Meklē veidus Ķemeru atgūšanai 0
Piedāvāt likumu grozījumus, kas izbeigtu maksātnespējas administratoru patvaļu, un ļaus saglabāt Ķemeru sanatoriju kā kūrorta un veselības objektu. Šie būšot divi galvenie mērķi Saeimā jaunizveidotajai parlamentāras izmeklēšanas komisijai.
Saeima vakar apstiprināja sastāvu jaunizveidotajai parlamentārās izmeklēšanas komisijai par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju. Komisijā strādās pie frakcijām nepiederošā deputāte Elīna Siliņa, Reformu partiju pārstāvēs Romualds Ražuks un Inga Bite, Nacionālo apvienību – Dzintars Kudums un Kārlis Krēsliņš, “Vienotību” Inguna Rībena. No opozīcijas komisijā strādās Irina Cvetkova un Andrejs Elksniņš (abi “SC”), kā arī ZZS pārstāve Iveta Grigule. Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēts ārpusfrakciju deputāts Dāvis Stalts, viņa vietnieks būs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).
Par nepieciešamību veidot šādu komisiju parlaments vienojās jau pagājušonedēļ. Paredzēts, ka tā vērtēs Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī situāciju ar SIA “Ominasis Latvia” maksātnespēju.
Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Stalts uzskata, ka neatliekamākais komisijas uzdevums būšot Ķemeru sanatorijas atgūšana valsts īpašumā, lai pēc tam tālāk to nodotu iespējamiem investoriem, kuri par to sākuši interesēties.
Zināms, ka interesi par šo objektu izrādījusi biedrība “Daugavas vanagi” kopā ar vairākiem turīgiem trimdas latviešiem. Nākamais komisijas uzdevums būšot piedāvāt likumu grozījumus, lai nākotnē novērstu maksātnespējas administratoru patvaļu. Stalts jau iepriekš paudis bažas, ka maksātnespējas administratori, izmantojot likuma nepilnības, cenšas pārņemt šo objektu.
“Šobrīd darba kārtībā ir paredzēts iekļaut pat četrus iespējamos scenārijus, kā valsts varētu atgūt šo īpašumu. Tuvākajās sēdēs tos izvērtēsim, lai saprastu, vai tie ir piemērojami reālajā dzīvē vai tomēr viss ir jau zaudēts,” teica Stalts. Tomēr deputāti cer, ka valstij izdosies vienoties ar maksātnespējīgā “Ominasis Latvia” kreditoriem.
Līdz šim gan parlamentārās komisijas Latvijā faktiski vienmēr savu darbu beigušas bez īpašiem rezultātiem. Tomēr Stalts pārliecināts, ka šī reize būs atšķirīga: “Vēsturiski vairākumā gadījumu parlamentāra izmeklēšana rosināta pēc opozīcijas priekšlikuma, un pozīcija šādas iniciatīvas gremdē visiem iespējamiem līdzekļiem. Šoreiz ir citādi, jo iniciatīva nāk no koalīcijas partneru puses un mērķi visiem ir līdzīgi, vienīgi prioritātes varētu atšķirties.” Tādēļ Staltu, kurš nesen pameta NA frakciju, nebiedē arī iespējamais politiskās aizmugures trūkums.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Ķemeru sanatorijas kompleksu iecerēts pārdot izsolē, nosakot sākumcenu 3,7 miljonu latu apmērā. “Ominasis Latvia” piederošo izsolāmo mantu veido vairākas daļas, bet tās plānots pārdot kā vienu izsoles priekšmetu. Izsole tiek rīkota piedzinēju “Arhiidea”, SIA “BT projekts”, SIA “IAT Cityco”, Privatizācijas aģentūras un SIA “Savant” interesēs.
Ķemeru sanatorijas privatizācijas process ilga vairāk nekā desmit gadu. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995. gadā, un tie paredzēja, ka desmit gadus no “Ķemeru” ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils – kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi. 2010. gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar “Ominasis Latvija”, bet vēlāk no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju. 1. martā Jūrmalas pilsētas tiesa “Ominasis Latvia” pasludināja par maksātnespējīgu.
Viedoklis
Darīja, ko varēja
Nacionālās apvienības politiķis Aleksandrs Kiršteins intervijā “Latvijas Avīzei”, runājot par Ķemeru sanatorijas nedienām, sacījis: “Mani ļoti izbrīna Privatizācijas aģentūras un Ekonomikas ministrijas nolaidība, kuras uzdevums bija to uzraudzīt. Kā varēja nepamanīt, ka pēc investora nāves objektam ir noņemta apsardze, katrs iet un nes ārā, ko vien viņam iegribas.”
Šo izteikumu vēlējās komentēt Privatizācijas aģentūras (PA) pārstāvis Guntis Kārkliņš: “Par sanatorijas “Ķemeri” kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu ir atbildīgs ēkas īpašnieks un to uzrauga Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPI).
Tikai VKPI kompetencē ir izvērtēt, kas no privatizētā īpašuma jāuzskata par saglabājamu kultūras mantojumu, un nodrošināt tā saglabāšanas uzraudzību normatīvo aktu ietvaros. PA šādu tiesību nav, kā arī aģentūra nav tiesīga veikt privāta uzņēmuma mantas apsaimniekošanu un nodrošināt apsardzi vai kā citādi iesaistīties privāta uzņēmuma darbībā.
Stājoties amatā, PA jaunā valde kā aktuālu jautājumu izvirzīja sanatorijas “Ķemeri” problēmas risinājuma meklēšanu. Pagājušā gada septembrī PA valde apmeklēja sanatoriju, un pēc PA iniciatīvas uz tikšanos tika aicināti Jūrmalas pašvaldības, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, lai meklētu situācijas risinājumu. Iznākumā tika nodrošināta pašvaldības pagaidu apsardze un tika izbeigta stāvokļa tālāka pasliktināšanās.
Kas attiecas uz privatizācijas procesu kopumā, jāatzīmē, ka līdz 2009. gadam privatizācijas procesu pārraudzīja PA padome, kuru veidoja Saeimā pārstāvēto politisko partiju pārstāvji, arī “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji. Katrā padomes sēdē tika izskatīti ziņojumi par Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesa gaitu.
