Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. maijs, 2015
Drukāt

Ražīgums iet uz augšu, bet kur paliek cilvēki laukos? Saruna ar Jāni Dūklavu (24)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Piena kvotas atceltas. Kas tiek lielražotājiem? Kas paliek mazajiem? Un kur saražoto liks? Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs intervijā Voldemāram Krustiņam, Ivaram Bušmanim un Sandrai Dieziņai.

V. Krustiņš: – Es nejautāšu, vai Dūklava kungs piekritīs kļūt par prezidentu un ar kādiem noteikumiem, bet gan – vai ZZS būtu gatava uzņemties koalīcijas vadību?

J. Dūklavs: – Es domāju, ka noteikti. Ja tāda situācija valstī radīsies, kāpēc gan ne.

V. Krustiņš: – Ļoti labi. Tātad tas nenozīmē, ka koalīcijas ir nemainīgas un vienmēr sastāv tikai no trīs partijām. Tas nozīmē, ka iespējamas brīvas kombinācijas.

– Protams, kāpēc ne? Viss pasaulē notiek.

I. Bušmanis: – Piena kvotu atcelšana ir radījusi jaunu situāciju Latvijas laukos, un tā daudzus dzen izmisumā, bet citiem paver plašas iespējas. Kā vērtējat šo situāciju?

– Kvotu laiks ir beidzies, zemnieki var ražot pienu, cik vēlas. Viena no lielākajām saimniecībām ir “Tērvete”, kam bija aptuveni 900 govis, bet tagad to skaits tuvojas trim tūkstošiem. Viņi darījuši kā Nīderlandē un citās valstīs, sagatavojot augsni, lai kvotu atcelšanas gadījumā kļūtu par lieliem piena ražotājiem. Viņi nav vienīgie, kas tagad varēs kvalitatīvi pievērsties lopu barošanai, ciltsdarbam, lai piens būtu un izslaukums sasniegtu deviņus un desmit tūkstošus kilogramu gadā.

Bažas Eiropā un Latvijā bija ne jau par to, ka būs vairāk govju un piena, bet gan – kur to liks un cik par to maksās. Šobrīd piena cena nav samazinājusies, bet pieaugusi, un prognozes rāda, ka tuvākā mēneša laikā cena vēl var pieaugt par aptuveni 2%. Tātad prognozes par cenas krišanos nav piepildījušās. Svarīgi, kas notiks tālāk. Visas fermas vēl nav piepildītas ar lopiem, un nav tā, ka uzreiz govju skaits pieaugs par 20%. Šis process turpināsies. Arī jauni noieta tirgi tiek meklēti. Man gribētos, lai tas notiek ātrāk un lai būtu vairāk piedāvājumu, kur produkciju vest, bet šis process ir lēns. Ķīnā apspriedīsim ar viņu dienestu vadību, kā šo procesu paātrināt.*

Šanhajā tiksimies ar divu lielu vairumtirdz­niecības kompāniju vadību, Šanhajas vicemēru, kā arī apmeklēsim izstādi, kurā piedalās vairāk nekā 20 ražotāji no Latvijas. Tie ir jauna tirgus meklējumi.

V. Krustiņš: – Tie ir starptautiski traucējumi?

– Mēs vienkārši labi nepārzinām visas procedūras, termiņus un garumus, mēs tās neizdomājam. “Food Union” ir paveicis lielu darbu, viņi nodibinājuši kopuzņēmumu ar Ķīnu, kas reāli darbosies šajā tirgū.

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. MĪĻO DŪKLAVIŅ, PIENA CENA IET UZ LEJU NE UZ AUGŠU. KUR JUMS TĀDA NEPAREIZA INFORMĀCIJA GADĪJUSIES ??????

  2. Jautājums Dūklavam: “Kur paliek cilvēki laukos?” Kas radīja apstākļus, ka cilvēkiem bija jābēg no savas Tēvzemes, lai rastu pajumti un maizes kumosu? Kas?

  3. Kur palika lauksaimniecības nozares -Cukurbiešu audzēšana, linkopība,kur palika zvejas kuģi kas tos sagrieza lūžņos, kas veicina mazo saimniecību izputināšanu . Protams tas pats vecais komunists duklavs, kas ar savu uzpūsto ierēdņu armiju skabbarības tornī parazitē uz tautas rēķina.

