekts stāv vaļā, jo lielākas neskaidrības tas rada sabiedrībai,” teica komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”). 


Juridiskā komisija saņēmusi vairākas vēstules, kas rada iespaidu, ka dažādām sabiedrības grupām izplatīta maldinoša informācija par Pilsonības likuma grozījumiem. Piemēram, savulaik uz Izraēlu emigrējušie Latvijas valstspiederīgie petīcijā deputātiem raksta: “Kā mums kļuvis zināms, Izraēla pašlaik ir svītrota no to valstu saraksta, ar kurām Latvijas Republika ir gatava slēgt līgumu par dubultpilsonību. Šis lēmums ir satraucis izraēliešus, kuri ieceļojuši no Latvijas. Daudzi no viņiem būtu gatavi izmantot iespēju būt gan par Izraēlas, gan Latvijas Republikas pilsoņiem, jo ir saglabājuši saikni ar Latviju, un uzskata to par savu dzimteni.”

Šāds apgalvojums gan pārsteidza deputātus, jo Izraēla nekad nav bijusi minēta starp valstīm, ar kurām varētu pieļaut dubultpilsonību (tātad nevarēja tikt svītrota).

Jaunā redakcija paredz, ka Latvijas pilsonim var veidoties dubultpilsonība, ja viņam ir arī kādas ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, NATO dalībvalsts, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai tādas valsts pilsonība, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.

Saskaņieši, minot šo petīciju kā pamatojumu, centās panākt konkrētā panta pārskatīšanu. Irina Cvetkova (“SC”) pauda neizpratni, kādēļ dubultpilsonība tiek pieļauta ar tādām valstīm kā Brazīlija vai Jaunzēlande, kurās saskaņā ar kādu viņai pieejamu 2006. gada pētījumu esot vien daži simti Latvijas pilsoņu, nevis ar Izraēlu, kur viņu skaits esot vairāk nekā 1800.

Tomēr komisijas vairākums noraidīja ierosinājumu pārskatīt šo pantu. Kā man pastāstīja Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas vadītājs Ingmārs Čaklais, gan Izraēlā, gan daudzās citās valstīs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie lielākoties ir trimdinieki vai deportētie, kuri Latviju pameta laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam, vai viņu pēcnācēji. Šie cilvēki drīkstēs saņemt Latvijas pilsonību, saglabājot arī savas mītnes zemes pilsonību. Šī iespēja būs pieejama pilnīgi visās valstīs dzīvojošajiem trimdiniekiem (tostarp arī Izraēlā, Krievijā un citur). “Diemžēl, tiekoties ar šiem cilvēkiem, esmu pārliecinājies, ka viņi nezina par šo iespēju. Vēl vairāk – rodas iespaids, ka kāds apzināti izplata nepatiesu vai nekorektu informāciju, lai musinātu šos cilvēkus un apgrūtinātu likuma virzību,” sprieda Čaklais.

Aizdomas par dezinformāciju pastiprina arī vēstule no ANO komisariāta bēgļu jautājumos, kurā kritizēts jaunais regulējums nepilsoņu bērnu atzīšanai par Latvijas pilsoni.

“Vecā redakcija taču bija daudz nelabvēlīgāka un birokrātiskāka,” pārsteigumu par pārmetumiem neslēpa Čepāne. Viņa arī solīja, ka komisija noteikti sazināsies ar vēstuļu autoriem, lai noskaidrotu pārmetumus un sniegtu atbildes.

Pilsonības likumprojekts tika atvērts labojumiem pirms pusotra gada ar mērķi paplašināt gadījumus, kad pieļaujama dubultpilsonība, un vienkāršot nepilsoņu bērnu reģistrēšanu Latvijas pilsonībā. Kā jau bija gaidāms, frakcijas likumprojektā iesniedza arī virkni citu grozījumu, tādēļ tika izveidota īpaša apakškomisija. Nu tā savu darbu ir pabeigusi, un tuvākajās nedēļās likums varētu tikt pieņemts parlamentā galīgajā lasījumā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+