Foto – LETA
Foto – LETA
2016.gada aprīlī alternatīvo statusu saņēma ģimene no Sīrijas.

Meklējot patvēruma meklētājam dzīvokli, izskata 70 piedāvājumus 15

Programmās, kas paredz kārtību kā uzņemt patvēruma meklētājus un kā viņus integrēt, ir ļoti maz paredzēts, ka arī bēgļiem var kaut kas patikt vai nepatikt. Izstrādājot plānus, tajos nav paredzēta vieta šo cilvēku vēlmēm, intervijā Latvijas Televīzijas “Rīta Panorāmā” trešdien stāstīja Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) ģenerālsekretārs Uldis Līkops, kura vadītā organizācija nodrošina mentora pakalpojumus patvēruma meklētājiem jeb ir starpnieki dažādu praktisku lietu kārtošanā.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Piemēram, vienā no gadījumiem, meklējot patvēruma meklētājam dzīvokli, tika izskatīti 70 piedāvājumi. Septiņas adreses tika apskatītas, lai atrastu dzīvokli.

Līkops uzsvēra, ka, ņemot vērā šo cilvēku piedzīvoto, viņu problēmas, nevar gribēt lai vienā brīdī viss atrisinātos un mēneša laikā viņi integrētos Latvijas sabiedrībā un pieņemtu mūsu vērtības.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvija ES pārvietošanas programmas ietvaros pašlaik ir uzņēmusi 53 personas.

Šonedēļ bēgļa statusu saņēmušas piecas personas no Irākas, bet 12 personām no Sīrijas un Eritrejas piešķirts alternatīvais statuss. Pārvietotās irākiešu un sīriešu ģimenes ieradās no Grieķijas, savukārt eritrejieši tika pārcelti no Itālijas.

Ģimenēm dzīvesvieta gan vēl tiek meklēta un tās patlaban vēl uzturas Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

Alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka personai tās mītnes zemē draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai pazemojoša sodīšana, ir smagi un individuāli draudi, kas apdraud dzīvību vai veselību plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku, ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu gadījumā.

Savukārt bēgļa statusu piešķir personām, kuras savā mītnes zemē pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ un, ja iepriekš minēto iemeslu dēļ, persona nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību, un persona atrodas ārpus šīs valsts teritorijas.

Valsts pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm – Grieķijas un Itālijas, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm – šobrīd tas notiek no Turcijas.