Latvijā
Novados

Sekojot Ogres piemēram, arī citās pašvaldībās apsver ideju ieviest iebraukšanas maksu 63


Ja pašvaldības sāks iekasēt naudu par iebraukšanu pilsētā, autobraucējiem ceļš uz un no Rīgas kļūs krietni sarežģītāks un arī dārgāks.
Ja pašvaldības sāks iekasēt naudu par iebraukšanu pilsētā, autobraucējiem ceļš uz un no Rīgas kļūs krietni sarežģītāks un arī dārgāks.
Foto – Lita Krone/LETA

Ja Ogrei tiks atļauts ieviest maksu par iebraukšanu pilsētā, tad arī citas Latvijas pilsētas, piemēram, Jēkabpils un Skrunda, varētu apsvērt šādu iespēju.

Ogres pašvaldības deputāti pirms nedēļas nāca klajā ar ierosinājumu Ogres novada teritorijas plānojumam 2012. – 2024. gadam iekļaut nosacījumu, ka par iebraukšanu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā citu teritoriju iedzīvotājiem būs jāmaksā. Iebraukšanas maksas mērķis ir mazināt auto tranzīta plūsmu un CO2 gāzu izplūdi, kā arī mudināt iedzīvotājus izmantot dabai draudzīgākus transportlīdzekļus. Iebraukšanas maksa pilsētā arī sargās dabas pieminekļus, veidos tūrismam labvēlīgu vidi un risinās finansiālās pro-blēmas. Pašvaldībai ir jārūpējas par 5 km autoceļu Rīga–Daugavpils, kas šķērso Ogres pilsētas teritoriju, tomēr ar valsts piešķirto finansējumu nepietiek.

“Autoceļš Rīga–Daugavpils ir valsts nozīmes ceļš, bet tas ir nodots pašvaldības bilancē un tā apsaimniekošanai (kopšana, apgaismojuma nodrošināšana) no valsts saņemtais finansējums ir nepietiekams. Ceļa uzturēšana ik gadu izmaksā 120 tūkst. eiro, par apgaismojumu jāmaksā vēl 30 tūkst. eiro. Valsts no šīs summas finansē vien trešo daļu. Uzsākot diskusijas par iebraukšanas maksas ieviešanu, mēs mēģinām panākt, lai valsts šo ceļa posmu pārņem savā īpašumā vai arī pilnībā finansē tā uzturēšanu,” skaidro Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

 

Rūpes par budžetu, ne vidi

Ogres pilsēta, ierosinot ieviest iebraukšanas maksu, vairāk meklē papildu ieņēmumu avotus savam budžetam, mazāk domā par vides vajadzībām. “Ja man nav taisnība, tad jājautā, vai pašvaldība ir darījusi visu iespējamo, lai savā saimniecībā viss būtu videi draudzīgs?” spriež biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. “Cik elektrouzpildes staciju automašīnām ir Ogrē? Vai visas katlumājas ir pārveidotas videi draudzīgu materiālu izmantošanai, piemēram, šķeldas vai brikešu kurināmo? Kā pašvaldība veicina elektroauto iegādi? Kā atbalsta Ogrē dzīvojošo inženieri Andri Dambi, kurš nupat uzbūvējis autobusu sabiedriskajam transportam? Cik procentus dzīvojamo māju ir izdevies nosiltināt? Manuprāt, tikai tad, kad pašvaldībai būs ko teikt visās šajās lietās, sniegtas atskaites par padarīto, tad būtu ētiski sākt runāt par iebraukšanas maksu!”

 

Jēkabpilī un Skrundā arī jāmaksā?

“Ja Ogres pašvaldībai izdosies īstenot šo ideju, noteikti izskatīsim iespēju tai sekot. Objektīvi raugoties, pašvaldības kontekstā tas ir risinājums, taču kopumā valstī – ne. Šāda prakse apgrūtinātu transporta kustību,” uzskata Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis.

Līdzīgu viedokli pauž arī Skrundas novads. Tā kā Ogres pašvaldībai ir tiesības savā administratīvajā teritorijā uzlikt nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu pilsētā, domājams, ka šis solis radīs tālāku rīcību arī citās Latvijas pašvaldībās, novada domes viedokli pauda sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Rozenfelde.

