Meklēju veselīgu darbavietu 0
Darbs ir otras mājas. Šāds teiciens radies ne velti. Ja veicamais patīk, tajā gūstam dzīves jēgu, gandarījumu, identitāti, draugus… Darba devējs ir ieinteresēts, lai strādājošais būtu ražīgs, apmierināts un arī vesels. Taču ne visi ir gatavi šim mērķim ziedot finanses, vēl mazāk – izdomu. Tomēr 36,6 °C izdevās atrast vērtīgus un interesantus risinājumus, kas veicina darbinieku labsajūtu un veselību.
“Latvijā oriģinālākās idejas tiek īstenotas starptautisko organizāciju atzaros, kas labās ieceres pasmeļ pasaulē. Vai arī tās rodas vietējos uzņēmumos, ko veido atraktīvi, radoši cilvēki, kuri no darba ķer kaifu. Svarīga ir darba devēja attieksme: mums rūp, lai esi darbā. Katrs darbinieks mums ir svarīgs. Atbalsta savējos veselīgā dzīvošanā,” saka arodārste Linda Matisāne.
Izkusties un ripo tālāk
Viens no sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem ir mazkustīgs dzīvesveids. Ko šajā jomā mēdz darīt darba devējs? Visbiežāk iegādājas veselības apdrošināšanas polisi, kas sedz izdevumus par fiziskām aktivitātēm. Mēdz apmaksāt sporta zāli, noīrēt celiņu baseinā. Taču ir arī citi veidi, kā veicināt, lai fiziska aktivitāte kļūtu par nodarbinātā dzīvesveidu.
✎ Radīt iespēju uz darbu doties ar riteni. Protams, braukt jau var jebkurš. Taču, vai darbā ir atvēlēta vieta, lai velosipēdu novietotu droši? Ja tās nav, mazinās motivācija izmantot divriteni.
Vai darbā iespējams noskaloties dušā? Ja pusstundu vai vairāk sparīgi mīti pedāļi, velosipēdists birojā ieradīsies nosvīdis. Pašam netīkami, un kolēģiem iemesls raukt degunu. Ja abi šie nosacījumi ir pārdomāti, tā ir ļoti konkrēta vadības rīcība, kas skaidri parāda darbiniekam – priecājamies, ka tu pārvietojies sportiski.
✎ Stokholmas universitātē veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka darba ritumā regulāri sarīkota vingrošanas pauze spēj uzlabot kompānijas produktivitāti. Pēc izkustēšanās uzlabojas pašsajūta, viss veicas raitāk. Pareizi piemeklēti vingrinājumi efektīvi mazina sasprindzinājumu un atjauno tonusu.
Stokholmas universitātē veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka darba ritumā regulāri sarīkota vingrošanas pauze spēj uzlabot kompānijas produktivitāti.
Diemžēl Latvijā kustību pauze darba laikā nav izplatīta. Laikam pārlieku svaigā atmiņā vēl padomj-laika fizkultūra pa radio… Ja šāda pieeja netīk, iespējams izmantot virtuālo treneri: uzņēmums iegādājas un instalē speciālu datorprogrammu. Uzliek konkrētu laiku, kurā viss veicamais nobloķējas, uzreiz pēc tam monitorā parādās aicinājums vingrot. Nekas cits neatliek – jāklausa! Protams, šīs piecas minūtes var pavadīt, laiski vāļājoties krēslā, tomēr ir vērts izmēģināt.
Interesanta ir programma, kas ļauj izvēlēties vingrošanas raksturu. Šodien gribi būt Kleopatra vai labāk tomēr Napoleons? Noklikšķina vēlamo un kustas tāpat kā iecerētais varonis.
✎ Ir uzņēmumi, kur iniciatīva fiziskām nodarbēm nāk no kolektīva. Piemēram, Nordea bankā izveidotas komandas jau vairākos sporta veidos. Ja darbinieki sāk grupēties un izrādīt iniciatīvu, uzņēmums palīdz finansiāli: īrē sporta zāli, nolīgst volejbola treneri vai apmaksā piedalīšanos sacensībās.
