Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
26. oktobris, 2012
Drukāt

Meklē kopīgu identitāti, kas vienotu Baltijas jūras valstis


26okt_142

Kas kopīgs Lapzemei, Kuršu kāpām, Mazūrijas ezeru apvidum ar Ālandu salu arhipelāgu, Baltajām klintīm Rīgenas salā vai Belovežas nacionālo parku? Tie ir daži no tūristu galamērķiem dažādās Baltijas jūras reģiona valstīs.

 

 

Pēdējos gados valdību līmenī, iesaistot nozares ekspertus un pētniekus, norit sarunas, kāda varētu būt vienota Baltijas jūras valstu identitāte un kopīgs mārketinga piedāvājums, lai padarītu reģionu pazīstamāku tūristiem ārpus šā reģiona robežām.

9. novembrī tiks paziņoti “Baltijas jūras seši brīnumi” – tāda paša nosaukuma konkursa rezultāts pēc iedzīvotāju balsojuma internetā, kas šobrīd tiek apkopots Baltijas Jūras reģiona mantojuma tūrisma datu bāzē (BASTIS) kā viena no Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības pro-
grammas projekta “Agora 2.0” (2009 – 2012) aktivitātēm. Iespējams, “brīnumu” vidū varētu būt kāda no iepriekš minētajām vietām.

Novembrī tiks arī publiskots projekta ietvaros veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāts par kopīgajām tradīcijām un vērtībām reģionā. Vērtējumam piedāvātas pilis, cietokšņi un muižas, sarkano ķieģeļu gotika, bākas, vikingi, Hanzas savienība, folklora, amatniecība, pirts tradīcijas u. tml.

Aptaujas anketā uzskaitīti arī plaši mežu masīvi un neskaitāmi ezeri, kāpas un smilšainas pludmales, laukakmeņi, smiltsērkšķi, dzintars, siļķes, bērzi, aļņi.

Vai minētais attiektos uz Latviju tikpat lielā mērā kā uz Lietuvu un Igauniju vai Poliju, Vāciju, ziemeļvalstīm (Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Somiju), kā arī Islandi vai Krieviju, kas nemaz nav Eiropas Savienības valsts? Diez vai… Taču visas iepriekš nosauktās 11 valstis meklē kopīgo.

Ir tādi, kas uzskata, ka šīm valstīm vispār nav nekā kopīga, – pirms pāris nedēļām Briselē atvērto durvju dienās reģionu un pilsētu pārstāvjiem atzina projekta “Agora 2.0” koordinatore Betina Melisa. “Bet mums ir kopīga vēsture!” uzsvēra B. Melisa. “Spēcīgs potenciāls ir pilis. Arī meži, pludmale, daba. Būtu jāattīsta tūrisms ar prāmi,” viņa norādīja.

Vairākus gadus valstis katra atsevišķi veidojušas savu identitāti, taču, apzinoties globālos procesus, jādomā par vienojošo.

B. Melisa ir arī Baltijas jūras valstu padomes ietvaros izveidotās darba grupas “Baltic 21” dalībniece. Izveidota Baltijas Jūras reģiona mantojuma tūrisma datu bāze, pateicoties kurai tiek veikti tirgus pētījumi, tajā skaitā meklēta sakarība starp kultūras un dabas mantojumu un potenciālu biznesa attīstībā.

Šā gada maijā Vācijā gadskārtējā konferencē Eiropas Komisijas Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta direktora vietnieks Normunds Popens izteicās, ka nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam tūrisma un kultūras projektus vairs nevajadzētu finansēt no transnacionālajām sadarbības programmām. Esot vairāki efektīvāki veidi, kā atbalstīt šādas aktivitātes, uzsvēris N. Popens.

Arī Rīgā Ārlietu ministrijas rīkotajā konferencē N. Popens, runājot tieši par Latviju, atgādināja, ka par tūrisma attīstību būtu jādomā inovatīvāk. Esot jau skaisti redzēt plīvojam zilos karogus pludmalēs un meža vidū sabūvētās koncertzāles, taču vai ar to mēs konkurējam, – tā rosināja domāt N. Popens.

Tikmēr tūrisma industrijas pārstāvji tomēr satraucas, ko tad īsti nākamajos gados darīt ar tradicionālo tūrisma piedāvājumu – kultūras un dabas mantojumu. 6. septembrī Rīgā Baltijas jūras reģiona pārstāvji secināja, ka reģionālās programmas ir būtiski nepieciešamas tūrisma attīstībai. “Piemēram, ko par kopēju identitāti var izsecināt divu mēnešu laikā? Neko. Vajadzīgas programmas, kas ilgst trīs gadus,” apgalvoja B. Melisa.

Nākamā apspriede plānota 14. un 15. novembrī Rostokā, Vācijā. Tajā no Latvijas puses piedalīsies arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pārstāvis.

“Sarunās TAVA ir akcentējusi, ka projektu izstrādē, kas saistās ar tūrisma attīstību Baltijas jūras reģionā, vairāk vajadzētu iekļaut nacionālās tūrisma organizācijas. Tad šie projekti nebūtu vis fragmentāri, bet gan ilgtspējīgi un harmonizētu ar nacionālajiem tūrisma plāniem un mārketinga aktivitātēm,” skaidro TAVA sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Briede.

 

Uzziņa

Konkursa “Seši Baltijas jūras brīnumi” pusfinālā Latviju pārstāv trīs tūristu galamērķi – Vecrīga, Ķemeru nacionālais parks un Rundāles pils.

Pusfināla pirmajā sešniekā: Kuršu kāpas (Lietuva/Krievija); Mazūrijas ezeri Polijā; Tallinas vecpilsēta; Viļņas vecpilsēta; Gdaņska Polijā; Rīgenas baltās klintis (Vācija/Dānija).

Vēl tiek apkopots balsojuma rezultāts.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+