Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. oktobris, 2015
Drukāt

Mēģinās estrādē ietilpināt 13 tūkstošus

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Kultūras ministre Dace Melbārde, "Rīgas mežu" valdes loceklis Aivars Tauriņš un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks atraduši kopīgu valodu.

Lielo estrādi pārveidos tā, lai kopkorī vienlaikus varētu atrasties 13 – 14 tūkstoši cilvēku, uz jaunu estrādi cer Dziesmu svētku 150 gadu jubilejā – 2023. gadā.

Vakar amatpersonas tikās Mežaparka Lielajā estrādē, lai apspriestu iespējamos risinājumus 2018. gada Dziesmu svētkiem. Kā “Latvijas Avīze” (12. oktobra “LA”) jau rakstīja, Mežaparka Lielajā estrādē pamattribīnēs droši var atrasties 7400 dziedātāji, savukārt sānu malās uz pagaidu podestiem 2013. gada svētkos stāvēja vēl 800 cilvēku katrā pusē. Kopā tas veido deviņus tūkstošus cilvēku.

Vakar tika nolemts meklēt risinājumu, lai noslēguma koncertā estrādē vienlaikus varētu atrasties 13 – 14 tūkstoši cilvēku. “Šāds skaitlis mūs principā apmierina, jo apmēram tik liela ir dziedātāju kapacitāte,” teica diriģents, 2018. gada Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta māk­slinieciskais vadītājs diriģents Mārtiņš Klišāns, piebilzdams, ka, viņaprāt, principam vajadzētu būt tādam – dziedātāju vietām jābūt nevis tik, cik atvēl naudas, bet tik, cik tauta prasa.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks sacīja, ka acīmredzot vēl plašāki un augstāki jāveido podesti sānu malās jeb pagaidu tribīnes (te gan savs vārds būs sakāms arī akustiķiem), nāksies izmantot arī laukumu estrādes priekšā, uz kura, visticamāk, dziedātāji sanāks uz noslēdzošajām kopkora dziesmām. Vēl ir jāatjauno lielie skaņu vairogi abās pusēs, jāmaina arī skatītāju soli, lai izvietotu vairāk cilvēku. Darba grupa arī definēs, cik līdzekļu tas kopā prasīs.

Kultūras ministre Dace Melbārde akcentēja: “Vienmēr visos laikos svētku rīkotāji sadarbībā ar tā laika varu ir spējuši atrast risinājumus, lai svētkos varētu piedalīties visi gribētāji.”

Uz Skolēnu dziesmu svētku noslēguma koncertu netiek visi bērni, jo tur lielāka konkurence, bet Vispārējos dziesmu svētkos parasti tiek visi gribētāji, protams, tie, kuri skatēs apliecinājuši, ka atbilstošā līmenī apgūta svētku programma.

Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, kāpēc daudzu dziedātāju sapnis par jaunu estrādi aizvien attālinās – arhitekta I. Pogas izstrādātā projekta īstenošana 2007. gadā tika solīta 2013. gadā, pēc tam, 2013. gada jūnijā, Rīgas mērs Nils Ušakovs jaunu estrādi solīja 2018. gadā –, Andris Ameriks atbildēja: “Nauda. Pilnīgi jaunas estrādes būve prasītu 30 miljonus eiro. Gribējām šim projektam iegūt Eiropas fondu līdzekļus, taču šis plānošanas periods to neparedzēja, šobrīd ir citādi nosacījumi. Bet es varu teikt, ka Rīgā noteikti būs jauna estrāde.”

“Nevaram no vieniem svētkiem uz otriem aizlāpīties ar uzlabojumiem, un tā ir goda lieta Rīgas domei un valdībai tuvākā pārskatāmā nākotnē, cerams, brīdī, kad Dziesmu svētku tradīcija svinēs savu 150 gadu jubileju, to sagaidīt jaunā estrādē”, sacīja Dace Melbārde. Pirmie latviešu Vispārējie dziesmu svētki notika 1873. gadā, tātad 150 gadi šai tradīcijai apritēs 2023. gadā.

Pievienot komentāru

Dzīvoju sapnī. Saruna ar dizaineri un kostīmu mākslinieci Inesi OzoluGracioza un izsmalcināta kā saudzējams zieds, bet reizē – ļoti mērķtiecīga un darbīga.
Draugiem Facebook Twitter Google+