×
Mobilā versija
+7.6°C
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Ceturtdiena, 26. aprīlis, 2018
8. aprīlis, 2018
Drukāt

Kā Meistars pats sev Zelli radīja

Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš

Raksta autors nespēj noturēties, neuzspēlējis ar Jāni Ozeru ar nacionāli stilizēto šaha komplektu.

Populārajā Šellijas romānā dakteris Frankenšteins radīja sev drūmu un nepaklausīgu palīgu, turpretī latviešu novators Jānis Ozers radīja sev pilnīgi paklausīgu un prognozējamu “zelli”. Dinamiskā novatora un diplomēta sarkankoka galdnieka radošās darbības amplitūda sniedzas no smalkā kokgriezumā veidota šaha komplekta līdz 3,5 metrus augstai koka statujai. No paštaisītām motorkamanām līdz paša darinātam divmetrīgam automātiskam “zellim”.

Sāka ar ragaviņām

“Savu pirmo patstāvīgo produktu es radīju septiņu gadu vecumā, kad dzīvoju Liepājas rajona Plocēs. Paņēmu garu dēli un slīpi pārzāģēju. Malas apsitu ar bleķīti, uzsitu virsū platāku dēli, un sanāca kamanas, ar ko no kalna vizināties. Citiem bērniem bija ragutiņas, man arī bija! Piedevām paštaisītas! Tā bija jauka sajūta,” atceras Jānis.

Pirmais lielākais mehāniskais dampis tapa ap 1970. gadu, kad Jānim bija gandrīz 25. Saskatījies ārzemju filmas, viņš nolēma uzbūvēt īstas motorkamanas ar motocikla “Jawa” 12 zirgspēku motoru. Sniega motociklu uz priekšu dzina plata gumijas siksna, kas bija pastiprināta ar tērauda leņķiem. Priekšā atradās divas slēpes. Braucējam komfortu nodrošināja mīksts sēdeklis. Ātrumu regulēja ar paškonstruētu variatoru. Bija gan bailīgi, gan azartiski.

Sniega mocim sekoja 3,20 metrus gara buru laiva no finiera, stikla šķiedras un epoksīda sveķiem. Vispirms tā bija motorlaiva. Kad salūza motors, likās interesanti to pārtaisīt par buru laivu un paburāt pa Daugavu līdz pat Meinarda pilij.

Top “zellis”

Izgatavojot koka dekoratīvu priekšmetu sērijas, tāpat sērijveida skulptūras vai nu mēbelēm, vai interjeram, jāizgatavo lielāks skaits vienādu priekšmetu. Arī restaurācijā dažreiz oriģinālā koka skulptūra jāpavairo. Lai šo procesu atvieglotu, koktēlnieki izmanto dažādas kopēšanas ierīces, kas samazina rupjo roku darbu, nodrošina precīzu pamatproporciju pārnesi no parauga uz izgatavojamo priekšmetu un paātrina skulptūras tapšanu. Kopēšanas darbgaldi atšķiras ar savu ražību, kopējamās detaļas lielumu un to, cik smalki tie nokopēto detaļu pietuvina oriģinālam. Kad Jānis sāka izmantot rūpnīcā ražotas horizontālās koka dekoru kopēšanas ierīces, tās ar savu smagumu iespaidoja kopēšanas precizitāti.

