Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. marts, 2012
Drukāt

Mēģinās skaisti iesaiņot futbolu

malnacs2_ts_16

Normunds Malnačs pēc četru gadu darba Anglijas futbola klubā “Blackpool” un premjerlīgas nogaršošanas atgriezies mājās. Viņš kļuvis par jaunās biedrības “Latvijas futbola virslīga” direktoru un mēģināšot futbolu padarīt par pievilcīgu produktu. Latvijas čempionāts sāksies 24. martā.


 

Cilvēks orķestris

– Kādēļ nolēmi pamest futbola zemi Angliju, lai strādātu Latvijā?

– Vienmēr esmu teicis, ka savā dzimtenē jūtos labi, un bija tikai laika jautājums, kad atgriezīšos. Esmu pateicīgs Valērijam Belokoņam par doto iespēju strādāt “Blackpool”, kur biju finanšu direktors. Kluba akcionāru vidū radās domstarpības, par ko būs atsevišķs ziņojums. Ieraudzīju sludinājumu, ka Latvijā tiek meklēts virslīgas direktors, un pieteicos. Protams, šejienes futbolā ir cits līmenis, citas problēmas, bet – jo zemāk sāc, jo ātrāk vari redzēt progresu. Jau izdarīti labi darbi, piemēram, būs mājas lapa, kur centīsimies ievietot ļoti daudz informācijas – pirmsspēļu aprakstus, videomateriālus, fotogrāfijas, tiešsaistē būs rezultāti un iespējas skatīties spēļu tiešraides internetā.

– Arī video intervijas? Kas to visu gatavos?

– Ļoti daudz uzguls pašu klubu pleciem. Viņnedēļ notika līgas sapulce. Biju pārsteigts, ka visu klubu pārstāvji ieradās un, šķiet, arī saprata – mums jādod vairāk informācijas žurnālistiem. Labāk jāiesaiņo mūsu produkts! Visi solīja to darīt, un, ja turēs solījumus, mājas lapā būs daudz aktuālas informācijas.

– Cik liela ir tava komanda?

– Es pats, trīs valdes locekļi un droši vien būs preses sekretārs uz pusslodzi. Vai pietiek? Naudas ir tik, cik ir. Latvijā labais tonis ir žēloties, bet es nežēlošos. Daru visu, esmu entuziasma pārpilns, man ir Latvijas līmenim pieklājīga alga, labi partneri. Ceru, ka būs arī Latvijas Futbola federācijas (LFF) atbalsts.

– Kāda, tavuprāt, šobrīd ir situācija Latvijas futbolā?

– Spēles līmenis diezgan normāls. Piemēram, FK “Jelgava” pārbaudes mačā uzvarēja “Blackpool”. Angļi gan nebija labākajā sastāvā, bet to pašu var teikt par jelgavniekiem. Anglijā abas komandas nospēlēja neizšķirti. Cits jautājums ir infrastruktūra – stadioni ar tikai vienu tribīni, laukumam apkārt skrejceļš un mājas, taču to nevaram mainīt. Anglijā ap futbolu ir milzīga ažiotāža, Latvijā tādas nav. Taču daudz ko var uzlabot, jāsāk ar mazumiņu. No malas šķita, ka līdz šim netika padarīti mazie mājas darbi. Sākas sezona, bet nav bukleta. Tā nedrīkstētu būt.

 

Meklē ģenerālsponsoru

– Vai virslīgas spēles šogad būs redzamas Latvijas televīzijā?

– Domāju, ka ne. LTV par vienu spēli prasa trīs tūkstošus latu, un mums tādas naudas nav. Varam nopirkt divus mačus un taisīt bodīti ciet. Bet es televīzijai neko nepārmetu, rāda to, ar ko var nopelnīt. Igaunijas Futbola federācija jau ceturto gadu maksā televīzijai 150 tūkstošus eiro, lai translētu vismaz vienu spēli nedēļā. Kāpēc Latvijā tā nevarētu? Protams, šobrīd tas neatmaksātos, bet jādomā ilgtermiņā.

– Kāpēc bija svarīgi izveidot biedrību, kas organizē futbola čempionātu?

– LFF ir daudz pienākumu, un virslīga ir tikai viens no projektiem. Bet, ja paši klubi organizē čempionātu, tas tiem ir dzīvības un nāves jautājums. Ja organizē federācija, tur atbildīgais var bakstīt degunu, bet šobrīd klubi mani pieņēmuši darbā un var spiest – vecīt, par ko mēs tev maksājam algu? Man pēc būtības ir 11 bosi – desmit klubi un LFF.

– Kā būs ikdienā – tu vairāk prasīsi klubiem vai klubi prasīs tev?

– Jāskatās. Klubu pārstāvjiem jau no pirmās dienas uzsveru – laukumā jūs esat pretinieki, bet pie galda esam kolēģi, kopējas industrijas sastāvdaļa, kas piedāvā sabiedrībai futbola turnīru. Mums jāstrādā kopā, lai to uzlabotu. Šķiet, daudzi par to tikai tagad sāka domāt. Līdz šim notika tā: federācija izsauc, klubu pārstāvji atbrauc un skatās kā uz savu lielo priekšnieku. Norādījumi vai labumi nevis jāgaida no augšas, bet pašam jārada.

