Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. decembris, 2013
Drukāt

Lai Annija ciestu mazākas sāpes, vajadzīga operācija Vācijā (9)

Foto no ģimenes albumaFoto no ģimenes albuma

Mālpiliešu Vītumu ģimenē arī otrā meitiņa, tik ļoti gaidītā Annija, tāpat kā viņas trīs gadus vecākā māsa, piedzima pilnīgi vesela. Bet piecu mēnešu vecumā saslima ar vīrusa infekciju – meningoencefalītu, kas smagi skāra gan smadzeņu garozu, gan smadzeņu vielu.

Gaida operāciju Minhenes klīnikā


Slimības iespaidā Annija nespēj košļāt ēdienu, viņai ir ļoti neskaidra runa. Nestrādā sīkā motorika – nevar aizpogāt apģērbu, sasiet auklas, vienīgi ar rāvējslēdzēju iemanījusies kaut kā tikt galā. Sākot iet skolā, atklājās, ka bērnam ir neliela atpalicība. Viņa nekad nevarēs mācīties pati. Cietusi arī stabilitātes izjūta – pēc ļoti nopietna darba Annija pirmos solīšus spēra triju gadu vecumā. Ar karoti tā pa īstam sāka ēst tikai desmit gadu vecumā.

Kopš zīdaiņa vecuma Annija regulāri dodas uz Nacionālo rehabilitācijas centru “Vaivari”. Tur fizioterapeiti, strādājot ar bērnu, apmāca arī mammu, kā vingrināt meitas locekļus un ķermeni. Režīms dzelžains – mēnesis “Vaivaros”, divi – mājās. Pašlaik Annija no savas dzīvesvietas Mālpilī braukā uz Rīgu, uz nodarbībām, kur ar elektroimpulsiem tiek stimulēti mutes muskuļi. Vācu speciālists Pīters Berniuss no Minhenes ortopēdiskās klīnikas ieteica veikt operāciju. Tad būšot vieglāk muti turēt ciet un, iespējams, netecēs siekalas.

Vēl viena skumjā puse ir meitas kāja, kas deformējas, vienlaikus liecoties uz iekšu un lūstot uz āru, ko tautas valodā dēvē par “zirga kāju”. Annijai kāja sāp. Lai atvieglotu iešanu, zābaciņā jāliek speciāla šina, bet vasarā sandalēs tādu grūti ievietot. Dakteris P. Berniuss Minhenes klīnikā operēs arī kāju. Pēc tās meitenei būs daudz jāstrādā pašai, nostiprinot operācijā paveikto. Šis process būšot ļoti sāpīgs. Bet Annija ir apņēmības pilna pārvarēt jebkādas grūtības, lai tikai uzlabotos spēja kustēties!

Ceturtā labākā skolniece klasē


No sava invaliditātes pabalsta viņa jau iekrājusi 260 latus ceļam uz Minhenes ortopēdisko klīniku. Taču pašai operācijai un rehabilitācijas pasākumiem pēcoperācijas periodā nepieciešami 12 292 lati. Tādu iekrājumu ģimenei nav, jo nepārtraukti visus šos 20 gadus katrs nopelnītais lats ticis ieguldīts meitas ārstniecībā un rehabilitācijā. Cerību devusi labdarības organizācija “Ziedot.lv”, kas Anniju iekļāva to smagi slimo bērnu sarakstā, kuriem tiks vākti ziedojumi šā gada Ziemassvētku labdarības akcijā “Eņģeļi pār Latviju”.

Tiekoties ar Anniju un viņas vecākiem, var tikai apbrīnot, ko visu meitene jau sasniegusi! No septiņu gadu vecuma, tāpat kā visi bērni, sākusi iet skolā. Jā, kopā ar parastiem bērniem parastā skolā Mālpilī! Pārnākusi mājās, nākamajai skolas dienai abas ar mammu gatavojās vismaz trīs četras stundas. Un tā līdz pat 9. klasei. Tiesa, pirmajā klasē mamma Anniju atstāja uz otru gadu. “Nekādi nevarēju iemācīt viņai rakstīt burtus un ciparus,” atceras Sanita. Annijas rokas ir spastiskas, pamēģiniet ar tādām veikli rakstīt! Tomēr pūliņi atalgojās – meitenei pat izveidojās savs rokraksts.

“Es biju diezgan barga mamma, jo skolā, tāpat kā dzīvē, viņai neviens nekādas atlaides nedos. Mācījāmies, līdz sasniedzām līmeni, uz kādu tobrīd Annija bija spējīga. Pēc kāda laika latiņu pavirzījām atkal uz augšu. Daudzi skolotāji bija ļoti pretimnākoši.”

Paralēli mācībām Mālpils vidusskolā Annija apmeklēja mākslas skolu. Zīmēt viņa nevarēja, tādēļ skolotāja ierosināja pievērsties fotogrāfijai. Annijai ļoti patika mākslas vēsture. Šajās stundās bija daudz jāpieraksta, un, lai nesāpētu rociņa, skolotāja Māra Ārente tikai viņai izveidoja īpašu burtnīciņu ar izkopētiem materiāliem par dažādiem mākslas stiliem, gleznām, to autoriem. Eksāmenos Annija vienmēr atbildēja uz “desmit”, un viņas centība vairākkārt tika novērtēta ar piecu latu stipendiju. Savukārt Mālpils vidusskolā, beidzot 9. klasi, meitene izrādījās ceturtā labākā skolniece.

