Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. februāris, 2013
Drukāt

Meklējot ģerboni Kandavas novadam, atgriežas pie ozolzīles

Foto-LETAFoto-LETA

Turpinot darbu pie Kandavas novada ģerboņa izstrādes, pašvaldībā atmesta ideja par mežakuiļa simboliku, un, respektējot iedzīvotāju vēlmes, ģerboņa komisija paredz atgriezties pie Kandavas pilsētas ģerbonī izmantotās ozolzīles simbolikas, informēja pašvaldībā.

Kandavas novada ģerboņa komisija par ģerboņa simboliem izvēlējās grāmatu un ozolzaru ar zelta zīli. Šo simbolu izvēli bija rosinājuši Kandavas novada iedzīvotāji.

Kandavas novada ģerboņa heraldisko simbolu izvēle un mākslinieciskais izpildījums tika izvērtēts arī novada domes sēdē 31.janvārī un dome nolēma publicēt izstrādāto ģerboņa variantu pašvaldības mājaslapā un informatīvajā izdevumā “Kandavas Novada Vēstnesis”, sniedzot iespēju iedzīvotājiem izteikt savu viedokli, ko iespējams izdarīt līdz 21.februārim, sūtot uz domi e-pastu vai klātienē iesniedzot Kandavas novada domes ēkā, 202.kabinetā.

Pirms tam, 22.janvārī, notika ģerboņa komisijas sanāksme, kurā mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs iepazīstināja klātesošos ar piedāvāto ģerboņa heraldisko risinājumu.

Ģerboņa heraldisko simbolu nozīmē ģerboņa lauks zaļā krāsā simbolizē dabas bagātības Kandavas novadā – Abavas senleju, mežus, laukus, ozolus, kā arī šī krāsa ir tuva ģerbonī izvēlētajiem simboliem. Ozolzars ar vienu zelta zīli ir vērsts uz augšu – izaugsmes, tiekšanās uz nākotni simbols. Šis elements saturiski ir saistīts ar Kandavas pilsētas ģerboni, kurā ir ozolzars ar trim lapām un trim zīlēm. Novada ģerbonī uz zaļā fona paredzēts sudraba ozolzars ar divām sudraba lapām un kātu, bet virs tā – zelta zīle.

Zem šiem elementiem paredzēta atvērta grāmata – gudrības un zināšanu simbols. Kandavas novada bagātība ir daudzās mācību iestādes un izglītības iespējas. Grāmata attēlota ar sudraba lapām zelta vākos.

Saskaņā ar likumu novadu domes nav tiesīgas izmantot kādu no esošajiem – pilsētas, pagasta vai rajona – ģerboņiem, un netiks mainīts Kandavas pilsētas ģerbonis – sudraba laukā ozola zars ar trīs zaļām lapām un trīs zelta zīlēm.

Kā ziņots, Kandavas novada pašvaldība novada ģerboņa versijas un skices apspriež jau kopš pagājušā gada sākuma, kad sākotnēji tika apsvērts ģerbonis ar mežakuiļa simboliku, ko līdztekus citām skicēm piedāvāja apspriest iedzīvotājiem.

Arī iepriekš ģerboņa skices izstrādāja Lībiete un Ivanovs, kuri ir veidojuši daudzus pilsētu, rajonu un novadu ģerboņus. Tika izveidoti vairāki ģerboņu varianti, pirmo ģerboņa variantu – esošajam Kandavas pilsētas ģerbonim pielikta zelta apmale – Heraldikas komisija noraidīja, norādot, ka tādā gadījumā Kandava kā pilsēta zaudēs savu ģerboni.

Heraldikas komisija rosināja darba grupai veidot jaunu, pilnīgi atšķirīgu ģerboni novadam. Darba grupa vadījās pēc trim apsvērumiem – jaunajam ģerbonim jāatšķiras no Kandavas pilsētas ģerboņa, jāatspoguļo tikai Kandavas novadam raksturīgais un jāizceļas citu novadu un ģerboņu vidū, iepriekš skaidroja Kandavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Vītoliņa.

