Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. augusts, 2016
Drukāt

Meistarstiķis dubultā. Monētu modes diktators Laimonis Šēnbergs

Andra Ozoliņa fotoAndra Ozoliņa foto

Pēckara laikā Latvijas māksliniekus panākumu vilnis vairākas reizes pacēla pasaules līmenī. Liels sasniegums ir viļņa augšpusē nokļūt vienu reizi. Nonākt tur divreiz un piedevām ar dažādiem radošās izpausmes veidiem jau ir īpašs meistarstiķis. Tas izdevies dizaingrafiķim, plakātistam un daudzu Latvijas Bankas monētu dizaina autoram Laimonim Šēnbergam.

Prāts un zīmulis

Jau mācoties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, māksliniekam iezīmējies raksturīgais radošais rok­raksts – lakonisms un idejas izsmalcinātība, kas viņa darbus pavada līdz šim laikam. Latvijas Valsts mākslas akadēmiju meistars pabeidza 1972. gadā. Kopš “lietišķo” laikiem viņš piedalījies daudzās starptautiskās plakātu konkursu izstādēs, tajā skaitā Varšavā (Polija), Lahti (Somijā), Kolorādo (ASV), Brno (Čehoslovākijā) un Tojamā (Japāna). 1978. gadā viņš ieguva pirmo starptautisko atzinību – prēmiju plakātu biennālē Varšavā par darbu “Cilvēku domu – progresam”. Jāatzīmē, tajā laikā un līdz pat šai dienai Varšava ir viens no pasaules atzītākajiem plakātu mākslas centriem. Arī 1980. gadā mākslinieks Varšavā saņēma prēmiju. 1984. gadā iegūta galvenā prēmija Baltijas republiku plakātu triennālē Tallinā par triptihu “Krišjānis Barons”. 1986. gadā saņemta Čehoslovākijas Kultūras ministrijas prēmija par darbu kolekciju Starptautiskajā plakātu izstādē Brno.

“Plakāts savieno krāsu, līniju un ideju. Labam plakātam jābūt kā piktogrammai. Plakāti 70. – 80. gados Latvijā bija radošās brīvības izpausmes iespēja. 80. gados īpaši asi un sabiedrību uzrunājoši kļuva sociālie plakāti, kuri vērsās pret dažādām tā laika dzīves negācijām. Mūsu plakātistu skola tika augsti novērtēta un labāko meistaru darbi iekļauti pasaules gadagrāmatās. Mākslinieku regulārie panākumi sabiedrībā izraisīja furoru, plakāti kļuva par modes lietu, tos pirka veikalos, plakātu līmētāji labi nopelnīja, tirgojot plakātus kolekcionāriem,” atceras plakātists Laimonis Šēnbergs.

Nenoliedzami – plakātu mākslinieki ierakstījuši spožu lapaspusi Latvijas mākslas vēsturē. Dīvaini, ka šī laika izcilo mākslinieku darbus nevar ieraudzīt nevienā Nacionālā mākslas muzeja vai kāda cita muzeja zālē. Tomēr ir cerība, ka plakātu muzejs reiz taps. Kadri jau mainās. Starp citu, astoņdesmitajos gados par Latvijas plakātu galvaspilsētu taisījās kļūt Cēsis, kas regulāri rīkoja plakātu dienas un plānoja pilsētā izveidot plakātu muzeju.

Monētu modes diktators

Atmodas laikā mākslinieks kļuva par valsts Heraldikas komisijas locekli, bija Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku galvenais mākslinieks. No 1993. gada viņš ir Latvijas Bankas mākslinieciskais konsultants un daudzu monētu dizaina autors. Monētu dizainā pagrieziens notika, veidojot monētu sēriju “Rīgas astoņi gadsimti sudrabā” (1995 – 1998). Pasaules numismātikas vēsturē grūti atrast līdzinieku šai sērijai, kurā astoņas monētas reprezentē katra savu vēstures gadsimtu. Mākslinieka veidotās monētas trīs reizes atzītas par Latvijas gada monētu. 2004. gadā tā bija Laika monēta (ar niobiju), 2007. gadā – Laika monēta II un 2014. gadā – Kurzemes baroks.

