Laukos
Dārzeņi un augļi

Padoms zemniekam cīniņos ar brokoļu puvi 16

Brokoļus plaši audzē visā Eiropā, tie kļūst arvien populārāki arī Latvijā. Tie ir ļoti vērtīgi dārzeņi, diemžēl to audzēšana nav tik vienkārša. Brokoļi ir klimata apstākļu jutīgi daudz vairāk nekā citi kāpostaugi, to galviņas mēdz strauji zaudēt kvalitāti.

Latvijā nav veikti pētījumi, kādas tieši infekcijas izraisa brokoļu galviņu puvi, kaut gan tā mēdz būt sastopama. Mēs biežāk uzskatām, ka tā varētu būt kādas baktērijas (Pseudomonas sp., Erwinia sp. vai Xanthomonas sp.) izraisīta, bet izrādās, ka pie vainas var būt arī sēne Alternaria brassicicola. Šī infekcija Latvijā ir plaši izplatīta uz ziedkāpostiem augustā un izraisa gan lapu plankumainību, gan arī galviņu tumšošanos.

Pērn lietains laiks vasaras beigās un rudenī pieturējās ne tikai Latvijā, bet arī Holandē, kur citu problēmu vidū veicināja brokoļu galviņu puvi. Ražas zudumi bija tik nopietni, ka vairākām firmām kopā nācās meklēt risinājumu, lai pagūtu glābt šāgada ražu. Viņu pieredze var būt noderīga arī mūsu audzētājiem.

Problēmas risināšanai apvienojas konkurenti
Sēne Alternaria brassicicola vispirms inficē kāpostaugu lapas. Uz tām veidojas brīni līdz melni plankumi ar koncentriskiem 1–10 mm diametra apļiem ar dzeltenu apmali. Nedaudz vēlāk tiek inficēta arī galviņa, kas kļūst tirgum nederīga. Pērn Holandē bojājumu izplatība bija tik liela, ka daudziem audzētājiem bija pilnīgi jāapar stādījumi. Sevišķi bīstama šī infekcija var būt, parādoties agri sezonā. Problēmas risinājuma meklējumos savus spēkus un prātus apvienoja firmas CAV Agrotheek (mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu, kā arī aprīkojuma tirgotājs), selekcijas firma Bejo, dēstu audzētājs Gitzels, augu aizsardzības līdzekļu ražotāji BASF, Syngenta un Bayer, kā arī daži audzētāji. Šāda sadarbība ir unikāla, jo ir apvienojušies konkurenti.

Pētījumi ar mākslīgi inficētiem augiem
Arī holandieši ilgi uzskatīja, ka brokoļu galviņu puvi izraisa baktērijas, bet pērn laboratorijā Eurofins konstatēja, ka īstais vaininieks ir Alternaria brassicicola. Pētījumus veica firmas Bejo pētniecības centrā, piedaloties arī firmas BASF speciālistiem. Pētnieku grupa izmantoja klimatiskās kameras, ko parasti lieto tikai selekcijas pētījumiem, piemēram, lai pārbaudītu jaunu hibrīdu infekciju ieņēmību, tostarp pret A. brassicicola. Profesionālajā literatūrā par A. brassicicola izraisītu galviņu puvi bieži raksta – cīņas līdzekļu nav. Protams, šāda atbilde nebija pieņemama, tāpēc selekcijas firmas pētniekiem un augu aizsardzības līdzekļu ražotājiem nācās pašiem meklēt risinājumu. Pētījumam tika izvēlēts hibrīds ‘Ironman’ F1, kaut gan tas nebūt nav Bejo radīts – tā autortiesības pieder bijušajai firmai Nickerson Zwaan, tagad Hazera. Tieši šis hibrīds ir ļoti populārs brokoļu audzētāju vidū Holandē.

Augus izaudzēja siltumnīcā ar papildapgaismojumu, līdz sāka ieriesties galviņas. Tad tos atšķiroja pēc galviņas lieluma – atsevišķi 2 cm un 8 cm diametra – un ievietoja firmas Bejo klimatiskajā kamerā. Marta beigās daļu augu profilaktiski apsmidzināja ar fungicīdiem, kuriem bija pievienota virsmas aktīvā viela, bet otru daļu – ar ūdeni un virsmas aktīvo vielu. Dažas dienas vēlāk, 3. aprīlī, augus inficēja ar A. brassicicola, bet mikroklimata apstākļus iestatīja pēc patogēnam optimāliem parametriem – rudenīgi silts un mitrs. Vēl pēc divām dienām daļu augu apsmidzināja ar otru, ārstējošu, fungicīdu, bet visus pārējos tikai ar ūdeni un virsmas aktīvo vielu, kā tas tika darīts pirmajā reizē. Blakus brokoļu augiem audzēja arī dažus inficētus sarkano galviņkāpostu un redīsu augus, lai parādītu, ka arī šie augi ir A. brassicicola saimniekaugi.

