Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Alvīne
Piektdiena, 15. decembris, 2017
25. septembris, 2017
Drukāt

Meja rosina pārejas posmu pēc breksita (1)

Foto - REUTERS/LETAFoto - REUTERS/LETA

Demonstrants ES krāsu sejas maskā ar Britānijas un Itālijas karogiem pirms Apvienotās Karalistes premjerministres Terēzas Mejas runas Florencē atgādina, ka breksits grauj kā britu, tā eiropiešu cerības.

Britānijas premjerministre Terēza Meja runā Florencē par breksita stratēģiju paziņoja, ka nekam daudz nevajadzētu mainīties Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības attiecībās aptuveni divus gadus pēc Britānijas izstāšanās no bloka 2019. gada martā, vairojot neziņu un neapmierinātību kā savā valdībā, tā Briseles kabinetos.

Londona ierosina divu gadu pārejas posmu

Meja ierosināja aptuveni divus gadus ilgu pārejas posmu, balstoties uz līdzšinējiem noteikumiem, pēc breksita 2019. gadā, lai biznesam un sabiedrisko pakalpojumu dienestiem būtu laiks sagatavoties pārmaiņām. “Šajā posmā pieejai abu pušu tirgiem vajadzētu turpināties uz pašreizējiem noteikumiem un Britānijai vajadzētu turpināt piedalīties pastāvošajos drošības pasākumos,” teica Meja. Savā runā britu premjere aicināja ES vadītājus “apliecināt dziļu atbildības izjūtu, lai breksits notiktu gludi un saprātīgi”, un mudinot viņus būt “iztēles bagātiem un radošiem”, taču neminot reālus skaitļus par Apvienotās Karalistes izstāšanās cenu. Meja uzsvēra, ka Britānija turpinās pildīt saistības bloka pašreizējā budžeta ietvaros līdz 2020. gadam. Viņa paziņoja, ka Britānijai pārejas posmā jāspēj piekļūt Eiropas vienotajam tirgum, piebilstot, ka nevienai ES dalībvalstij pēc Britānijas izstāšanās nevajadzētu “maksāt vairāk vai saņemt mazāk”. Premjere pauda apņēmību turpināt Britānijas dalību Eiropas drošības saglabāšanā. Runā Florencē Meja uzvēra Britānijas un pārējo ES dalībvalstu kopīgās vērtības un norādīja, ka breksita sarunu izjukšanas gadījumā iegūs tikai tie, kas iestājas pret demokrātiju, liberālismu un brīvo tirdzniecību.

Runājot par ES pilsoņu tiesībām Britānijā pēc breksita, Meja pauda pielaidīgāku nostāju par viņu tiesību pārraudzības nodošanu Eiropas Tiesai, pieļaujot, ka vienošanās, kas beigās tiks panākta ar Briseli, tiks nostiprināta Britānijas likumos, lai nodrošinātu, ka parlaments nākotnē to nevar mainīt. Britu tiesas varētu ņemt vērā arī Eiropas Tiesas lēmumus spriedumu pieņemšanā, viņa piebilda. ES līderi, izņemot Meju, sapulcēsies uz samitu 19. un 20. oktobrī, lai lemtu par breksita sarunu tālāko gaitu.