“Man svarīgi bija saglabāt Kurzemes baroka raksturojumu. Ko parādīt, nebija tik liela problēma, svarīgākais bija, kā parādīt. Un, tā kā kokgriezumi ir ar zeltījumu, arī monētā šie zeltījumi ir ietverti. Gribētu atzīmēt monētu, kurā pirmoreiz izdevās savienot pelēko granītu ar sudrabu. Latvijas laukakmeni ietver spirālē savīti latvju raksti, līdzīgi kā Lielvārdes jostā. Kā dzimušam piebaldzēnam man bija interesanti veidot monētu “Mērnieku laiki”. Vienā pusē attēlots mūsdienīgs Ķencis, kurš tur padusē “piecīšu” paciņu kukuļiem. Otrā pusē attēloti seši romāna tēli, kas dzīves ritenī izvietoti kā spieķi,” stāsta mākslinieks.

Latvijas Banka kopš 1993. gada ir izlaidusi 112 kolekcijas monētas, kuru radīšanā piedalījušies vairāk nekā 40 mākslinieku. Daudzie veiksmīgie pasaules klases autordarbi kļuvuši populāri arī ārpus kolekcionāru vides. To liecina arī tas, ka pārdoto monētu tirgus cenas pārsvarā ir augušas. Piemēram, Laika monētai, kuras pārdošanas vērtība bija ap Ls 35, tagad numismātu veikalos cena svārstās starp 400 un 450 eiro.

Kad 2013. gadā Latvijas Banka rīkoja monētu izstādi atjaunotajā bankas ēkā Valdemāra ielā, tā pārdzīvoja neparedzētu skatītāju pieplūdumu un kļuva par pašu apmeklētāko izstādi. Tātad iedzīvotāju interese ir liela. Latvijas Banka regulāri iesniedz savu monētu oriģinālus Latvijas lielākajiem muzejiem, tomēr līdz pastāvīgai ekspozīcijai tie vēl nav nonākuši. Monētas, kurās apvienojas dizaingrafika, mazo formu tēlniecība un biezs kultūrvēstures slānis, digitālo tehnoloģiju laikā, kad uz ekrāna iespējama vissīkāko detaļu interaktīva izpēte, ir ļoti pievilcīgs muzeja apskates objekts.

Vērtējums

Monētu dizains – kā poēzija

Fransuā Blanšē (Francija) “Monnaie Magazine” redaktors: “Katru gadu Latvijas Banka pārsteidz starptautisko sabiedrību ar drosmīgu un novatorisku izvēli, monētu izgatavošanas tehnoloģijā ietverot vēsturi, tradīcijas un kultūru. Ilggadējā pieredze ļauj Latvijas Bankai būt vienai no ievērojamākajām institūcijām, kas nosaka toni visā pasaulē. Tas ir nevainojams zīmols. Patiesi apbrīnoju Latvijas Bankas izvēlēto monētu dizainu, novatorisko monētu formu, tās komandas perfekti apgūtās nākotnes tehnoloģijas, kas ļauj numismātikā lietot nekad agrāk neizmantotos materiālus (granīts, dzintars u. c.). Latvijas Bankas monētu dizains ir poēzija, ko veido mākslas un augsto tehnoloģiju sintēze. Aicinu Latvijas Bankas vadību arī nākamajos gados turpināt mūs pārsteigt un iedvesmot. Tā ir mācējusi pacelt savu valsti uz visaugstākajiem starptautiskās numismātikas goda pjedestāla pakāpieniem.”

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Kurzemes barokam veltītā Latvijas Bankas kolekcijas sudraba piecu eiro monēta "Kurzemes baroks".

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+