Tika ieteikts meklēt simbolus novada neskartajā dabā un dabas bagātībās. Ozolzīles jau izmantotas Kandavas pilsētas ģerbonī un vairākos citu pilsētu un novadu ģerboņos, tāpēc iepriekš darba grupa izvēlējās citus risinājumus. Izskatot vairākus ģerboņa noformējuma variantus, darba grupa izveidoja ģerboni – sarkanā laukā melns mežakuilis un zem tā trīs zelta čužu ziedi.

Vairoga sarkanā krāsa norāda uz piederību Kurzemes novadam, tā akcentējot Kandavas novada vēsturisko un etnogrāfisko piederību Kurzemei. Kā skaidroja Kandavas novada muzeja vēsturnieks Agris Dzenis, jau kopš 1615.gada sarkanā krāsa tika izmantota Kurzemes un Zemgales hercogu ģerbonī kā Kurzemi simbolizējošās lauvas figūras krāsa. Lauvas krāsa un simboliskais saturs ir pārņemta arī Latvijas Republikas lielajā ģerbonī.

Čužu ziedi izvēlēti, jo Kandava ir vienīgā vieta Latvijā, kur tik lielā platībā savvaļā aug pēcleduslaikmeta augs – krūmu čuža. Čužu ziedi simbolizē novada dabas bagātības.

Savukārt mežakuilis izvēlēts kā neskartās dabas, spēka un neatlaidības simbols. Heraldikā mežakuilis simbolizē drosmi, enerģiju, niknumu cīņā un neatlaidību. Tas sevī nes pozitīvo, spēka un enerģijas simboliku un nav saistāms ar izpratni par cūku kā kaut ko sliktu – simboliku, kas daļēji sakņojas Vecās un Jaunās derības negatīvajā attieksmē pret šo mājdzīvnieku.

Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Armands Vijups iepriekš pauda uzskatu, ka Kandavas novada ģerboņa projekts ir vērtējams kā oriģināls. Attiecībā uz ozola zaru vai zīlēm viņš skaidroja, ka šāda simbolika Latvijas civilajā heraldikā ir izmantota bieži, sākot jau ar 20.gadsimta 20.-30.gadiem un beidzot ar ģerboņu veidošanu jaunajām pilsētām, pagastiem un tagad arī novadiem pēdējo 20 gadu laikā.

“Nepārspīlējot var teikt, ka gandrīz katra trešā pašvaldība ir vēlējusies savā ģerbonī redzēt ozolu. Iecienītāko figūru klāstā vēl uzskaitāma saule, vārpa, upe (upes). Tajā skaitā arī lielāka upe ar pieteku vai divu upju satece kā “raksturīgi elementi” kādā apdzīvotā vietā. Diemžēl gandrīz katrā pagastā vai novadā aug ozoli, viļņo labības tīrumi, tek upes un zaļo meži. Pieņemot šādu simbolikas izvēles principu, Latvija iegūtu vienu no garlaicīgākajām un vienādākajām ģerboņu sistēmām pasaulē, kurā ģerboņi viens no otra atšķirtos ar maz pamanām un nenozīmīgām detaļām,” iepriekš pauda Vijups.

Viņaprāt, arī Kandavas novada ģerbonis šajā gadījumā būtu viens no daudzajiem līdzīgajiem, nepamanāmiem un uzmanību nepiesaistošiem.

“Ģerbonis jāizvēlas pašiem iedzīvotajiem, novada kopienai. Tas ir jāpieņem par savu, jāsaprot tā simbolika. Un vienlaicīgi jāizvairās no heraldiskām banalitātēm, atkārtošanās un pelēcības. Ja ne šis, tad cits, bet dziļi nozīmīgs, simboliski piesātināts, oriģināls ģerbonis,” pašvaldībai ieteica Vijups.

Kandavas novada ģerboņa variantus sāka izvērtēt 2011.gada nogalē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+