Lai dzīvot 
būtu interesanti!


Pēc 9. klases beigšanas Annija mācības turpināja Rīgas 1. speciālajā internātskolā, kur apguva mājas uzkopšanas prasmes. Uz skolu viņa parasti brauca ar autobusu, turklāt pilnīgi patstāvīgi. Mācību laikā no pirmdienas līdz piektdienai dzīvoja internātā. “Viņa grib būt patstāvīga, visu darīt pati. Tas viņai ir svarīgi,” teic mamma. Annija daudz lasa, izšuj, brauc ar trīsriteni, kolekcionē visādus sīkumus, tīra māju, agri no rītiem vasarā dodas uz upi nopeldēties, bet naktīs vēro zvaigznes. Viņa pati izvēlas sev apģērbu, uztur sevi tīru un smaržīgu, viņai patīk viss skaistais. Šogad pati izvēlējās ekstravagantas tapetes istabas remontam.

Annijas moto: lai dzīvot būtu interesanti. Viņa ir bijusi Nīderlandē brīvprātīgo nometnē, kur tīrīja suņu un kaķu mājas. Veda pastaigā suņus. Pati tika galā ar ēšanu, jo neviens tur īpaši viņai uzmanību nepievērsa, kaut solīja. Šogad meitene apmeklē Rīgas Tehniskās jaunrades namu “Annas2”, kur interešu izglītības programmā apgūst datorgrafikas pamatus. Tos māca ļoti labs skolotājs – Mārtiņš Linde.

Kādi šie 20 gadi bijuši vecākiem? Mamma Sanita Vītuma, pēc aicinājuma diriģente, tagad arī Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” māksliniece, neslēpj, ka līdz meitas astoņu gadu vecumam notikušo bijis grūti pieņemt. Skaitījusi – man jāiztur šī diena, šī nedēļa, šis gads. Bet tad meitas astotajā dzimšanas dienā, kādā mirklī, kad visi kopā bijuši pie svētku galda… mīlestība burtiski ielijusi viņā. Tā bijusi kā atbrīvošana. Tagad viņa saka – es mīlu savu bērnu!

Līdzās grūtībām, naudas trūkumam, raizēm un sāpēm bijis arī daudz vērtīga. “Kaut vai tas, ka katru vakaru kopā ar meitu bija jāmācās. Lieki piebilst, ka šīs kopīgi pavadītās stundas mūs ļoti satuvināja. Esam kopā gan smējušās, gan raudājušas, gan rājušās, gan kārtīgi izrunājušās,” stāsta Sanita.

Tētis Juris Vītums, Mālpils mūzikas un mākslas skolas direktors: “Nebija viegli, bet samierinājos. Taču tādēļ nekad neesam sēdējuši mājās. Ejam sabiedrībā – uz koncertiem, pasākumiem. Pateicoties arī mūsu profesijām – abi esam saistīti ar mūziku, ar ansambļiem – ar koru kustību, Anniju vienmēr visur ņēmām līdzi.” Ģimene aktīvi piedalās Mālpils evaņģēliski luteriskās baznīcas dzīvē, Juris ir draudzes priekšnieks, bet Sanita – ērģelniece. Viņi ir iesaistījušies Mālpils invalīdu biedrībā “Notici sev” un savās zināšanās labprāt dalās ar citiem.

Uzziņa


“Eņģeļi pār Latviju”


 Jau sesto gadu decembrī notiek labdarības akcija “Eņģeļi pār Latviju”, aicinot palīdzēt bērniem, kuriem iedzimtu slimību dēļ ir nepieciešama ilgstoša ārstniecība un rehabilitācija. Savus sargeņģeļus šogad gaidīs arī Annija Rīgā, Kate Jelgavas novadā, Raivis Rēzeknē, Evelīna Liepājā.

Annija (5 gadi)


Pēc meitenītes piedzimšanas ārsti prognozēja, ka viņa nekad nestaigās. Šobrīd Annija jau ceļas kājās un sper solīšus ar rollatora palīdzību. Lai viņa varētu patstāvīgi staigāt, nepieciešamas operācijas Minhenes ortopēdiskajā klīnikā un rehabilitācijas pasākumi pēcoperācijas periodā. Tam vajadzīgi 22 896 lati (32 578,07 EUR).

Kate (7gadi)


Meitenītei ir smaga vielmaiņas saslimšana, tādēļ viņa atpaliek fiziskajā un garīgajā attīstībā. Uzlabojumus jau sniedz ketogēnā diēta un neirorehabilitācijas programma. Lai nodrošinātu šo programmu visam gadam, tāpat ārvalstu speciālistu konsultāciju un nepieciešamos medikamentus, kopā nepieciešami 
11 000 latu (15 651,59 EUR).

