Kaspars Gerhards
Kaspars Gerhards
Foto – Dainis Bušmanis

Mēģinās atjaunot rajonu funkcijas 2

Politiķi  liek noprast, ka koalīcija spriedīs par administratīvi teritoriālās reformas otro variantu – par sadarbības teritoriju modeļa īstenošanu.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas
Lasīt citas ziņas

“Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā Grobiņas novada Gaviezē pagājšnedēļ piedalījās ap septiņdesmit novada ļaužu, kurus interesēja, kādi apsvērumi jaunai administratīvi teritoriālai reformai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka administratīvi teritoriālās reformas projekts, ko 28. septembrī viņš prezentējis koalīcijas partneriem, ir likumsakarīgs solis pēc iepriekšējās līdz galam neīstenotās reformas. “Likumā noteiktais nav novests līdz galam. Nav izpildīti priekšnoteikumi novadu veidošanā – 38 novados (vairāk nekā trešdaļā pašvaldību!) iedzīvotāju skaits ir zem 4000. Pašvaldības nespēj pildīt tām pienākošās funkcijas. Pašvaldībām nav skaidra attīstības centra. Un plaisa starp lielajām pilsētām, lielajiem novadiem un mazajiem novadiem arvien palielinās,” viņš diagnosticēja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Zemnieks Dainis Mednis vēlējās redzēt analīzi par iepriekšējo reformu – cik ieekonomētas štata vietas, cik mazāk administratīvo izdevumu, cik reižu biežāk kursē autobusi un vai procentuāli vairāk jaunieši izvēlējušies tuvāko vidusskolu.

“Analīze ir,” apliecināja ministrs. “38 pašvaldībās, kurās dzīvo tikai 5% Latvijas iedzīvotāju, jāmeklē līdzekļi, kā nodrošināt pamatpakalpojumus iedzīvotājiem. Atsevišķos novados administratīvās izmaksas ir ap 200 eiro uz vienu iedzīvotāju, un ir novadi, kur 20 eiro uz iedzīvotāju,” teica K. Gerhards.

“Ir pilsētas, kur tās ir 34 eiro uz iedzīvotāju, un ir tādas, kurās ir 50 līdz 90 eiro uz iedzīvotāju. Attiecībā uz to, vai pēc pagastu apvienošanās administratīvās izmaksas ir samazinājušās, jāsecina, ka ir novadi, kur ir mazākas, un tādi, kur lielākas. Atšķiras pašvaldību spējas piesaistīt struktūrfondus: lielajās pilsētās piesaistīti vairāk nekā 1000 eiro uz iedzīvotāju, lielajos novados – pāri par 600 eiro. Savukārt mazajās pašvaldībās – tikai 400 eiro,” norādīja Gerhards.

Vai šajos pētījumos ir prasītas novadu vadītāju domas, interesējās būvinženieris Arturs Strunks. “Primāras ir Latvijas iedzīvotāju intereses, nevis novadu vadītāju intereses. Jāpanāk, lai talantīgs jaunietis jebkurā Latvijas novadā varētu saņemt labu izglītību un savā dzīvē saņemtu pēc iespējas vairāk, nevis tikai tiktu piesaistīts savam mazajam novadam,” atbildēja ministrs. “Administratīvi teritoriālajai reformai ir zināma loģika resursu koncentrēšanā. Jaunieši izvēlas braukt uz lielākiem centriem, un labāk, lai viņi dodas uz Liepāju, nevis uz Īriju,” papildināja 12. Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis (“Vienotība”).

Reklāma
Reklāma

Atbildot uz jautājumu, kāpēc kopš iepriekšējās reformas neviens nav apvienojies, ja reiz tas tik izdevīgi, Vilnis Ķirsis skaidroja, ka “apvienojoties vienmēr kāds būs labākā situācijā nekā otrs un neviens negrib zaudēt. Arī novadu vadība saprot, ka apvienojoties zaudēs savas amata pozīcijas. Tāpēc brīvprātības princips nedarbojas.”

