Meklējiet kartē Bidgošču! Iespaidi par dzīvi Polijas ziemeļos 0
Nepilnas dienas brauciena attālumā no Latvijas, mūsu kaimiņvalsts Polijas ziemeļdaļā, Kujāvijas–Pomožes vojevodistē atrodas šīs zemes astotā lielākā pilsēta Bidgošča. Gandrīz uz pusgadu tā kļuvusi par manu mājvietu, kur ERASMUS+ programmas ietvaros studēju Kazimira Lielā universitātē.
Līdzīgi kā Latvijā, arī Bidgoščā un Polijā kopumā pēdējie desmit gadi nesuši ievērojamas pārmaiņas. Tieši pēc iestāšanās Eiropas Savienībā poļi īstenojuši daudzus jo daudzus projektus, ar kuru palīdzību vēsturiskās pilsētas atgūst reiz tām piemitušo un sociālisma laikā zaudēto spozmi. Bidgošča nav izņēmums, tā ir pilsēta ar sarežģītu un traģisku vēsturi.
Bidgošča pilsētas tiesības ieguva 1346. gadā karaļa Kazimira Lielā laikā, lai gan kā tirdzniecības centrs bija pazīstama jau iepriekš, jo atrodas divu upju – Brdas un Vistulas krastos. Būtiska nozīme tirdzniecībā bija arī 18. gadsimta beigās izraktajam 27 km garajam kanālam, ar kura palīdzību tika savienoti Vistulas un Oderas upes baseini, nodrošinot tirgotājiem iespēju ceļot pa iekšzemes ūdens ceļiem no Viļņas līdz pat Amsterdamai. Bidgošča šajā ceļā bija svarīgs pieturas punkts. Mūsdienās par to atgādina ne tikai pilsētas nosaukums, kas, pēc viena no nostāstiem, apvieno sevī senslāvu vārdus – būt [быть] un viesis [гость], t. i., esi mans viesis, bet arī vecpilsētas vēsturiskais centrs – vecā osta un noliktavas.
Patīkami, ka mūsdienu arhitektūras ēkas vecpilsētā ceļ, respektējot pilsētas vēsturi, tādējādi panākot harmonisku, modernu, taču vienlaikus estētiski baudāmu vidi. Bidgošča īpaši lepojas ne tikai ar skaisto vecpilsētu, bet pozicionē sevi arī kā mākslas un mūzikas pilsētu. Tajā ir nedaudz vairāk kā 360 000 iedzīvotāju, un var teikt, ka tā ir ērta dzīvošanai un tūrismam.
Lūk, dažas ierosmes, kurp doties, ja plānoti vai neplānoti esat nonākuši Bidgoščā. Kā daudzas pilsētas, arī Bidgošču vislabāk un vieglāk iepazīt no pašas pilsētas sirds – vecpilsētas, kur noteikti jāieplāno vizīte pie meistara Tvardovska. Tā ir obligāta ikvienam, kura sirdi nospiež kādas ilgas, rūpes vai nepiepildīti sapņi. Leģenda vēsta, ka meistars Tvardovskis noslēdza līgumu ar velnu, atdodams tam dvēseli un pretī saņemdams īpašas spējas, piemēram, piepildīt cilvēku vēlmes. Meistars Tvardovskis dzīvoja 16. gadsimtā un bija pēdējā Jagellonu dinastijas valdnieka Sigismunda II Augusta galminieks. Laikabiedru vidū slavu ieguva ar spējām valdniekam izsaukt mirušās mīļotās sievas Barbaras Radzivilas garu. Leģenda vēsta, ka pats meistars Tvardovskis, lai nebūtu jāatdod pārdotā dvēsele velnam, aizbēga uz mēnesi, kur dzīvo vēl šobaltdien.