  4. Ministrs ir parakstījis spriedumu mazajiem zemniekiem pēdējā brīdī 20.04.2015. MK noteikumi Nr.171, kad zemnieki jau bija saplānojuši savu darbību šajā sezonā un jāsāk iesniegt LAD dokumenti, lai saņemtu ES maksājumus, bet noteikumi, kādus iztamborējuši ierēdņi, pārkāpj jebkādas normas. Vai tad lauki jāpadara vēl tukšāki un jāvairo bezdarbnieku suga? Kārtējo reizi atkal nodemonstrēta totāla nekompetence, kas pieprasa augļu dārza aizsargstādījumos izvietot putnu būrīšus un laktas ( vismaz 10 gab/ha), lai veicinātu kaitīgo organismu dabisko ienaidnieku savairošanos. Te vispirms ir vajadzīgs tulks, kas to var pārtulkot latviešu valodā. Nav teikts nekas par ražu, vai tā būs tikai priekš putniem.Tāpat nekas nekur nav paskaidrots par laktām putniem (te nav runa par vistām), kur ir rasējumi un apraksts. Dažus gadus atpakaļ ierēdņiem jau nevarēja vien ieskaidrot, kas ir aita un jērs…

  5. Vienu vai divas ministrijas ir jāpārceļ ārpus Rīgas. Iesākumam, VARAM būtu jāpārceļ uz Rēzekni.

  6. ................... Atbildēt

    ja tikai lielie zemnieki, jālikvidē novadi un milzīgā administrācija.
    Pārtika dārga, pilsētniekiem nav vajadzības to visu uzturēt. Saucas sabalansēta sistēma.
    Tas, dūklav, ir kā alu darot, visas sastāvdaļas sabalansētas, ja gribi lietojamu lietu. nevar būt lielkapitālistiska ražošana un komunistiska pārvalde, kuru uztur inteliģence, ko čeka sauca par kalpotājiem……………………………………………………
    Demagoģiskas runas dzirdam no 1940.

  7. Ko valdības (un arī prezidenti) ir darījušas, lai zemniekus atbalstītu?

  8. Paprasiet viņam kāpēc nav likuma,kas ārzemniekiem izmantojot mūsu zemes liek ievērot augu seku ? Tie maitas indē mūsu zemi un ko ir darījis Dūklavs,lai tā nebūtu?

    • “Mūsu zemi”… ko tad iztirgojāt to jūsu zemi? Paši izandelēja un tagad baigi satraukušies… Liekule.

      • Kā tu zini, ka Rita kādu zemi ir iztirgojusi ārzemniekiem, okupant?

        • urlām sava zeme nav vajadzīga – kā atguva īpašumā, tā notirgoja. Bet tagad, iztirgojuši, naudiņu nodzēruši un izčurājuši, satraucas, vai pircēji ārzemnieki augu seku ievēros…hi, hi…

  9. “…Bažas Eiropā un Latvijā bija ne jau par to, ka būs vairāk govju un piena, bet gan – kur to liks…”

    Atjaunot Rēzeknes piena kombinatu – būs gan tautiešiem darbs un kvalitatīva produkcija!

  10. Jā, no Polijas derētu pamācīties, kā apstrādāt laukus ne tikai lielajiem, jo tur ir pilns mazu zemes strēmelīšu, kur strādā katrs laucinieks. Tur redz daudz arī mazu traktorīšu, bet pie mums tiek likts uzsvars uz lielajām saimniecībām – jāpaaugstina ražīgums, jāpaplašina saimniecība – to vien dzirdi, jo lielajiem ir savi lobiji. Mazie sēž un klusē, jo viņu kabatās negrozās tādas naudas summas, jo, kā smej, – kas maksā, tas pasūta mūziku…
    Vēl, atgriežoties pie ministra teiktā, – no Krievijas embargo necieta visi, bet tikai ražojošie zemnieki, ministri un citi ierēdņi, kuri pieņēma Krievijai nedraudzīgus lēmumus, no tā nezaudēja ne centa. Varbūt vajadzētu ZM ierēdņu un ministra algu sasaistīt ar zemnieku ienākumiem? – Ja viņu lēmumu dēļ zaudē zemnieks, lai to finansiāli izjūt arī tie, kas tur augšā. Citādi jau visi gudri pieņemt lēmumus, ja no tā cieš laucinieki. Tāpēc jau te, laukos, dzīvo nabadzībā, ka kāds uz viņu rēķina pratis iedzīvoties turībā. Vai miljonāriem nauda no gaisa nokrita? Nē, prata paņemt. Laukos nav no kā paņemt miljonus, te katrs saņem tik, cik nopelna. Un pie tam – smagi strādājot. Kopumā, lauki iet uz iznīcību, jo te paliek tikai lielākie lauksaimnieki, kuri savulaik pagrāba kādu tehniku prihvatizācijas laikos, kuru vecāki bija Breša zemnieki vai Eiropas pensijas saņēmēji… Pārējos gaida ārzemes vai lielās pilsētas, jo tur ir darbs… Skumji, bet uz to šie politiķi mūs ved.

