Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. oktobris, 2012
Drukāt

Mēģinās dabūt precīzākus īpašumu datus

Foto - LETAFoto - LETA

Ministru kabinets apstiprinājis dažus Valsts zemes dienesta (VZD) piedāvātos priekšlikumus, lai kliedētu cilvēku neapmierinātību ar to, kā novērtēti viņu nekustamie īpašumi un par tiem maksātais nekustamā īpašuma nodoklis.

 

Priekšlikumi apkopoti Kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcijā, ar kuras izstrādāšanu VZD ņemas jau ilgāk par gadu. Koncepcijas būtība – uzkrāt precīzus datus stāvoklim dabā par būvēm un zemi.

Par būvēm precīzākus datus nākotnē VZD cer iegūt no īpašnieku deklarācijām. Īpašnieks pats apstiprinātu, ka par viņam piederošo īpašumu reģistrētie dati atbilst stāvoklim dabā, vai labprātīgi uzrādītu īpašumā notikušās pārbūves vietnē www.latvija.lv vai nosūtot deklarāciju VZD pa pastu. Neiesniedzot deklarāciju, īpašnieks pēc tam nevarētu žēloties par aplam noteiktu īpašuma kadastrālo vērtību. Plānota arī īpašnieka atbildība par savlaicīgu un stāvoklim dabā atbilstošu datu nesniegšanu.

Pašlaik VZD šo vērtību noteikšana balstās uz vismaz desmit gadu veciem datiem, iegūtiem tā sauktās masveida apsekošanas gaitā. Svaigākus datus VZD var iegūt, ja kāds būves īpašnieks pats pasūta VZD būves kadastrālo uzmērīšanu. Bet gan par mērīšanu, gan par reģistrēšanu jāmaksā. Tā kā VZD noteiktie cenrāži ir dārgi, īpašnieki nav ieinteresēti to darīt. Bet jaunu nekustamo īpašumu masveida apsekošanu valsts neplāno, aizbildinoties ar naudas trūkumu.

 

VZD atzīst, ka, piemēram, par ēku nolietojumu tikai pusei no kadastrā reģistrētajām ēkām ir kaut cik ticami dati, bet par pārējo daļu ēku tie reģistrēti pirms desmit gadiem vai vēl agrāk.

 

Deklarāciju iesniegšanu gan paredzēts sākt tikai no 2015. gada, kad būvju datu iegūšanai un uzkrāšanai būtu radīta Būvniecības informācijas sistēma jeb jauns reģistrs, kurš smeltu šos datus no pašvaldību būvvaldēm. Deklarēto datu pareizību, kā arī datus par nedeklarētajām būvēm izlases veidā pārbaudītu VZD, apsekojot tās dabā.

Otrs valdības atbalstītais priekšlikums paredz pārņemt no vietējām pašvaldībām zemes lietošanas mērķu noteikšanu, kas pašvaldībās ir viens no paņēmieniem, kā iespējams samazināt kadastrālo novērtējumu un līdz ar to par īpašumiem maksājamo nodokli. Šo mērķu noteikšana balstītos uz vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos paredzēto zemes izmantošanu, pieļaujamo apbūves blīvumu. Taču arī šo plānu varētu īstenot tikai pēc tam, kad tiktu izveidota vienota teritorijas izmantošanas klasifikāciju un teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma (TAPIS). Apbūvētu zemes gabalu lietošanas mērķu noteikšana balstītu arī kadastrā reģistrētajiem datiem apbūvē esošo ēku izmantošanu.

Valdība atbalsta arī nomas maksu uzkrāšanas sistēmas izveidošanu, kuru VZD varētu izmantot nekustamo īpašumu novērtēšanā.

 

Vērtību precīzāk varētu noteikt ar tā saukto kapitalizācijas metodi jeb pēc īpašumu ienesīguma. Nomas un īres datu izmantošanu vērtēšanā VZD gan sola, bet līdz šim nav spējis izmantot, tāpēc ka tam trūkst datu par nomas tirgu.

 

Sākotnēji bija iecerēts, ka šos datus varētu smelties Valsts ieņēmumu dienestā. Tagad datu iegūšanai un uzkrāšanai VZD turpmāk izveidos savu nomas tirgus novērošanas un analīzes sistēmu. Informācijas apzināšanā paredzēts iesaistīt nekustamā īpašuma vērtētājus, tirgotājus un pārvaldniekus. Taču pagaidām nav zināms, kā un kad šāda iesaistīšana tiks īstenota, proti, kā notiks sadarbība, piemēram, ar Latvijas Īpašumu vērtētāju asociāciju, Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociāciju un citām profesionālajām organizācijām.

Lai mazinātu cilvēku neapmierinātību ar to, kā novērtēti viņu īpašumi, turpmāk pirms vērtību bāzes apstiprināšanas VZD publicētu savā mājas lapā paplašinātu informāciju par vērtību pamatotību katrā vērtību zonā un prognozētās vērtības visiem īpašumiem.

Tāpat paredzēts, ka 2013. gadam apstiprinātās kadastrālās vērtības būtu spēkā arī 2014. gadā. Tādējādi turpmāk īpašumu kadastrālās vērtības mainītos nevis katru gadu, bet vienu reizi divos gados.

Kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcijas sākotnējā redakcijā paredzēja pāreju uz vienota īpašuma vērtēšanu, nevērtējot atsevišķi zemi un uz tās uzceltās ēkas. Tagad atzīts, ka šāda pāreja pagaidām nav iespējama, kamēr netiek pārskatīta nekustamā īpašuma nodokļa politika, ieviešot vienotu nodokļa procentu likmi zemei un ēkām kā vienotam īpašumam. Ja Saeimā atbalstīs Finanšu ministrijas plānu dot tiesības pašvaldībām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes, tad iedzīvotāju izdevumi var pieaugt pat neatkarīgi no pārmaiņām nekustamo īpašumu kadastrālajā novērtējumā. Valdība uzdevusi Tieslietu ministrijai kopā ar Finanšu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2014. gada 1. novembrim ziņot par vienotas nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības piemērošanas iespējām nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+