Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
13. aprīlis, 2015
Drukāt

Meklēs risinājumus, lai energoefektivitātes pasākumu dēļ neceltos enerģijas tarifi

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ekonomikas ministrija (EM) turpinās meklēt risinājumus, lai energoefektivitātes pasākumu dēļ neceltos elektrības, gāzes un degvielas enerģijas tarifi, šodien medijiem pēc valdības komitejas sēdes sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre stāstīja, ka, lai izpildītu energoefektivitātes direktīvas izvirzītos mērķus, proti, līdz 2020.gadam ietaupīt vairāk nekā 2400 gigavatstundas, Latvijai jārod risinājumi, kā šos mērķus panākt bez papildu izmaksām.

Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, ir jāīsteno dažādi pasākumi – no energoefektivitātes veicināšanas ar reklāmas kampaņām, pašvaldību energoauditiem līdz pat Eiropas Savienības fondu izmantošanai. Ja iepriekš minēto pasākumu kopums nesasniegs mērķi, izskanējuši priekšlikumi, ka trūkstošo naudu varētu iegūt nodokļa veidā, kas tiktu iekļauts enerģijas (elektrības, gāzes un arī degvielas) pakalpojumu tarifā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikums paredz ieviest atsevišķu energoefektivitātes nodokli, kas, pēc ekonomikas ministres teiktā, ir iespējams variants, tomēr EM drīzāk vēlas īstenot to ceļu, kādu iet liela daļa citu ES valstu, proti, energoefektivitātes jomā vispirms tiek paveikti visi iespējamie pasākumi, bet trūkstošā daļa tiek ietverta enerģijas tarifos.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikums paredz uzlikt lielākas prasības patērētājiem, paredzot, ka arī mājsaimniecībām ir obligāti jāveic energoefektivitātes pasākumi, un, ja tas netiek veikts, tiek noteiktas soda sankcijas. Tomēr EM uzskata, ka Energoefektivitātes likums nav tas, kurā šādas prasības būtu ietveramas.

Valdības sēdē izskanēja pārmetumi, ka nav pareizi, ja par energoefektivitātes pasākumiem būs jāmaksā arī tiem, kas jau ir veikuši energoefektivitātes pasākumus. Reizniece-Ozola atzina, ka tie, kas jau būs veikuši energoefektivitātes pasākumus, maksās mazāk nekā tie, kas nebūs veikuši.

“EM uzdevums ir panākt, lai tiktu veikti visi iespējamie energoefektivitātes pasākumi, lai to dēļ nesekotu enerģijas tarifu pieaugums. Ceru, ka varēsim no tā izvairīties, tāpēc tagad ir pāragri apgalvot, ka energoefektivitātes dēļ augs enerģijas tarifi. EM patlaban pēta to, kādā veidā iespējams veikt energoefektivitātes pasākumus ar tiem līdzekļiem, kas mums jau ir. Katrā ziņā EM ir pret atsevišķa energoefektivitātes nodokļa ieviešanu,” uzsvēra ministre.

Jau ziņots, ka valdības komiteja šodien atbalstīja EM izstrādāto Energoefektivitātes likumprojektu.

Likumprojekta “Energoefektivitātes likums” mērķis ir nodrošināt enerģijas efektivitāti enerģijas ražošanā, sadalē un gala patēriņā, nodrošināt energoauditu pieejamību un regulārus, obligātus energoauditus lielajos uzņēmumos. Tāpat likuma mērķis ir veicināt energoefektivitātes pakalpojumu tirgus attīstību un izveidot valstī energoefektivitātes fondu. Likumprojekts nodrošinās valsts energoefektivitātes rīcības plānu izstrādi un ieviešanu.

Ministrija norāda, ka energoefektivitātes pasākumu izmaksas publiskajās ēkās un mājokļos no 2014.gada līdz 2020.gadam būs vidēji 142,29 eiro par kvadrātmetru, līdz ar to nepieciešamais finansējums ir 96 541 852 eiro jeb 13 787 628 eiro katru gadu. Ņemot vērā to, ka publisko ēku finansēšanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondus, valsts budžeta kopējais līdzfinansējums nepieciešams 9 348 268 eiro apjomā, un risinājums atstāj papildu ietekmi uz valsts budžetu.

Vienlaikus ietekme var mainīties, ja centrālās valdības ēku renovācijai tiek izvēlēts valsts energoefektivitātes fonds – kas var piešķirt ne tikai grantus, bet arī aizdevumus (vai arī valsts finansē ēku renovāciju no budžeta līdzekļiem), valsts budžetā būs jāparedz pilnas valsts ēku renovācijas izmaksas.

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+