Vēlāk pētnieki novērtēja apstrādes efektivitāti un secināja, ka profilaktiskā apstrāde ar Amistar Top un Rudis ir efektīvāka nekā ārstējošā fungicīda lietošana. Pēc speciālistu vārdiem, novērst slimību ir labāk nekā cīnīties ar to. Inficētie augi, kurus apstrādāja tikai ar ūdeni, bija pilnīgi pagalam

Fungicīdu izvēle
Pētniekus interesēja, vai slimības masveida izplatība ir saistīta ar klimata izmaiņām vai ar inficētiem laukiem. Šķiet, laika apstākļiem bija noteicošā loma, kaut gan nedrīkst aizmirst, ka šīs sēnes saimniekaugi ir arī krustziežu nezāles un rapši. Pētnieki un audzētāji konstatēja, ka brokoļu galviņas var tikt inficētas agrīnā attīstības stadijā, tāpēc ir svarīgi laikus veikt apstrādi ar efektīvu fungicīdu. Holandē drīkst lietot fungicīdu Amistar Top (tikai profilaktiski, 1 l/ha) un Rudis (gan ārstējoši, gan profilaktiski, 0,4 l/ha). Ir svarīgi, lai darba šķidrums pilnīgi noklātu galviņu, tāpēc holandieši iesaka lietot arī virsmas aktīvās vielas. Uzreiz jāteic, ka abi līdzekļi šobrīd nav reģistrēti Latvijā. Pie mums brokoļos drīkst lietot tikai Amistar 250 SC vai Attila 250 SC, bet šo līdzekļu sastāvs atšķiras no Amistar Top. Rudis satur darbīgo vielu protiokonazols, Latvijā ir reģistrēti vairāki šo vielu saturoši līdzekļi, bet neviens no tiem nav reģistrēts brokoļiem un vispār kāpostaugiem.

Arī lietojot Latvijā atļauto Amistar 250 SC, ir svarīgi pilnīgi noklāt galviņu, lai aizsargātu to no dīgstošām sporām. Praksē tas nav tik vienkārši, jo mazas galviņas aizsedz lapas. Tāpat ir jāņem vērā nogaidīšanas laiks. Holandē Amistar Top ir atļauts lietot reizi sezonā ar nogaidīšanas laiku divas nedēļas un Rudis – ar nogaidīšanas laiku trīs nedēļas. Sanāk, ka viņu zemnieki var veikt smidzinājumu ar Rudis un pēc nedēļas otru apstrādi ar Amistar Top, lai pagūtu iekļauties nogaidīšanas laikā un aizsargāt ražu, kaut gan viņu speciālisti apšauba šādas stratēģijas vajadzību. Latvijā Amistar 250 SC un Attila 250 SC drīkst lietot divreiz sezonā ar nogaidīšanas laiku 14 dienas, bet jāņem vērā arī pašas brokoļu galviņas augšanas ātrums. Svarīgi ir arī laika apstākļi – mitrā laikā var būt grūti atrast smidzinājuma veikšanai piemērotu dienu.Īstā brīža noteikšana
Cīņas ar brokoļu galviņu puvi rezultāts ir atkarīgs ne tikai no līdzekļa, bet arī no smidzinājuma brīža un kvalitātes. Proti, no tā, cik vienmērīgi galviņu noklāj darba šķidrums. Kaut gan profilaktiska apstrāde ir labāka nekā ārstējošā, smidzinājums jāveic brīdī, kad infekcijas sporas jau ir gaisā un apstākļi ir labvēlīgi patogēna attīstībai. Holandē šim mērķim izmanto firmas Dacom prognožu programmas kāpostaugiem (to vidū ir arī A. Brassicicola), bet Latvijā pēc tām līdz šim nebija pieprasījuma. Svarīgi ir arī izvēlēties piemērotas sprauslas un braukšanas ātrumu. Pētījumos izmantoja rokas smidzinātāju, bet reālos apstākļos smidzinājuma kvalitāti ietekmē vējš un augu lapas, kas daļēji nosedz sīkās galviņas. Šovasar optimālu smidzinājuma metodi pētīs pētījumu saimniecībā Zvāgdaikā. Interesanti, ka šos eksperimentus finansē paši zemnieki un augu aizsardzības līdzekļu ražotāj

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta

LA.lv