Meitene iemīlējusies 0
Skola, nākotnes cerības un puisis, kurš pievērš uzmanību. Tāda ir Adeles dzīve, kas sagriezusies mutuļos pēc pilsētas ielās sastaptas meitenes ar koši zilu matu ērkuli. Puisis vairs nešķiet tik interesants, mācības garlaiko, sarunas ar vecākiem pie pusdienu galda vienkārši pieder rutīnai, bet tā meitene no Adeles prāta neiziet. Un tad viņas nejauši satiekas – geju bārā, kaut arī Adelei nav 18, un sarunas pamazām pāraug koķetērijā, nenoslēpjamā interesē vienai par otru un diezgan loģisku attiecību sākumam, kas izaicina ar atklātām gultas ainām – to ticamība ir par visiem 100 procentiem, kaut arī filmēšanas laikā tika izmantoti ģenitāliju aizvietotāji, – un vēl joprojām neierastu attiecību modeli, kurā nav klasiskais tandēms “sieviete un vīrietis”.
Tunisijā dzimušā un kopš sešu gadu vecuma Francijā dzīvojošā režisora Abdelatifa Kešiša piektā pilnmetrāžas filma izmaksāja vien četrus miljonus eiro, taču jau tās tapšanu pavadīja negatīvas atsauksmes: filmēšanā iesaistītie sūdzējušies, ka atmosfēra bijusi pārāk smaga un mokoša, un virsstundas palikušas neapmaksātas, tāpēc darbu pamest izvēlējās vairāki filmēšanā iesaistītie, un arī abas galveno lomu atveidotājas Adele Ekshopolus un Lea Seidū šo pieredzi nodēvēja ne vairāk un ne mazāk kā “šausminošu”, apsolot, ka nekad vairs nesadarbosies ar Kešišu. Taču, citējot par klasiku kļuvušo frāzi “mākslas darbi rodas mokās”, drāma “Zils ir vismaigākā krāsa” tika iekļauta šī gada Kannu kinofestivālā un saņēma gan Fipresci žūrijas balvu, gan šī festivāla Zelta palmas zaru, ko pirmo reizi pasākuma vēsturē piešķīra gan režisoram, gan abu galveno lomu atveidotājām.
Tomēr, kaut arī godalgota, “Zils ir vismaigākā krāsa” nav saņēmusi viennozīmīgas atsauksmes, un kā lielākie filmas mīnusi tiek minēti gan tās hronometrāža – gandrīz trīs stundas! –, gan arī teju dokumentālās seksa ainas, ko, piemēram, izdevuma “Variety” kino kritiķis Džastins Čangs nodēvējis par visizteiksmīgākajām lesbiešu seksa ainām pēdējo gadu kino vēsturē, kamēr citi velk tiešas paralēles ar pieaugušo filmām. Arī filmas skatītāji sadalījušies divās frontēs – cienītāji un noliedzēji, un taisnība ir abu pusē, kaut arī nevar noliegt, ka tik drosmīgs, kaut cenzūrai pakļauts darbs sen nav nonācis ne tikai Latvijas kino distribūcijā, kārtējo reizi izceļot eiropiešu tieksmi par mākslas faktu padarīt visu, kas vien tam ļaujas, un šoreiz kā māls tika mīcīts Žulī Maro komikss. Autore gan ar ekranizāciju nav apmierināta – viņasprāt, tā ir “tā paša stāsta cita versija”, kurai Kešišs piemetis krietnu devu pornogrāfisku izpausmju un devalvējis sacītā vārda spēku, kam viņa pati, feministe būdama, nespēj piekrist.
Varbūt noder!!
“Zils ir vissiltākā krāsā. Adele: 1. un 2. daļa”/”Blue Is the Warmest Colour/La Vie d’Adèle – Chapitres 1 & 2”, Francija, 2013.
Režisors: Abdelatifs Kešišs
Galvenajās lomās: Adele Eksarhopolos, Lea Seidū
No 11. oktobra “Splendid Palace”, “Kino Citadele”, “Kino Bize” un “Multikino”
