Meklējam labāko «Jauno skolotāju»! 0
Latvijas Izglītības fonds un “Latvijas Avīze” jau otro reizi rīko konkursu “Jaunais skolotājs”. Konkursa mērķis ir noskaidrot populārākos jaunos skolotājus, kuri skolā strādā pirmo vai otro darba gadu. Intervējot konkursa laureātus, iepazīstināsim sabiedrību ar jauno skolotāju darba pieredzi un problēmām.
Viens no konkursa mērķiem ir paaugstināt skolotāja profesijas prestižu. Latvijas Izglītības fonda valdes priekšsēdētājs Ilgvars Forands stāsta, ka konkursam vajadzētu aktivizēt jaunos skolotājus un parādīt sabiedrībai, “cik kolosāli jaunieši strādā skolās”.
Tā kā konkursam jaunos skolotājus var pieteikt arī klases kolektīvi vai skolēni individuāli, ceram motivēt iesaistīt skolēnus jauno skolotāju un savas skolas vērtēšanā. Pieteikt jaunos skolotājus konkursam var arī skolēnu vecāki un skolotāji, pašvaldību izglītības pārvaldes vai departamenti, nevalstiskas organizācijas, kā arī pats jaunais skolotājs.
Kāpēc konkursam var pieteikt vien tos skolotājus, kuri skolā strādā ne vairāk kā divus gadus? I. Forands atbild – faktiski divos gados izšķiras, vai jaunais cilvēks paliks strādāt skolā vai arī pedagoga darbs viņam izrādīsies par grūtu.
Vēstules un pieteikuma anketas, kas atrodamas “Latvijas Avīzes” mājaslapā www.la.lv, gaidīsim līdz 30. aprīlim (pasta zīmogs). Anketas varēs aizpildīt arī mājaslapā.
Pieci konkursa laureāti saņems “Latvijas Avīzes” un Latvijas Izglītības fonda Atzinības rakstu un piemiņas balvas. Divi konkursa uzvarētāji katrs saņems Latvijas Izglītības fonda piešķirtu stipendiju – 500 latu. Balvas pretendentus izvērtēs konkursa komisija, kurā darbosies “LA” un fonda izvirzīti pārstāvji. Uzvarētāji tiks paziņoti līdz 20. maijam.
I. Forands ar prieku atceras iepriekšējo, 2009. gadā, noritējušo konkursu, kad viena no uzvarētājām bija pat izstrādājusi savu matemātikas mācīšanas metodi. “Tas ir fantastiski, ja skolotājs, tikai divus gadus nostrādājis skolā, spēj paveikt tādas lietas. Skolotāji, kas spēj izstrādāt savu metodiku, ir izcili,” saka I. Forands. “Šogad konkursā ceram atrast gan šādus izcilniekus, gan arī skolotājus, kuriem izdevies nodibināt lielisku kontaktu ar skolēniem, ieinteresēt viņus par mācībām un pat viņus aizraut.”
I. Forands piebilst: konkurss kārtējo reizi aktualizēs jautājumu par to, ka šodienas skolotājiem ir nepieciešama maiņa, skolās jāienāk vairāk jaunajiem pedagogiem.
Sazinājos ar iepriekšējā konkursa uzvarētājām, kuras abas ir Lienes un abas nāk no Valmieras puses.
Liene Millere uzvarēja, būdama Valmieras Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja. Tagad viņa kļuvusi par Purgaili, taču joprojām strādā Valmieras Valsts ģimnāzijā. L. Purgaile joprojām saka lielu paldies iepriekšējā konkursa uzvarētājiem un tiem, kas viņu pieteica konkursam – skolas administrācijai, kolēģei un skolēniem. “Es biju ļoti emocionāli pacilāta, uzzinot par savu uzvaru,” atceras L. Purgaile.
“Uzvara deva papildu motivāciju darboties, cēla manu pašvērtējumu. Jauniem skolotājiem tas ir ļoti svarīgi, jo, ja ir panākumi, var just, ka esi uz pareizā ceļa. Turklāt es strādāju skolā, kuru pati esmu absolvējusi. Līdz konkursam man bija sajūta, ka vecākie kolēģi mani vēl arvien uztver kā skolnieci, bet pēc konkursa jutu, ka tieku novērtēta.”
L. Purgaile turpina matemātiku mācīt, dodot skolēniem radošus un pētnieciskus uzdevumus. Viņa priecājas, ka skolēniem, kam vispār nepatīk matemātika, viņas dotos uzdevumus tomēr patīk pildīt.
Jaunā pedagoģe ieguvusi maģistra grādu un pieļauj, ka ar laiku varētu mēģināt iegūt arī doktora grādu, tikai vispirms jāizlemj, kuru matemātikas jomu vēlētos padziļināti pētīt.
Liene Krūmiņa uzvarēja, būdama Rīgas Iļģuciema vidusskolas psiholoģijas un sociālo zinību skolotāja. Taču viņa nāk no Valmieras puses un tagad atgriezusies savā dzimtajā pusē. Tā kā Valmierā brīvas pedagoga vietas nebija, L. Krūmiņa kļuva par Strenču novada izglītības, kultūras un sporta speciālisti. “Tagad vairāk varu ietekmēt, nekā esot skolotājas amatā,” atzīst L. Krūmiņa. “Skolotāju parasti neviens nedzird. Tagad manos darba pienākumos ir nodrošināt novadā metodisko darbu, gādāt, lai netraucēti norisētu centralizētie eksāmeni, uzturēt saikni starp pašvaldību un skolām. Bijusi iespēja piedalīties pasākumos, kur izglītības ministrs tikās ar novadu izglītības speciālistiem. Izskatās, ka esošajam ministram mūsu viedoklis patiešām ir svarīgs. Tagad daudz domāju par skolās nepieciešamajām reformām. To, ka reformas ir vajadzīgas, teicu jau tad, kad uzvarēju konkursā. Tomēr dažas ministra rosinātās reformas man šķiet trakas.”
L. Krūmiņa pieļauj, ka varētu ar laiku atgriezties skolotājas darbā, jo šī profesija joprojām šķiet saistoša.
Uzvara konkursā savulaik cēlusi jaunās skolotājas pašapziņu. Viņa uzskata, ka uzvara labi papildina arī CV. Tas noder darba meklējumos, jo potenciālais darba devējs redz, ka kandidāta darbs skolā iepriekš ticis labi novērtēts.