Jānis nolēma daudz labāku darbgaldu izgatavot pats. Palēnām ar neskaitāmiem uzlabojumiem, papildinājumiem piecu gadu laikā tapa pusautomātiskais “zellis”, kas apstrādā līdz 100 cm augstu un 36 cm platu figūru. “zeļļa” korpusu veido vairāk nekā divus metrus augsts metāla rāmis, uz kura uzstiprināti pieci motori, daudzas ķēdes, zobrati, transmisijas un pārvadi. Dažādi riteņi ir gan zāģēti no koka, gan paņemti no bērnu ratiņiem vai divriteņa. Galvenais, ka varenā un sarežģītā konstrukcija strādā! Piedevām automātiskā režīmā! Kad meistars ir iekārtu uzstādījis un aizgājis, konstrukcija turpina strādāt. Kā “zeļļa” griezēj-instruments tiek izmantotas tradicionālās zāģripas, tā panākot kvalitatīvu un ātru liekās masas noņemšanu. Pēc zāģripām uz iekārtas uzstāda disku frēzes un pirkstiņfrēzes, panākot lielu tuvību oriģinālai formai. “Mans lielais darbs un mans draugs tagad ir “zellis”. Plānoju to pilnīgot tā, lai iekārta spētu kopēt arvien precīzāk un precīzāk. Galvenais, šis “zellis” neskrien uz veikalu pēc aliņa,” smejas meistars.

Jānis Ozers un viņa Zellis – koka skulptūru kopēšanas iekārta. Foto - Andris OzoliņšJānis Ozers un viņa Zellis – koka skulptūru kopēšanas iekārta. Foto - Andris Ozoliņš

Naudas kuģis

Tautas studijā “Dzīne” kopā ar studijas biedriem viņš daudz kala koka skulptūras. Līgatnes dabas parkā uz Pasaku takas ar Jāņa rokām tapa piecas lielformāta figūras, no kurām lielākā sasniedza 3,5 metru augstumu.

Viens no ķimerīgākajiem koka darbiem, ko kādreiz ir atļāvies teju katrs koktēlnieks, ir sava šaha komplekta izveidošana. Meistars par savu modeli izvēlējās nacionāli stilizētu komplektu, kurā izmantoja arī stilizētus siluetus no Brāļu kapiem. Šaha dēlis, figūras, galds un divi tēmai pieskaņoti krēsli tika eksponēti vairākās izstādēs un ieguva skatītāju atzinību. Tādas lietas nepārdod, un šaha komplekts joprojām rotā meistara viesistabu, kārdinot viesus uz mazu sacenšanos.

Tomēr viens no visvairāk pārdotajiem meistara darbiem ir “Naudas kuģis”, uz kura ozola klāja speciālās spraugās var ievietot visu Latvijas Bankas izdoto latu sēriju. Kolekcionāriem šāds skaisto latu eksponēšanas veids ļoti patīk…

Cits meistarstiķis ir no sievietes torsa izgatavota taburete. Torss tika sadalīts četrās daļās, tās atbīdot vairākus centimetrus vienu no otras un asprātīgi izveidojot tradicionālajai figūrai jaunu traktējumu. Meistaram ir daudz dažādu kokgriezumu, kuros visos spilgti redzama viņa individualitāte un tehniķim raksturīgais īpašais dizains.

Vērtējums: apvieno galdnieka, kokgriezēja un virpotāja prasmes

Tēlniece Betija Strautniece, tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīne” dibinātāja: “Jānis Ozers, kļuvis par kokgriešanas studijas “Dzīne” dalībnieku, parādīja, ka ir radoša personība. Viņa izveidotās savdabīgās latviskā stila šaha figūras saņēma pelnītu atzinību. Jānis ir piedalījies daudzās republikas un ārvalstu izstādēs. Jau 70. gados viņš ieguva tautas daiļamata meistara nosaukumu. Jānis piedalījās brīvdabas skulptūru veidošanā Pasaku takā. Iespaidīgas bija viņa Maija un Paija, kā arī skulptūru grupa “Maija izved dvēselītes no elles”, kuras augstums sniedzās ap pieciem metriem. Skaista ir viņa veidotā gulošā stirniņa Jāņskolas (Cēsu apriņķis) pļaviņā. Pēdējos gados Jānis pilnveido paša izgudroto kopēšanas iekārtu. Rezumējot – Jānis Ozers ir patstāvīga personība ar nerimtīgu radošu garu un precīzu apvienoto galdnieka, kokgriezēja un virpotāja prasmju izpildījumu.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+