Mobilā versija
+3.9°C
Hugo, Uga, Uģis
Piektdiena, 17. novembris, 2017
10. novembris, 2017
Drukāt

Meklē nākamo Eirogrupas līderi

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Eirogrupas priekšsēdētājs Jerūns Deiselblūms iezvana eirozonas finanšu ministru sanāksmes sākumu 6. novembrī Briselē.

Pēc piecu gadu darba Eirogrupas priekšsēdētāja amatā Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms paziņojis, ka aiziet no šā posteņa un arī no Nīderlandes politikas.

 

Slavē un peļ

Martā notikušajās vēlēšanās J. Deiselblūma Darba partija cieta sagrāvi un tagad pāries valdības opozīcijā. J. Deiselblūms līdz šim izpelnījās atzinību gan kā finanšu ministrs pašmājās, vadot ministriju laikā, kad Nīderlande pārdzīvoja smago ekonomisko krīzi, bet 2013. gadā kļūstot par Eirogrupas prezidentu, viņš drīz vien guva ievērību arī Eiropas mērogā, risinot Grieķijas finanšu krīzi. Vieni slavēja J. Deiselblūmu par viņa spēju saglabāt mieru un izcila vidutāja pozīcijas, kamēr citi viņu vainoja par to, ka viņš Grieķijai un Spānijai uzspiedis taupības pasākumus.

Gada sākumā skandālu izraisīja Eirogrupas vadītāja J. Deiselblūma izteikumi kādā intervijā, ka dažas valstis notriekušas savu naudu “dzērienos un sievietēs”, un daudzi viņu tūdaļ apsūdzēja “rasismā” un “sieviešu nīšanā”.

J. Deiselblūma laikā arī Latvija pievienojās eirozonai, saņemot viņa vadītās Eirogrupas atbalstu.

 

Arī Latvija starp kandidātiem

Jaunā Eirogrupas līdera vārdu nosauks decembrī, taču jau tagad publiski izskan minējumi par iespējamajiem kandidātiem. Patlaban fokusā ir četri, kurus savās slejās min Rietumu mediji – Hanss Jergs Šellings no Austrijas, Bruno Lemērs no Francijas, Pjērs Gramenja no Luksemburgas un Peters Kažimīrs no Slovākijas. Katram no viņiem ir stiprās un vājās puses, taču eksperti visvairāk sliecas domāt, ka šis amats būs jāiedala, ņemot vērā politisko piederību.

P. Kažimīra kandidatūru par iespējamu uzskata tādēļ, ka nākamajam Eirogrupas prezidentam būtu jābūt no kreisas partijas, proti, sociālistam, jo visu pārējo ietekmīgo Eiropas Savienības institūciju – Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Parlamenta – līderi ir konservatīvās, labējās Eiropas Tautas partijas pārstāvji. Briselē šo politisko spēku varas sadalījumu allaž cenšas ievērot. No eirozonas valstu ministriem kreisi noskaņotu partiju pārstāv vienīgi P. Kažimīrs un Māriu Sentenu no Portugāles, līdz ar to izvēles iespējas nav plašas. Kažimīrs no abiem ir neitrālākais, jo Dienvideiropas valstis, pie kurām pieskaitāma arī Portugāle, patlaban pašas joprojām ir vēl ceļā no ilgstošas finanšu krīzes.

Starp iespējamajiem kandidātiem ir minēta arī Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), par kuru Briselē populārais izdevums “Politico” ir izteicies, ka viņa būtu kā svaiga gaisa dvesma un iespēja arī Baltijas valstu pārstāvim iegūt tik nozīmīgu amatu, taču kā trūkumu min viņas partijisko piederību – ZZS, kurai nav Eiropas līmeņa politiskās aizmugures. Pati ministre medijiem nenoliedza, ka varētu apsvērt šādu iespēju.

Eirogrupas locekļi ar balsu vairākumu ievēl Eirogrupas priekšsēdētāju uz divarpus gadiem, un jaunā līdera oficiālā izraudzīšanās notiks decembrī.

 

Eiro uzraugs

Eirogrupa nav oficiāla struktūra vai institūcija. Tajā tiekas visu to dalībvalstu finanšu ministri, kuras ir vienotās valūtas grupā – eirozonā. No 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm eiro ir ieviesušas 19, un parasti šīs valstis tiekas ikreiz pirms visa bloka finanšu ministru kopīgās sanāksmes. Lai iestātos eirozonā, jāizpilda virkne striktu kritēriju, un to ievērošana ir arī Eirogrupas uzmanības centrā. Eirogrupas finanšu ministri apspriežas gan par jautājumiem, kas ir saistīti ar vienoto valūtu, gan arī par plašākiem procesiem globālajā pasaulē, kas to varētu ietekmēt.

Arī eirozonas paplašināšanās ir Eirogrupas rokās, kā arī to valstu situācija, kas piedzīvo finansiālas grūtības un ir lūgušas starptautisko kreditoru palīdzību.

Pirmo reizi šādā formātā eirozonas dalībvalstis tikās 1998. gadā Luksemburgā, un iniciatore bija Francija. Eirogrupas pirmais līderis bija tagadējais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, kurš, vairakkārt pārvēlēts, arī pamazām nostiprināja Eirogrupas spēku. 2012. gadā publiski virmoja informācija, ka Junkeru amatā varētu nomainīt Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi, taču galu galā viņa vietā stājās Deiselblūms.

Jau nākamgad 4. jūnijā Eirogrupai apritēs 20 gadi, un no šā viedokļa visai simboliska būtu Francijas finanšu ministra iecelšana līdera amatā. Taču, tā kā Francija pati patlaban piedzīvo visai sarežģītu finanšu un ekonomikas stabilitātes laiku, tad, visticamāk valstis vienosies par neitrālāku līderi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+