Raivis (7 gadi)


Zēns piedzima priekšlaikus, viņam tika konstatēts asins izplūdums galvā. Spēj izrunāt atsevišķus vārdus, pazīst ciparus un burtus, bet patstāvīgi nestaigā un nesēž, pārvietojas rāpojot. Veselības nostiprināšanai vajadzīga reitterapija un rehabilitācijas pasākumi. Lai zēns tos saņemtu, gadā nepieciešami 2992 lati (4257,23 EUR).

Evelīna (1gads 10 mēneši)


Meitenītei 16 mēnešu vecumā tika konstatēts 1. tipa cukura diabēts. Katru dienu Evelīnai tiek ievadīts insulīns vismaz piecas reizes. Izmēģinot insulīna pumpīti, Evelīnas cukura līmenis asinīs kļuva daudz stabilāks. Insulīna pumpīša “Medtronic MiniMed” iegādei un uzturēšanai gadā nepieciešami 3104 lati 
(4416,60 EUR).

 Kopā šiem četriem bērniem nepieciešami 39 992 lati (56 903,40 EUR).

 Pēc palīdzības līdz 2. decembrim pavisam vērsušies 118 bērnu vecāki. Tie ir bērni, kuriem nepieciešamas operācijas, regulāri rehabilitācijas un ārstniecības kursi, speciāls medicīniskais uzturs, tehniskie palīglīdzekļi un speciālās auklītes.

 Ziedot bērnu veselībai iespējams portālā “Ziedot.lv”, zvanot pa labdarības tālruni 9000 6383 (1 lats), kā arī ziedojumu kastītēs “Swedbank”, “Rimi” un “Supernetto”.

 “Eņģeļi pār Latviju” noslēguma pasākums būs vērojams 15. decembrī tiešraidē kanālā LNT.

Fakti


Šīs nedēļas nogalē ceļā dosies arī labdarības akcijas “Eņģeļi pār Latviju” īpašais “Eņģeļu ekspresis”, kas no novembra sākuma apceļo Latvijas lielākās pilsētas. Akcijas organizatori aicina ziedot iekrātās monētas, jo arī ar mazumiņu var paveikt lielas lietas. Apmeklētājus iepriecinās ar koncertu.

Rīt, 13. decembrī, “Eņģeļu ekspresis” piestās Rīgā pie tirdzniecības centra “Spice” no plkst. 17 līdz 20.

Sestdien, 14. decembrī “Eņģeļu ekspresis” piestās Madonā pie pilsētas sporta centra no plkst. 11 līdz 13 un Jūrmalā pie “Rimi Kauguri” no plkst. 17 līdz 19.

Svētdien, 15. decembrī, “Eņģeļu ekspresis” piestās Rīgā pie Latvijas Nacionālās operas, kur no plkst. 10 līdz 18 ikviens varēs ļauties dziesmām, dejām un labiem darbiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Nezināju, ka attēlā redzamā skola ir Mālpilī-dīvaini, 9 gadus tur nomācījos, tikmēr tā bija Sidgundas pamatskola un arī Annija mācījās pāris klases zemāk Sidgundas pamatskolā, nevis Mālpilī

  2. bet šobrīd tak ir iespēja ārstēties Eiropas savienībā-skatīt Mājas lapu Nacionālais veselības dienests

  3. Vajadzētu uzaicināt uz šo akciju ministri Circeni, lai paskaidro, kāpēc šīs ārstēšanās un rehabilitācijas neapmaksā valsts. Pirms tam ļaujot iepazīties ar katru konkrēto gadījumu, lai nebūtu atrunu, ka katrs gadījums ir individuāls, u.t.t. Un vispār, vēl tādu TV raidījumu var uztaisīt, lai ziedotāji zinātu, kāpēc mums ir jāuzņemas rūpes valsts vietā.

  4. Es ar berniem dzivoju Anglija jau 4 gadi esmu ljoti apmierinata man berniem visi arsti un operacijas pa brivo.Es nosplauties gribu uz to nosodito Latviju!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

  5. Brauciet uz ANGLIJU TE JUMS UZTAISIS OPERACIJU BERNAM PA BRIVO.

  6. ludzu uztaisiet iespeju ziedod caur paypal…daudziem kas ir aarzemees taa buutu daudz vieglaak!!!

  7. Es nesaprotu kādēļ slimiem bērniem ārstēšnās nav par brīvu?kāpēc?

  8. Es nesaprotu, kāpēc valsts nepalīdz šiem bērniem?????

    • Tāpēc ka labdarība arī ir bizness. Latvijā ir tik daudz šādu organizāciju, iedomājieties, kādi līdzekļi tiek piesaistiti. Mani arī vienmēr nomoka šis jautājums – kāpēc šādos smagos gadījumos ārstēšanu un rehabilitāciju pietiekamā apjomā nenodrošina valsts. Tie tāču arī ir mūsu iedzīvotāji… Šie vecāki ziedojas saviem bērniem, viņi ir vairāk nekā varoņi. Bet valsts stāv maliņā un noskatās – mēs taču piedāvājām neņemt no slimnīcas mājās…

Draugiem Facebook Twitter Google+