Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
18. jūnijs, 2012
Drukāt

Meksikā notiek G20 apspriede

Foto - LETAFoto - LETA

Vērienīgos drošības pasākumos šodien Meksikas kūrortpilsētā Loskabosā sākas divdesmit ekonomisko smagsvaru jeb G20 valstu līderu apspriede, kurā lielākā uzmanība tiek veltīta eirozonas finanšu likstām un Grieķijai, kur vakar notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

 

Pasaules līderi narkotirgoņu bandu karu apsēstajā valstī cer vienoties par nepilniem 500 miljardiem dolāru palielināt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) kasi, lai tādējādi mēģinātu nodrošināties pret vēl spēcīgākiem ekonomiskajiem satricinājumiem, raksta biznesa ziņu portāls Bloomberg.com. G20 ietilpst 19 ekonomiski attīstītākās valstis un Eiropas Savienība, kuru sanāksmēs pārstāv Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Centrālās bankas vadītājs.

 

Prasa pārmaiņas 
ES uzbūvē

Pirms sanāksmes Loskabosā, kas ir viens no apmeklētākajiem tūristu kūrortiem un ko narkokarteļu savstarpējie kari nav tieši skāruši, ieviesti stingri drošības pasākumi. Meksikas likumsargājošās iestādes pilsētas iedzīvotājiem lūgušas būt pacietīgiem – policisti pārbauda ikvienu automašīnu, kas iebrauc pilsētā, tāpat pilsētas ielās patrulē apbruņotas policijas automašīnas, raksta ziņu aģentūra “AFP”. Drošības uzraudzīšanai Loskabosā, kuru meksikāņi nodēvējuši par vietu starp tuksnesi un okeānu, izvietoti vairāk nekā divarpus tūkstoši policistu, bet 25 pasaules līderus uz Meksiku pavadījuši personīgie apsargi.

Bijušais britu premjerministrs Gordons Brauns ziņu aģentūrai “Reuters” klāstīja, ka šajā samitā vajadzētu ieskicēt scenāriju, kā risināt sasāpējušās Eiropas finanšu problēmas, kas galvassāpes rada arī pārējās pasaules ekonomikai. Viņaprāt, SVF nepieciešams izveidot aizsargmūri, kas prasītu no G20 valstīm SVF palīdzības fondos ieguldīt vēl vairāk naudas.

 

“Šobrīd Eiropai vissvarīgākais ir izmantot iespēju un kļūt vienotākai,” paziņoja sanāksmes namatēvs Meksikas prezidents Felipe Kalderons, paskaidrojot, ka ar to domājot nepieciešamību ieviest centralizētāku un stingrāku kontroli pār Eiropas valstu budžetiem un banku sektoru.

 

Tiesa, vienlaikus viņš aicināja no šīs sanāksmes negaidīt straujas izmaiņas, norādot, ka Eiropas ekonomiskās problēmas nav ātri atrisināmas. “Jebkurā gadījumā šīs sanāksmes galvenais uzdevums ir radīt pareizos apstākļus, lai Eiropas ekonomiskā nākotne būtu droša. Pirmkārt, tas prasa pārmaiņas Eiropas Savienības uzbūvē,” tā Kalderons.

 

Par ES likteni 
raizējas arī ASV

Pasaules ekonomiski spēcīgāko valstu saiets notiek dienu pēc Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kuras tiek uzskatītas par izšķirošām valsts dalībai eirozonā un tādējādi pārējām ES valstīm, kurās ir bloka vienotā valūta. Bažas par Eiropas ekonomisko nākotni vairākkārt izteicis arī ASV prezidents Baraks Obama. Eirozonas problēmas atstāj iespaidu arī uz Savienoto Valstu finansēm un situāciju darba tirgū, kas apdraud ASV ekonomisko atveseļošanos un Obamas izredzes tikt pārvēlētam prezidenta amatā, skaidro laikraksts “Los Angeles Times”. Tāpēc sagaidāms, ka divu dienu samita laikā Obama mēģinās pārliecināt Vācijas kancleri Angeli Merkeli atteikties no vēl lielākiem taupības pasākumiem.

 

ASV prezidents uzskata, ka bloka finanšu likstām risinājums jāmeklē tēriņu palielināšanā, nevis budžetu samazināšanā, ko savukārt aizstāv Merkele. Dažas dienas pirms G20 apspriedes Merkele aizrādīja, ka papildu tēriņi nav risinājums pašreizējām problēmām, jo “jāskatās reālistiski – arī Vācijas resursi nav neierobežoti”.

 

Daļa pasaules finanšu un politiskie apskatnieki spriež, ka G20 ir mazsvarīgs veidojums, tikmēr citi to uzskata par lielisku domu apmaiņas vietu. “G20 netika radīts eiro krīzes atrisināšanai. Par sekmīgu šo sanāksmi varēs uzskatīt, ja daudzas valstis izteiks pārliecību, ka ES spēs īstenot vajadzīgās reformas,” secina “LA Times”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+