✎ Ja birojā ir prāvas telpas, novieto batutu, lai darba pārtraukumā varētu jautri palēkāt. Tā ir lieliska izkustēšanās. Batuta izmantošana palīdz stiprināt muskulatūru, vairo skābekļa daudzumu organismā un uzlabo koordināciju.
✎ Rāmāk noskaņotajiem der pagulšņāšana speciālā masāžas krēslā, klausoties relaksējošu mūziku. Gan mugura izvibrēta, gan prāts atpūties.
✎ Labi, ja darba devējs iegādājas speciālu regulējamu datorgaldu, pie kura daļu dienas var strādāt stāvus. Ja visu laiku sēž, organisms netiek pietiekami apasiņots, turklāt pieaug spiediens uz starpskriemeļu diskiem, kas var izraisīt sāpes mugurā.
✎ Pasaulē ir arī uzņēmumi, kur darba vietu apvieno ar slīdceliņu. Darbinieks strādā ar datoru, vienlaikus lēnā tempā soļo pa slīdceliņu. Šo risinājumu diez vai ērti izmantot tam, kurš daudz raksta. Taču lieliski darbiniekam, kuram jāmeklē informācija. Arī zvanu operatoram, kurš savieno ar citiem tālruņiem vai atbild uz klientu zvaniem.
Kas biroja galdā?
Darba devējs ar savu rīcību var demonstrēt, ka atbalsta veselīgus ēšanas principus. Tomēr ne visi ar mieru publiskot savu pieredzi, gatavi runāt vien anonīmi.
✎ Kādā uzņēmumā katru piektdienu, kas tradicionāli ir sapulču diena, pieņemts atvest daudz augļu un dārzeņu. Apspriežu telpā uz galda saliek nevis konfektes un cepumus, bet milzīgu šķīvi ar veselīgām dārza veltēm.
✎ Citā kolektīvā katru gadu 1. novembrī visi gaida rūķi. Neviens viņu neredz, bet zina, ka, vīrusu laikam sākoties, ieradīsies rūķis dāvinātājs un noliks uz galda paciņu ar dabas veltēm – dzērvenēm, medu, zāļu tēju, greipfrūtu. Šādi tiek pateikts bez vārdiem: mēs par tevi rūpējamies, jo esi šeit vajadzīgs. Tādēļ sargā sevi – iedzer ārstniecisku tēju, ēd vitamīniem bagātīgus produktus.
✎ Vēl kādā iestādē gripas sezonas laikā darbinieku virtuvē allaž stāv burciņa ar medu un dzērvenes pūdercukurā. Psiholoģiski tīkami.
Elpo viegli, strādā droši
Kāda ārzemju uzņēmuma vadība, sūtot darbiniekus uz ikgadējo veselības pārbaudi, vienojās ar ārstu, ka visiem noteiks arī ķermeņa masas indeksu. Ja tas būs augsts, brīdinās par lieko svaru.
Tā tikai šķiet, ka katrs šo faktu zina pats. Veicot aptauju, tikai divi no 20 šā uzņēmuma darbiniekiem atzina, ka viņiem ir liekais svars. Taču ar neapbruņotu aci bija redzams, ka tāds ir gandrīz katram. Un visiem sāpēja mugura. Kā zināms, tieši liekais svars ir viens no šīs kaites riska faktoriem.
✎ Nekur nav noteikts, ka nodarbinātie jāvakcinē pret gripu. Taču uzņēmuma vadība to mēdz organizēt, jo vēlas, lai kolektīvs pilnvērtīgi strādātu. Kādas lielas ārzemju firmas vadība analizēja izplatītākos iemeslus darba kavējumiem. Mamma paliek mājās, jo bērns slimo. Darbiniekam saslimst sieva, pēc brītiņa sasirgst viņš pats, spiests ņemt darba nespējas lapu. Aplēses rādīja, ka ir izdevīgāk vakcinēt arī ģimenes locekļus, nekā ciest finansiālus zaudējumus mūžīgās slimošanas dēļ.
Vienkāršākais variants, kā mitrināt gaisu – novietot kabinetos glīta dizaina traukus ar ūdeni. Var uz palodzes turēt istabas puķes, kam tīk bieža laistīšana. Vēl iespējams iegādāties ultraskaņas gaisa mitrinātāju.
