×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Vineta, Oļegs
Piektdiena, 17. augusts, 2018
29. maijs, 2017
Drukāt

Kādi speciālisti ir pieprasītākie reģionos? (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs attēls

Santa Brauere, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Siguldas filiāles pārstāve: “No darba devēju puses vēl aizvien pieprasītākie ir tirdzniecības, ēdināšanas, uzkopšanas pakalpojumu un kokapstrādes darbinieki, kā arī visi lauksaimniecības un tūrisma nozaru darbinieki, kam ir sezonāls raksturs. Bezdarba līmeņa samazināšanās notiek lēnām, bet tendence ir stabila. Pie mums bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 13,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada nogali. Ir iekārtojušies darbā arī tie, kas strādā sezonāli. Tomēr joprojām grūtības iekļauties darba tirgū ir bezdarbniekiem ar zemu izglītības līmeni, gados vecākiem cilvēkiem, bezdarbniekiem ar invaliditāti un jauniešiem.”

 

Vija Jakimova, NVA Preiļu filiāles vadītāja: “Daudz vakanču mums nav, un tas, visticamāk, saistīts ar kopējo situāciju Latgales reģionā. Mēs ļoti meklējam brīvās vakances arī citos informācijas nesējos – tiešsaistes sludinājumu portālos, zvanām un mēģinām piesaistīt NVA. Vispopulārākās ir pavāra un pārdevēja profesijas. Subsidētajām darba vietām visvairāk meklē laukstrādniekus, lopkopjus, galdniekus, traktortehnikas vadītājus. Visvairāk cilvēku vēlas strādāt palīgstrādnieka amatā, arī mazumtirdzniecības veikala pārdevēja, automobiļa vadītāja, apkopēja profesijā.”

 

Sandra Krinkele, NVA Kuldīgas filiāles vadītāja: “Šobrīd filiālē vakances reģistrētas 24 dažādās profesijās, no kurām pieprasītākās ir tās, kas saistītas ar ēdināšanas nozari – pavārs, pavāra palīgs, konditors, bārmenis. Darba devēji meklē arī palīgstrādniekus, šuvējus, kūdras ieguves palīgstrādniekus. Darbiniekus meklē arī pašvaldība. 36% bezdarbnieku pie mums reģistrējušies jau ilgāk par gadu. Visbiežāk tie ir cilvēki ar veselības problēmām, kas meklē vienkāršāku, piemēram, dežuranta, apkopēja, darbu. Diemžēl šādas vakances parādās ļoti reti.”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Visbiezak mekle gados jaunus darbiniekus. Loti biezi skatas uz vecumu, kad biju bezdarbniece tad ,tiesam, makleja gados jaunus darbiniekus, izglitibu neskatijas, tas patik to pienem, tas nepatik to nepienemu.

  2. Reģionālisms jeb kārklu latīnisms pārņēmis Latviju tāpat kā latvāņi, pret kuriem pat zinātne kapitulēja.
    Vienreiz tā ir Pierīga,citreiz Latgale,visa Baltija vai Ziemeļeiropa,vārdā mēdz apzīmēt arī Tuvos Austrumus,Indoķīnas valstis vai Karību jūras salas.Paliek vien jautājums,kā mēs, būdami tik aprobežoti ,iztikām bez šā vārda tik mokoši ilgi.Ierosinu atzīt regio(lat.) ar visiem tā atvasinājumiem par gadsimta vērtīgāko atradumu.

  3. profesoru pienākumu veicējiem par apkopējas algu…

  4. 36% bezdarbnieku pie mums reģistrējušies jau ilgāk par gadu. Visbiežāk tie ir cilvēki ar veselības problēmām, kas meklē vienkāršāku, piemēram, dežuranta, apkopēja, darbu.
    ————————————–
    Ilgstošie bezdarbnieki vispār vairs neiet uz NVD, jo neredz jēgu… Bezdarbnieka pabalstu maksā tikai 9 mēnešus …tāpēc uz turieni vairs neiet.
    Daudz satraucošāk, ka bezdarbniekos ir cilvēki ar iegūto AUGSTĀKO izglītību – kā beidz augstskolu, tā uzreiz stājas bezdarbniekos …
    Tas gan tiesa, ka lielveikalos visu laiku ir vajadzīgi pārdevēji, jo kadru mainība ir vnk šausmīga …

  5. Ja būs normālas algas nekam un nekas nebūs jāmeklē..Darba devēji paši nezina ko grib ..grib labus stradniekus par mazām algām.

  6. Tā jau ir traģēdija, kad valsts vairs nesaprot, kas viņai ir un ko viņai vajag. Lauksaimniecībā vajag darbiniekus un lauksaimniekiem nav darba.Vajadzīgi darbinieki ar zemu izglītību un darbinieki ar zemu izglītību nav vajadzīgi.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Tev vēl jāpaaugas!

Lai runātu par marihuānas legalizēšanu medicīnas vajadzībām, “jābūt ļoti skaidrām sabiedrības brieduma pazīmēm”, taču šobrīd ministre legalizēšanu nevarot atbalstīt, tā aģentūrai LETA sacījusi veselības ministre Anda Čakša.

Arī Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis uzskata, ka Latvijas sabiedrība pagaidām nav sasniegusi nepieciešamo izglītības un attīstības līmeni. Marihuāna medicīnā var būt noderīga, tomēr, lai to legalizētu ārstnieciskām vajadzībām, Latvijas sabiedrībai vēl “nedaudz jāpaaugas”, paužot personīgo viedokli, aģentūrai LETA sacījis onkologs, piebilstot: “Marihuāna varētu būt labāka nekā alkohols, kas mūsu sabiedrībā ir populārs produkts.”

Latvijas politiķu vidū diskusijas par šo jautājumu atsākušās pēc tam, kad Gruzijas Konstitucionālā tiesa jūlija nogalē lēma par labu marihuānas lietošanas legalizācijai.

Vai jums ir bažas, ka novecojusi aparatūra medicīnas iestādēs var apdraudēt veiksmīgu jūsu ārstēšanu?
Draugiem Facebook Twitter Google+