– Tu tagad ej pie uzņēmumiem un meklē virslīgai sponsoru?

– Jā, bet ir smagi. Uzņēmēji spriež, ka Latvijā futbolam ir slikts tēls. Daži dod mājienus, citi pasaka tieši. Atbildu, ka tāpēc jau izveidota līga un strādāsim labāk. Gribu savu darbu sākt no baltas lapas, nevis ar iepriekšējiem aizvainojumiem vai intrigām. Otrkārt – lielie uzņēmumi mārketinga budžetu plāno gadu iepriekš, nauda jau kaut kam ieplānota, tāpēc neesmu pārliecināts, ka šosezon izdosies atrast ģenerālsponsoru.

– Biji paredzējis, ka būs grūti, vai tomēr domāji – ja strādā, tad visu var izdarīt?

– Paredzēju. Ar sponsoriem jāstrādā sistemātiski, patiesībā jau tagad jāsāk domāt par nākamo gadu. Publicitāti var dabūt ātrāk, bet arī tas, protams, prasa lielas pūles.

– Cik jāsamaksā, lai dabūtu ģenerālsponsora nosaukumu? Simt tūkstoš latu?

– Apmēram, varbūt pat mazāk. Pretī dodam virslīgas nosaukumu, četrus reklāmas laukumus visos stadionos, VIP biļetes izlases spēlēm un to translāciju. Šobrīd, protams, nav labākie laiki, taču cena manā skatījumā ir ļoti adekvāta. Manam darbam ir trīs lieli bloki – finansiālā puse, sabiedriskās attiecības un komunikācija, kā arī organizatoriskie darbi, kas pirmajā sezonā lielā mērā būs uz LFF pleciem.

– Pērn klubiem dalības maksa bija 15 tūkstoši eiro. Kā tagad?

– Mēs no LFF saņemsim daļu UEFA solidaritātes fonda maksājuma, kas faktiski visa aizies tiesnešu apmaksai. Ienākumus vairos arī nauda par leģionāru pieteikšanu, soda naudas. Klubiem nav jāmaksā nemaz. Pagājušajā gadā klubi dabūja naudu atpakaļ no solidaritātes fonda, bet šogad tā pie mums nonāks tieši no LFF.

 

Jelgavas piemērs

– Ko sagaidi no klubiem, lai tie piesaista sev līdzjutējus tribīnēs?

– Daži klubi strādā normāli. Gulbenē ļoti bieži esot pilnas tribīnes, daudz skatītāju ir Jelgavā, arī Liepājā. Jūrmala ir samērā maza pilsēta, un izskatās, ka tai tomēr nebūs trīs komandas, jo Dainis Deglis grib “Jūrmalu-VV” pārdēvēt par Rīgas “Daugavu”, taču jākārto juridiskās saistības. Dabiskāk būtu, ka trīs virslīgas klubi ir Rīgā, nevis Jūrmalā ar tikai 40 tūkstošiem iedzīvotāju.

– Varbūt klubiem jārīko vairāk akciju, lai līdzjutēji ierastos stadionos?

– Zini, nevar arī viņus izlaist. Līdzjutējs par vienu latu vai pat 70 santīmiem redz pietiekami labu futbolu. Anglijā par tādu būtu jāmaksā 20 mārciņas. Tur ļaudis sēž tribīnēs bez jumta un par lielāku naudu skatās štruntīgāku futbolu. Pat nezinu, ko vēl iedot. Pudeli alus? Protams, vajag noslaucīt krēslus stadionos un tamlīdzīgi.

– Kurš klubs šobrīd der par piemēru pārējiem? “Jelgava”?

– Grūti spriest. Vēl neesmu bijis Gulbenē un jaunajā stadionā Daugavpilī. Pērn neaizbraucu ne uz Ventspili, ne Liepāju. Protams, man, jelgavniekam, simpatizē FK “Jelgava” darbība – piemērs, kā tukšā vietā izveidot klubu, turklāt ar dažnedažādām aktivitātēm. Futbols Jelgavā ir notikums, un arī rezultāti neizpaliek.

– Preses konferences pēc spēlēm lielākoties notiek krievu valodā. Vai runāji ar klubu pārstāvjiem par tulkošanu?

– Godīgi sakot – ne. Mūsu sapulces notiek latviešu valodā, problēmu nav arī daugavpiliešiem. Kādi mums ir tie klubi, tādi ir. Prieks, ka visi ir noskaņoti strādāt.

– Vai esi pārliecināts, ka visi desmit virslīgas klubi sezonu arī pabeigs?

– Ceru. Visi piedalās sapulcēs un nav runājuši par lielām problēmām. Pagaidām nedarbojamies ar licencēšanas lietām. Anglijā reizi gadā jāiesniedz gada audita pārskats, premjerlīgā pat reizi pusgadā. Protams, līgas prestižs tiek šaušalīgi grauts, ja sezonas vidū kāds klubs ņem un izstājas. Latvijā laikam tā nav bijis.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+