✎ Latvija Statoil degvielas uzpildes staciju darbiniekiem lielākā dienas daļa ir jāpavada kājās, stāvot uz cietas un neamortizējošas virsmas. Tas var veicināt paplašinātu vēnu jeb varikozes veidošanos, sāpes un diskomfortu muguras daļā. Lai šo risku mazinātu, zonā aiz kases novietoti ergonomiski paklāji, kas mazina noslodzi kājām un mugurai.
✎ Madara Cosmetics, kas pircējam piedāvā dabīgu kosmētiku, arī darba vietā ievēro dabai draudzīgus principus. Ražotnes un biroja tīrīšanā tiek izmantots ekoloģisks mazgāšanas līdzeklis, kas radīts viņu uzņēmumā tikai pašu vajadzībām. Tāpat nerakstīts likums aizliedz darba telpās ienest pārtiku polistirola iepakojumā, jo tas ir otrreiz nepārstrādājams materiāls. Sabiedriskajā ēdināšanā šādās kastītēs liek ēdienu līdzi ņemšanai. Neparastā noteikuma nolūks – rosinājums aizdomāties gan par savu veselību, gan apkārtējo vidi.
✎ Jaunajos ofisos bieži vien nav domāts par gaisa mitrināšanu. Telpā ir sauss kā tuksnesī, reizēm tikai puse no vajadzīgā gaisa mitruma normas. Tas var izraisīt graušanas sajūtu acīs, miegainību, nespēku, reiboņus un galvassāpes, padarīt sausu ādu.
Vienkāršākais variants – novietot kabinetos glīta dizaina traukus ar ūdeni. Var uz palodzes turēt istabas puķes, kam tīk bieža laistīšana. Vēl iespējams iegādāties ultraskaņas gaisa mitrinātāju.v Ierīce, izmantojot augstas frekvences vibrācijas, pārvērš ūdeni tvaika mākonī, mikroskopisku pilīšu miglā, ko iepūš telpā.
Brīvība un radoša doma
Svarīgs aspekts ražīgam darbam ir justies kā personībai. Cilvēki ir dažādi, jāciena katra individualitāte.
✎ Daudzos uzņēmumos ieviests brīvais režīms – darbā atļauts ierasties vēlāk, taču visiem noteikti jābūt, piemēram, līdz desmitiem. Dažam rīta agrumā darbs sokas lieliski, citam labāk tīk visu veikt pēcpusdienā. Vēl kādam agra ierašanās saistīta ar pārlieku nervozēšanu, jo jāpaspēj pa galvu, pa kaklu aizvest uz dārziņu bērnu. Atkarībā no tā, cikos darbinieks sāk strādāt, bīdās arī darbdienas beigas.
Ko darīt, lai arī darbavietā veicinātu radošumu? Sapulču telpā ievieto velotrenažierus – katrs min savus pedāļus un mētā idejas. Izkustoties labāk sāk strādāt smadzenes.
✎ Vērtīgas idejas reti kad rodas birojā pie galda. Vienam doma šķiļas, veldzējoties dušā, citam brienot pa meža taku vai citādi izkustoties. Ko darīt, lai arī darbavietā veicinātu radošumu? Sapulču telpā ievieto velotrenažierus – katrs min savus pedāļus un mētā idejas. Izkustoties labāk sāk strādāt smadzenes, vienlaikus tiek stiprināta sirds un asinsvadu sistēma, organisms padarīts stiprāks.
✎ Iespējams vēl vienkāršāk. Linda Matisāne atminas kādu savu darbavietu, nelielu kolektīvu. Rudenī allaž notikusi radošā arbūza pauze. Katrs iedevis naudu, par visiem nopirkuši lielu arbūzu. Griezuši šķēlēs un mielojušies. “Īsajā kopības brīdī radās idejas, radoši plāni, atrisinājām visas ķibeles un psiholoģiskos samilzumus.”
Lasi par veselīgām darbavietām:
Darbavietā burkāni par brīvu, saldumi par maksu
Darbs ofisā:gribu sēžu, gribu – stāvu
