Meklētais Zaļkalns savulaik pēc sievas slepkavības policiju maldinājis par viņas pazušanu 1
Lielbritānijā pazudušais un policijas aktīvi meklētais Latvijas pilsonis Arnis Zaļkalns savulaik Latvijā tiesāts par savas sievas slepkavību. Viņš pēc 1997.gada 11.martā pastrādātās slepkavības sākotnēji vērsās policijā, apgalvojot, ka viņa sieva ir bez vēsts pazudusi, savukārt jau vēlāk vasarā Zaļkalns savu vainu slepkavībā atzinis.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošie lietas materiāli, sieviete tika noslepkavota 1997.gada 11.marta novakarē dzelzceļa stacijas “Vecāķi” rajonā, tuvējā mežā bijušajā armijas bāzes teritorijā. Zaļkalns bija sievu aicinājis turp doties, aizbildinoties ar to, ka viņam sievai jāparāda motocikls.
Zaļkalns savu sievu nogalinājis ar pašizgatavotu durkļveida nazi, iedurot to viņai sirds rajonā. Pirms tam vīrietis pie sievietes pienācis no aizmugures un izdarījis vairākus sitienus ar armatūras stieni. Viņš sievu turpinājis sist arī pēc tam, kad viņa nokrita, un, pirms Zaļkalns viņai iedūris ar nazi, viņš sagraizījis sievas drēbes. Pēc tam Zaļkalns sievieti apracis paša izraktā bedrē ar lāpstu, ko bija paņēmis līdzi no darba. Zaļkalns bija norādījis, ka nepārliecinājās, vai viņa sieva bija mirusi tad, kad viņu apracis.
Zaļkalns izmeklētājiem stāstījis, ka galvenais viņa agresīvās rīcības motīvs esot bijis tas, ka sieva pret abu kopīgo meitu esot sākusi vērst “savas lesbietes tieksmes”. Zaļkalns liecībās apgalvojis, ka 1995.gada maijā viņa sieva mēģinājusi izdarīt pašnāvību, un tieši pēc tam sieviete esot sākusi izrādīt “lesbietes tieksmes”, sākusi zagt viņa naudu un bieži devusies izklaidēties uz seksuālo minoritāšu klubu “Purvs”.
Par sievas slepkavību Zaļkalns esot izšķīries 11.martā – faktiskajā slepkavības dienā. Pēc Zaļkalna liecinātā, viņš par slepkavību izšķīries, jo pāris dienas iepriekš viņš esot manījis sievu veicot nepiedienīgas darbības ar meitu. Sieva pati gan tās noliegusi, norādot, ka Zaļkalns pārpratis sadzīvisku situāciju.
Pēc pastrādātās slepkavības Zaļkalns vērsās policijā ar iesniegumu par to, ka viņa sieva ir bez vēsts pazudusi. Policijai viņš sākotnēji apgalvoja, ka abi kopā pastaigājušies pa Vērmanes dārzu, bet ap plkst.21 atvadījušies, jo sieva esot vēlējusies doties uz klubu “Purvs”, bet Zaļkalns atteicies. Viņš policijai skaidrojis, ka nākamajā rītā sieva mājās nepārradās. Viņš arī apgalvoja, ka pāris dienas sieva bijusi depresijas stāvoklī.
Vēlāk, tā paša gada 9.jūlijā, Zaļkalns atzinās slepkavībā.
Attiecībā uz sievas sašaušanu, ko Zaļkalns bija nosaucis par pašnāvības mēģinājumu, izmeklēšanā tika konstatēts, ka viņas sašaušana tika veikta ar pildspalvas izskata šaujamieroci, tomēr nebija pierādījumu, ka to izdarīja Zaļkalns. Savā dienasgrāmatā gan Zaļkalna sieva bija norādījusi, ka bija mēģinājusi izdarīt pašnāvību, pati sev šaujot.
Zaļkalns tika apsūdzēts arī par nelikumīgu mazkalibra ieroču glabāšanu un nēsāšanu. Rezultātā Rīgas apgabaltiesa 1998.gada 18.jūnijā piesprieda Zaļkalnam astoņu gadu cietumsodu, bet viņš tika atbrīvots pēc septiņiem gadiem cietumā.
Kā ziņots, Lielbritānijā pazudušais Zaļkalns tika atzīts par aizdomās turēto pazudušās skolnieces Alises Grosas lietā. Iepriekš policija uzskatīja, ka Zaļkalns varētu būt vien vērtīgs liecinieks šai lietā.
Par Zaļkalna atrašanās vietu nav nekādu ziņu kopš 3.septembra, savukārt Grosa ir pazudusi kopš 28.augusta. Viņa pēdējo reizi redzēta videonovērošanas kameru uzņemtā video. Arī Zaļkalnu videonovērošanas kameras fiksējušas tajā pašā vietā, kur meiteni, tikai apmēram 15 minūtes vēlāk.
Lielbritānijas policijai izdevies noskaidrot, ka Zaļkalns Latvijā izcietis sodu par slepkavību. Viņš ticis notiesāts 1998.gadā un ieslodzījumā pavadījis septiņus gadus. Arī Latvijas Ieslodzījuma vietu pārvaldē aģentūrai LETA apstiprināja, ka vīrietim 1998.gadā par slepkavību tiesa piesprieda astoņus gadus cietumā, taču viņu atbrīvoja pirms termiņa.
Savukārt 2009.gadā Zaļkalns jau Lielbritānijā arestēts saistībā ar nepiedienīgu uzbrukumu pusaudzei, tomēr vēlāk lieta izbeigta.
