Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. decembris, 2013
Drukāt

Meiteņu atzīmes – labākas visās jomās
 (2)

Foto - LETAFoto - LETA

15 gadus veco Latvijas meiteņu sasniegumi matemātikā, dabaszinātnēs un lasītprasmē ir augstāki nekā zēniem – tāds ir viens no secinājumiem, kas rodas, apskatot jaunākos Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2012. gada pētījuma datus. Arī citās valstīs meitenes lielākoties ir labākas lasītājas un labāk orientējas dabaszinātnēs, taču reti kur meitenes pārspēj puikas matemātikas uzdevumu risināšanā. Līdzīga tendence no kaimiņvalstīm esot tikai Somijā.

Citādi Latvijai un Somijai, kuras skolēni līdz šim bijuši Eiropas Savienībā (ES) zinošākie, nav daudz kopīga. Saskaņā ar jaunāko pētījumu, Somijas skolēnu sasniegumi ir kļuvuši sliktāki, kamēr Latvijas skolēnu sasniegumos vērojama izaugsme. Matemātikā Latvija gan joprojām ir zem Somijas, toties Igaunijai, kā arī Nīderlandei izdevies somus apsteigt. “Līdz šim visi gribēja mācīties no Somijas, bet nu būs jāmācās no Igaunijas,” tā pētījuma nacionālais vadītājs Latvijā profesors Andris Kangro.

Pētījumā piedalījušās arī ārpus Eiropas esošas valstis. Redzams, ka vislabākie matemātiķi ir Šanhajā, Singapūrā, Honkongā, Taivānā, Korejā, Makao, Japānā, seko Lihtenšteina un Šveice un tikai pēc tam nāk labākās ES valstis. Šanhajas, Honkongas, Singapūras, Ķīnas skolēni ir vadošie arī dabaszinātnēs, bet lasītprasmē triumfē Taivāna un Lih-tenšteina, seko Šanhaja.

Latvijas skolēnu sasniegumi uzlabojušies ne tikai matemātikā, bet arī dabaszinībās un lasītprasmē, tāpēc pētnieki uzskata: ir pamats spriest, ka pēdējos gados izglītības kvalitāte Latvijā augusi. Starptautiskos vērtējumos Latvija atzīmēta kā valsts, kura sekmīgi reformējusi izglītības sistēmu un rezultātā skolēnu sasniegumu līmenis kāpis no vidēja uz labu, tomēr esam sasnieguši tikai ES valstu vidējo līmeni. Ja Latviju salīdzina ar OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstīm, redzams, ka Latvijas skolēnu sasniegumi vidējā līmenī ir matemātikā un dabaszinātnēs, bet lasīšanā joprojām no tā atpaliek.

Taču pētījums uzrāda arī problēmas Latvijas izglītības sistēmā. Kopš 2009. gada, kad veikts iepriekšējais pētījums, nav izdevies palielināt to skolēnu skaitu, kuri spēj atrisināt augstākās grūtības pakāpes uzdevumus matemātikā. OECD valstīs vidēji šādu skolēnu ir gandrīz 13 un kaimiņvalstī Igaunijā pat teju 14 procenti, bet Latvijā – vien astoņi procenti. Līdzīga situācija ir dabaszinātnēs un lasīšanā: slikto skolēnu mazāk, bet izcilnieku skaits saglabājas zemāks nekā OCED valstīs vidēji. Pētnieki min šādu piemēru: Latvijā visās devītajās klasēs mācās ap 20 000 skolēnu un tikai 60 no viņiem ir izcili. Ar to nepietiek, lai nodrošinātu valsti ar augsta līmeņa ārstiem, zinātniekiem, politiķiem un uzņēmējiem.

Pēdējo gadu laikā sasniegumi būtiski pieauguši Rīgas ģimnāzijās – matemātikā galvaspilsētas ģimnāzistu sasniegumi vidēji ir tādi paši kā Šanhajā, bet lielo pilsētu ģimnāziju sniegums salīdzināms ar Somijas rezultātiem. A. Kangro sacīja: tātad Latvijas skolām ne tik daudz jāmācās no citām valstīm, cik no Rīgas ģimnāzijām. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa satraukta, ka lauku skolu līmenis ir krietni sliktāks.

Pētījuma rezultāti liecina, ka skolēnu sasniegumi latviešu un mazākumtautību skolās būtiski neatšķiras, toties tos ietekmē ģimenes sociālekonomiskā situācija.

Šis bijis piektais PISA pētījums, kurā piedalījusies arī Latvija. Pirmo reizi tajā noskaidrota arī skolēnu finanšu pratība. Šīs pētījuma daļas rezultāti gan vakar vēl netika prezentēti: tie tiks apkopoti līdz nākamā gada vidum.

Pētījumā kopumā piedalījās 65 valstis un vairāk nekā pusmiljons skolēnu. Latvijas pētījumā piedalījās 6896 skolēni no 270 skolām.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vidusskolas līmenī zēniem un meitenēm būtu jāskolojas atsevišķi. Tas nāktu abiem par labu, seviški zēniem. Meitenes apģerbā izceļ savus dzimumorganus (kas traucē zēnu koncentrēšanos), kamēr zēni to nedara.

    • piekritu par visiem 100% bet manuprat to vajadzetu jau atrak sakot no kadas 5-6 klases kad reali hormoni sak trakot un zeni sak vairka nodarboties ar izradishanos meitenem nevis macishanos,
      skolas ari ir katastrofals virieshu pedagogu trukums ir tikai sieviskiasi piemers kas jaunajiem zeniem trauce izaugt par normlaliem virieshiem.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+