Citās domās ir Siguldas dome. Lai gan pašvaldība ir tiesīga ieviest braukšanas maksu, tomēr ir nepieciešama rūpīga analīze, kādus ieguvumus šis jaunais risinājums, kas patiesībā ir ierobežojums, nesīs vietējiem nodokļu maksātājiem. “Ņemot vērā Siguldas novada pašvaldības mērķus, neizskatām šādu risinājuma ieviešanu. Lai pašvaldība iekasētu maksu par kādu no pakalpojumiem, tam ir jābūt tik labam tirgū, ka pircēji ir gatavi to pirkt arī tad, ja viņiem ir izvēles iespējas. Sadarbībā ar uzņēmējiem veidojam citus risinājumus, kā palielināt pašvaldības ienākumus, lai nodrošinātu infrastruktūras kvalitāti, ko lieto gan vietējie iedzīvotāji, gan Siguldas viesi,” atbildēja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

 

Iedzīvotāji nedrīkstētu ciest

“Ogres novada domē šajā sasaukumā ir mainījies deputātu sastāvs. Ievēlēti jauni deputāti, kuri ir ieraudzījuši problēmu, kuru, piemēram, mēs – Līvānu novada dome – jau sen esam pamanījuši un izjutuši. Arī Līvānu pilsētā ir tranzītiela – Rīgas iela, kas vijas cauri visai pilsētai, un tas ir gan papildu slogs videi, gan pašvaldības budžetam. Ielas uzturēšana, īpaši ziemas periodā – sāls kaisīšana un sniega tīrīšana – prasa ievērojamus līdzekļus no pašvaldības budžeta. Līdzekļi, kas šim mērķim pašvaldībai tiek piešķirti no valsts budžeta, ir tikai trešā daļa no nepieciešamā. Šo problēmu varētu risināt, ja palielinātu pašvaldībai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus valsts autoceļu uzturēšanai. Varu minēt piemēru, ka Līvānu novada pašvaldība vienu no tranzītielām (Stacijas ielu) noasfaltēja, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, lai gan to varētu veikt par valsts budžeta līdzekļiem,” pastāstīja Līvānu novada domes priekšsēdētāja Andris Vaivods. Viņš norāda, ka Ogres novada pašvaldības iecere ieviest maksu par iebraukšanu, nav risinājums. “Tad jau visas pašvaldības, kurās ir tran-zītielas var sekot šim piemēram, un tādu ir ļoti daudz. Cilvēkiem, kuri braukšanai izmanto valsts vai pašvaldības autoceļus, nevajadzētu ciest, no viņiem nevajadzētu iekasēt vēl kādu papildu maksu,” piebilda Līvānu mērs.

 

Pirms desmit gadiem prasīja, tagad grib atdot

Latvijas valsts ceļu pārvaldītāja VAS “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) speciāliste Anna Kononova norādīja, ka jautājums par maksas iekasēšanu nav “LVC” kompetencē. Tomēr, ja šī iecere tiks īstenota, tad Ogres pašvaldībai ar “LVC” būs jāsaskaņo, piemēram, jaunas satiksmes organizācijas shēmas, barjeru uzstādīšana un citas izmaiņas kādā ceļu posmā.

A. Kononova vērš uzmanību faktam, ka Ogres pašvaldība pirms desmit gadiem konkrēto ceļa posmu ļoti vēlējās iegūt sev, bet tagad – atdot valstij. Valsts galvenā autoceļa A6 Rīga–Daugavpils– Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki) īpašumtiesības Ogres teritorijā “LVC” nodeva un Ogres dome pieņēma 2010. gada aprīlī.

Jautājums par maksas iekasēšanu, iebraucot Ogrē, Satiksmes ministrijā vēl nav apspriests, taču VARAM apstiprināja, ka vietējās pašvaldības domei ir tiesības savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās. Tomēr šādos gadījumos ir jāveic visas nepieciešamās procedūras, kas paredzētas plānojuma izstrādē, – gan lēmumu pieņemšanas un diskusijas domes sēdē, gan sabiedriskās apspriešanas, kuru laikā iedzīvotāji un institūcijas varēs izteikt savu viedokli.

LA.lv