  11. Interesanti tikai kādēļ Polijā nav tāda urbanizācija?Ceļi labā kārtībā, nelieli lauki viens pie otra , zemnieki nav apkrauti ar grāmatvedību, bet maksā noteiktu summu par hektāru zemes , daudzās jomās mazajiem dota iespēja brīvi strādāt , tātad pašiem sevi , savu ģimeni pabarot.
    Mums mazie velk to smagāko nastu, maksājot iedzīvotāja ienākuma nodokli,tērē laiku sēžot pie atskaišu kalniem.Pabraukājiet , paskatieties Poliju, parunājiet ar zemniekiem, tad sapratīsiet, kādēļ viņi ir stipri mums priekšā un lauki apdzīvoti.Viņi iztiek bez dārgajām tehnikām.

  12. Interesanti kam aug piena cenas ,mums aprīlī nokrita par 2 centi

  13. aizvien lielas platības izpērk krieviski runājoši miljonāri, par nezināmas izcelsmes naudu, kuri ar lauksaimniecību nemaz nenodarbojas, bet izveido sev medību objektus, vasarnīcas utt., bet mūsu valdība dara visu iespējamo, lai atlikušie cilvēki laukos no turienes aizvāktos un zemi šiem pārdotu.

  14. Cilvēki laukos nepaliek! Jāsamazina vismaz līdz Polijas 5% Latvijas vairāk nekā četrkārtīgais PVN viņu ražotajiem pārtikas produktiem!

  15. Man ir aizdomas, ka jau patreiz izveidojušās saimniecības ir stipri par lielām. Tās nav ilgtspējīgas. Tās noplicina zemi, sevišķi podzolētās augsnēs. Patreiz ieviesusies zemes apstrādes tehnoloģija der tikai melnzemei. Pagaidām gan izskatās, ka nav nepieciešamības atjaunot podzolēto zemju apstrādi, jo melnzemju rajoni spēj apgādāt Eiropu ar pārtiku. Plaši Latvijas rajoni tiks apmežoti. Varētu apsvērt piena lopkopības paplašināšanos, bet pieprasījums pēc piena ir neskaidrs. Neprotam ražot kvalitatīvus piena produktus. Latvijā neprot ražot sieru. Arī homogenizētais piens neder lielākai daļai cilvēku.

  16. Visu mūžu esmu bijis saistīts ar laukiem un domāju, ka lielu ļaunumu laukiem nodara tieši ZM ierēdņu
    nekompetence un viņu pārāk lielais respekts pret dažādiem padomdevējiem, tajā skaitā arī no pētnieku vidus. Savā laika TP ministri kopā ar Miglavu lika lielu uzsvaru uz lielražošanu, atklāti to lobēja caur ZSA, lai atsevišķi ražojoši grupējumi tiktu pie lielām ES naudām un tā padzina no laukiem lielu daļu mazo un vidējo zemnieku, kas tikai paātrināja lauku iztukšošanu no cilvēkiem. Pieņemot lēmumus visi procesi ir jāskata KOPSAKARĪBĀS un nedrīkst absolutizēt tikai ekonomisko izdevīgumu lauku saimniecībā, kā to ZM ir darījusi līdz šim. Tikpat svarīgs ir sociālais faktors (cilvēks laukos), jo ko dos daži simti lielu saimniecību valstī, ja lauki būs tukši un neapdzīvoti. Urbanizācija notiek visā pasaulē, tomēr nedrīkst mākslīgi to veicināt un tā ir tieši ZM ierēdņu un ministru vaina. Šobrīd uzsvars atbalstam ir jāliek nevis uz lielajiem, bet uz mazajiem un vidējiem zemniekiem, lai viņi redzētu perspektīvu savai darbībai.

    • Valdim es piekriitu. Mazais un videeji lielais saimnieks ir neatkariigs cilveeks. Vinja veiksme ir atkariiga vieniigi no vinja uznjeemiibas un rosmes. Ja tas atrod nishu saviem razhojumiem, tad tas var pat labi pelniit. Mees varam te maaciities no holandieshiem. Nosusinot polderi, cilveeki staav rindaa peec sava zemes gabala. Bet vinjiem jaapieraada, ka ir maaciijushies straadaat lauksaimnieciibaa.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+