“Mani pārsteidz, ka mūsu valstī nevienam nav jāatbild par reformām, kas ienāk viņam galvā. Vai bija vajadzīgs noārdīt rajonus, kuru robežās tas viss tika organizēts un labi funkcionēja? Kāpēc nav neviena atbildīgā par to, kā to īstenoja?” no zāles sauca pāvilostniece Velta Vaškus.

Lai gan oficiāli politiskā diskusija pieteikta par diviem variantiem: par 49 juridiski nodalītiem novadiem un par 29 sadarbības teritorijām, pirms tās sākšanas izskatās, ka svaru kausi jau nosvērušies par labu otram variantam.

“Neviena reforma nevar notikt bez politiskā atbalsta. Pašlaik atbalstu reformai ir izteikusi Nacionālā apvienība un konceptuāli – “Vienotība”. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izteikusi gatavību diskutēt par 29 teritoriju sadarbības modeļa formu – tā man apliecināja ZZS pārstāvji. Šajā modelī novadi neapvienotos, bet ar likumu precīzi tiktu noteiktas kopīgi veicamās apmēram 18 funkcijas – izglītība, veselība, sabiedriskais transports, būvvalde, drošība un citas,” vēstīja Gerhards.

Kaut arī Vilnis Ķirsis nevarēja paust “Vienotības” pozīciju, kad “vēl notiek iekšpartijiskas diskusijas”, viņa kā Saeimas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas priekšsēdētāja personīgais uzskats, ka “vajadzētu vairāk vai mazāk iet uz rajonu centru modeli, jo infrastruktūra tam pakļauta”.

“Mēs izdarījām lielu muļķību, ka aizgājām projām no rajonu sistēmas un ka pārplānojām to, kas gadu gadiem tika veidots. Ir pat pagasti, starp kuriem un novadu centru nav asfaltēta ceļa. Piemēram, no Lēdmanes pagasta uz Lielvārdi pavasaros ceļš tiek izdangāts un grūti izbraucams. Toties no turienes ved skaista šoseja uz Rīgu,” sprieda deputāts.

ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze vakar “LA” apliecināja, ka pēc konsultācijām ar pašvaldību vadītājiem un abām apvienībā ietilpstošajām partijām esot gatavi diskutēt tikai par sadarbības teritorijām. “Pirmkārt, nav saprotams, kāpēc sabiedrības uzmanību tagad pievērst kārtējai reformai, kad ir svarīgāki risināmi jautājumi, piemēram, bēgļu izmitināšana. Otrkārt, esam gatavi atbalstīt tikai brīvprātīgu pašvaldību sadarbību, nevis obligātu ar likuma noteiktu,” uzsvēra Krauze. Kaut arī viņš uzskata, ka Latvijas karte pirms reformas bija loģiskāka nekā tagad un ka “iepriekšējā reforma bija greiza”, nevarot būt runas par novadu piespiedu apvienošanu lielākos vai sadarbības teritorijās.

Līdz decembra beigām par šiem abiem variantiem būs diskusijas ar koalīcijas partneriem un tad to iesniegsim lemšanai valdībā, tālāko darbību iezīmēja reģionālās attīstības ministrs.

Novadu 14. Grāmatu svētku atbalstītāji Gaviezē: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, SIA “VESTA-LK”, SIA “Drukātava”, “The White Book”, biedrība “Kultūras un atbalsta centrs – ICEJ Latvija”, “Vienotība”, Valdis Zatlers, Aleksandrs Kiršteins, Pjotrs Kotovs, Māris Roze, Grobiņas novada dome.

Sadarbības partneris: VAS “Latvijas dzelzceļš”.

Informatīvie atbalstītāji: laikraksti “Latvijas Avīze”, “Kursas Laiks”, “Kurzemes Vārds”, Grobiņas novada domes izdevums “Ziņu Lapa”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.