Mobilā versija
-0.4°C
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
29. maijs, 2017
Drukāt

Kādi speciālisti ir pieprasītākie reģionos? (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Santa Brauere, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Siguldas filiāles pārstāve: “No darba devēju puses vēl aizvien pieprasītākie ir tirdzniecības, ēdināšanas, uzkopšanas pakalpojumu un kokapstrādes darbinieki, kā arī visi lauksaimniecības un tūrisma nozaru darbinieki, kam ir sezonāls raksturs. Bezdarba līmeņa samazināšanās notiek lēnām, bet tendence ir stabila. Pie mums bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 13,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada nogali. Ir iekārtojušies darbā arī tie, kas strādā sezonāli. Tomēr joprojām grūtības iekļauties darba tirgū ir bezdarbniekiem ar zemu izglītības līmeni, gados vecākiem cilvēkiem, bezdarbniekiem ar invaliditāti un jauniešiem.”

 

Vija Jakimova, NVA Preiļu filiāles vadītāja: “Daudz vakanču mums nav, un tas, visticamāk, saistīts ar kopējo situāciju Latgales reģionā. Mēs ļoti meklējam brīvās vakances arī citos informācijas nesējos – tiešsaistes sludinājumu portālos, zvanām un mēģinām piesaistīt NVA. Vispopulārākās ir pavāra un pārdevēja profesijas. Subsidētajām darba vietām visvairāk meklē laukstrādniekus, lopkopjus, galdniekus, traktortehnikas vadītājus. Visvairāk cilvēku vēlas strādāt palīgstrādnieka amatā, arī mazumtirdzniecības veikala pārdevēja, automobiļa vadītāja, apkopēja profesijā.”

 

Sandra Krinkele, NVA Kuldīgas filiāles vadītāja: “Šobrīd filiālē vakances reģistrētas 24 dažādās profesijās, no kurām pieprasītākās ir tās, kas saistītas ar ēdināšanas nozari – pavārs, pavāra palīgs, konditors, bārmenis. Darba devēji meklē arī palīgstrādniekus, šuvējus, kūdras ieguves palīgstrādniekus. Darbiniekus meklē arī pašvaldība. 36% bezdarbnieku pie mums reģistrējušies jau ilgāk par gadu. Visbiežāk tie ir cilvēki ar veselības problēmām, kas meklē vienkāršāku, piemēram, dežuranta, apkopēja, darbu. Diemžēl šādas vakances parādās ļoti reti.”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Visbiezak mekle gados jaunus darbiniekus. Loti biezi skatas uz vecumu, kad biju bezdarbniece tad ,tiesam, makleja gados jaunus darbiniekus, izglitibu neskatijas, tas patik to pienem, tas nepatik to nepienemu.

  2. Reģionālisms jeb kārklu latīnisms pārņēmis Latviju tāpat kā latvāņi, pret kuriem pat zinātne kapitulēja.
    Vienreiz tā ir Pierīga,citreiz Latgale,visa Baltija vai Ziemeļeiropa,vārdā mēdz apzīmēt arī Tuvos Austrumus,Indoķīnas valstis vai Karību jūras salas.Paliek vien jautājums,kā mēs, būdami tik aprobežoti ,iztikām bez šā vārda tik mokoši ilgi.Ierosinu atzīt regio(lat.) ar visiem tā atvasinājumiem par gadsimta vērtīgāko atradumu.

  3. profesoru pienākumu veicējiem par apkopējas algu…

  4. 36% bezdarbnieku pie mums reģistrējušies jau ilgāk par gadu. Visbiežāk tie ir cilvēki ar veselības problēmām, kas meklē vienkāršāku, piemēram, dežuranta, apkopēja, darbu.
    ————————————–
    Ilgstošie bezdarbnieki vispār vairs neiet uz NVD, jo neredz jēgu… Bezdarbnieka pabalstu maksā tikai 9 mēnešus …tāpēc uz turieni vairs neiet.
    Daudz satraucošāk, ka bezdarbniekos ir cilvēki ar iegūto AUGSTĀKO izglītību – kā beidz augstskolu, tā uzreiz stājas bezdarbniekos …
    Tas gan tiesa, ka lielveikalos visu laiku ir vajadzīgi pārdevēji, jo kadru mainība ir vnk šausmīga …

  5. Ja būs normālas algas nekam un nekas nebūs jāmeklē..Darba devēji paši nezina ko grib ..grib labus stradniekus par mazām algām.

  6. Tā jau ir traģēdija, kad valsts vairs nesaprot, kas viņai ir un ko viņai vajag. Lauksaimniecībā vajag darbiniekus un lauksaimniekiem nav darba.Vajadzīgi darbinieki ar zemu izglītību un darbinieki ar zemu izglītību nav vajadzīgi.

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Trīs lietas, kas jāizdara vīrietim

Latvijas lielāko pelnītāju vidū šogad pirmo reizi iekļuvis bijušā politiķa Aināra Šlesera dēls Edvards, ar nopelnītiem 10,787 miljoniem eiro sarakstā ierindojoties 6. vietā. Šis fakts publicēts žurnālā “100 Latvijas lielākie pelnītāji”. Lielā pelnītāja godu E. Šleseram sarūpējusi SIA “Regma 1”, kurā viņam pieder 70% kapitāldaļu. Pārējie 30% pieder bijušajam politiķim, viesnīcā “Rīdzene” noklausīto sarunu varonim Aināram Šleseram, viņa sievai un otram dēlam.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+