Brisele gaida rēķinu kārtošanu

Britu medijos bijuši minēti skaitļi no 20 līdz 40 miljardiem mārciņu, kas varētu būt Britānijas izstāšanās rēķins, taču savā runā Florencē Meja neminēja nevienu konkrētu skaitli, atkal atstājot ES partnerus neziņā. Britānijas valsts ministrs breksita sarunās Deivids Deiviss vakar noraidījis mediju ziņoto, ka Britānija ir gatava samaksāt 45 miljardus eiro tā dēvētajā “izstāšanās rēķinā”. Laikraksts “The Times”, atsaucoties uz anonīmu avotu Briselē, ziņoja, ka Britānija ir gatava maksāt šādu summu, taču Deiviss intervijā BBC teica, ka laikraksts, acīmredzot, to ir izdomājis. “Es nenosaukšu publiski precīzu ciparu, būtu smieklīgi to darīt, bet mums ir diezgan skaidra ideja, kurp mēs virzāmies,” paziņoja Deiviss. Jautājums par summu, ko Britānijai nāksies samaksāt, izstājoties no ES, lai segtu savas esošās saistības pret bloku, kļuvis par vienu no svarīgākajiem klupšanas akmeņiem breksita sarunās. Īsi pirms Mejas runas piektdien Florencē ES sarunvedēju grupas vadītājs Mišels Barnjē bija atgādinājis, ka “ES gaida no Apvienotās Karalistes pirmām kārtām rēķinu kārtošanu, ne vairāk, ne mazāk”, atzīmē izdevums “EUobserver”. Barnjē norādīja, ka Britānijai, ja tā vēlas pēc izstāšanās no ES saglabāt piekļuvi vienotajam tirgum, jāievēro visi attiecīgie noteikumi. Meja ir vairākkārt uzsvērusi, ka Britānija pildīs savas saistības, tomēr breksita atbalstītāji konservatīvo vidū ir izdarījuši spiedienu uz viņu samazināt gaidāmo izstāšanās rēķinu. Meja noraidījusi ideju, ka.

Terēzes Mejas valdībā briest dumpis

Briselei arvien uzstājīgāk pieprasot Londonai viest skaidrību par tās plāniem breksita īstenošanai, Britānijas valdībā nav vienprātības par tālāko rīcību arī pēc premjerministres Mejas runas Florencē. Šī sašķeltība redzami izpaudās pagājušajā nedēļā, kad Britānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons izklāstīja pats savu redzējumu par Apvienotās Karalistes dzīvi pēc breksita. Komentējot Mejas runu, Džonsons izteicās, ka tā bijusi “pacilājoša”. Bijušais Londonas mērs Džonsons savulaik aktīvi iestājās par valsts izstāšanos no ES. Apvienotās Karalistes iedzīvotāju vairākumam referendumā 2016. gada jūnijā nobalsojot par valsts izstāšanos no ES, toreizējais premjerministrs Deivids Kemerons atkāpās no amata, kuru iegūt cerēja Džonsons. Aizkulišu varas cīņās premjeres amatu ieguva Terēza Meja, kura iecēla Džonsonu par ārlietu ministru, lai viņš būtu spiests ievērot kabineta locekļu solidaritāti. Taču pēc Džonsona izvirzītajiem noteikumiem Mejai par “sarkanajām līnijām” breksita sarunās un Mejas runas Florencē, kam vajadzēja veidot vienotu nostāju, kļuvis skaidrs, ka trauslais pamiers britu valdībā ir beidzies, atzīmē laikraksts “The Daily Telegraph”. Avīze “The Daily Mail” iezīmē vēl drūmāku ainu, apgalvojot, ka kabinets ir sašķelts breksita jautājumā, diviem ietekmīgiem ministriem – ārlietu ministram Borisam Džonsonam un finanšu ministram Filipam Hemondam – ieņemot savstarpēji naidīgu nostāju. Hemonds kategoriski noraidījis Džonsona piekritēju apgalvojumus, ka premjerministres Mejas runa Florencē esot izjaukusi finanšu ministra plānu iesaistīt Apvienoto Karalisti piecus gadus ilgā pārejas posmā. Kā atzīmē laikraksts “The Sunday Express”, pēc Mejas runas Florencē Džonsons jūtas kā uzvarētājs, jo esot panācis divu gadu pārejas posmu. Britu mediji piebilst, ka četri Mejas valdības ministri – Boriss Džonsons, Filips Hemonds, iekšlietu ministre Embera Rada un breksita valsts ministrs Deivids Deiviss – bijuši iesaistīti aizkulišu sarunās par valdības maiņu pēc premjeres Terēzas Mejas neveiksmes parlamenta vēlēšanās jūnijā, kad konservatīvie zaudēja vairākumu pārstāvju palātā. Šādā situācijā uz panākumu nākamajās vēlēšanās cer opozīcijā esošā Leiboristu partija, kas aicina saglabāt Britānijas dalību ES kopīgajā tirgū.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. es kuuts zaudee pieniigaako govi

Draugiem Facebook Twitter Google+