Latvijā
Politika

Meklē ieročus pret viltus ziņām 16

Foto – Evija Trifanova/LETA

Veidi, kā Krievija komunicē, kļūst arvien rafinētāki, līdz ar to kļūst arvien grūtāk nošķirt propagandu, viltus ziņas un dez­informāciju no leģitīmām vārda brīvības izpausmēm – secināts Saeimas Analītiskā dienesta pētījumā “Krievijas ietekme Latvijas informatīvajā telpā”. Sabiedrības tracināšana ar viltus ziņām ir labi zināms hibrīdkara elements, tādēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē deputāti kopā ar ekspertiem meklēja tiesiskos mehānismus dezinformācijas ierobežošanai elektroniskajos medijos.

Latvijas likumos samērā skaidri definētas tādas noziedzīgas darbības informatīvajā telpā kā naida kurināšana, aicinājumi uz vardarbību, bērnu pornogrāfijas izplatīšana. Krimināllikumā paredzēta atbildība arī par nepatiesu ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli. Tomēr attiecībā uz klaji melīgām viltus ziņām mūsu policija ir nevarīga. Tādēļ autori tādiem sacerējumiem kā “vesti.lv” publicētais “Latvija gatavojas pensiju atcelšanai” paliek nesodīti.

“Lai virzītos uz viltus ziņu kriminalizēšanu, mums jāatrisina vismaz divi pamatjautājumi. Pirmkārt, likumā skaidri jānošķir, kura informācija ir laba un kura ir slikta. Otrkārt, jānosauc tā institūcija, kura būs tiesīga šo informāciju šķirot,” deputātiem skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis.

Visticamāk, informācijas šķirošana un vērtēšana būtu jāuztic Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), bet neviens no tās pārstāvjiem nebija atsaucies aicinājumam apmeklēt šo komisijas sēdi. NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere vēlāk aģentūrai LETA skaidroja, ka padomes locekļi bijuši aizņemti citā pasākumā. “Pirmdien plkst. 14 no komisijas bija atsūtīts uzaicinājums ierasties trešdienas sēdē, bet jau pirms mēneša šajā trešdienā plkst. 10 mums bija ieplānots tikties ar Valsts valodas centru. Līdz ar to mēs nevarējām atrasties divās vietās vienlaikus,” paskaidroja Ķezbere. Viņa arī norādīja, ka Elektronisko plašsaziņu līdzekļu likumā nav tāda tiesiskā regulējuma, kas būtu vērsts uz dez­informācijas ierobežošanu. NEPLP pārstāvji gan ir gatavi par šo tematu runāt.

Bez NEPLP tālākai diskusijai īpaši nebija jēgas un deputāti tikai līdzdalīja savus priekšlikumus, kā būtu jāpilnveido cīņa ar dezinformāciju. Piemēram, Kārlis Seržants (ZZS) sprieda, ka policijā varētu veidot atsevišķu nodaļu, kurā iekļautu arī ekspertus dezinformācijas ierobežošanai. Piemēram, šī nodaļa varētu brīdināt interneta portālus par pretlikumīgas informācijas publiskošanu un attiecīgi rīkoties, ja brīdinājumi netiek ņemti vērā. Savukārt Veiko Spolītis (“Vienotība”) aicināja ieviest personalizētu piekļuvi internetam. Bet Edvīns Šnore (NA) žēlojās, ka Krievijas televīzijas skatās gadiem ilgi un vairākkārt rakstījis NEPLP sūdzības par novērotajiem dezinformācijas gadījumiem, bet netiekot uztverts nopietni. Deputāti arī vairākkārt atsaucās uz Vācijas piemēru, kur ir pieņemts likums par tiesībaizsardzības uzlabošanu sociālajos tīklos.

Kā uzsvēra Saeimas Analītiskā dienesta vadītāja Inese Grumolte-Lerge, viltus ziņu tiesiskie ierobežojumi ir tikai medaļas viena puse. Liela loma ir arī sabiedrības izglītošanai jeb medijpratībai, kā arī pētnieciskajā žurnālistikā balstītām iniciatīvām. Analītiskā dienesta pētījumā uzslavēti dažādi analītiskās žurnālistikas projekti viltus ziņu atmaskošanai, tostarp arī “Latvijas Avīzes” projekts “Atmaskots”.

“Šāda diskusija nepieciešama, jo viltus ziņas kā hibrīdkara elements var radīt bīstamas sekas. Piemēram, ziņa par pensiju atcelšanu provocē sabiedrības neapmierinātību, netieši mudina uz protesta akcijām, kur var sekot jau tālākas provokācijas un situācijas destabilizēšana. Tādēļ nepieciešami mehānismi, lai izskaustu viltus ziņas un jau saknē nepieļautu šādu scenāriju attīstību,” teica Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”). Vakar gan nekāds lēmums vēl netika pieņemts, bet viņa vadītā komisija turpināšot diskusiju par viltus ziņu apturēšanu kopsēdē ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, NEPLP un drošības dienestu pārstāvjiem.

LA.lv