Daiņa Bušmaņa foto

“Melānijas hronika” – tieši, neizskaistināti un skarbi 9

Pirmizrādi kinoteātrī “Splendid Palace” piedzīvojusi Viestura Kairiša filma “Melānijas hronika”, kas veltīta rakstniecei Melānijai Vanagai. Pirms seansa skatītājiem bija iespēja sastapt filmas veidotājus, kā arī Melānijas Vanagas tuviniekus, un ielūkoties filmas tapšanas aizkulisēs.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Lūk, ko par kinolenti sacīja pirmizrādes skatītāji, starp kuriem bija arī represētie.

Dzidra Liepiņa: – Biju lasījusi Melānijas Vanagas grāmatu. Filma ir brīnišķīga, kaut smaga, tomēr brīžiem likās, ka notikumi tajā ir mazliet sasteigti. Ar Melāniju Vanagu tikāmies, kad viņa saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, un abas sēdējām blakus – toreiz viņa ar mulsumu teica: “Kā visi dzer šampanieti…” Ļoti trāpīga ir tā epizode, kur, atgriezušos Latvijā, Melāniju neielaiž operā – līdzīgi gadījās Lidijai Doroņinai-Lasmanei, kurai nācās iet uz operu gumijas zābakos, jo nevarēja dabūt kurpes.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lidija Doroņina-Lasmane: – Nu beidzot par notikumiem Sibīrijā ir runāts tieši, neizskaistināti un skarbi, filmā atklāts tieši tas, ko tauta pārdzīvoja 1941. gadā, tajā pirmajā izsūtīšanas vilnī. Mani ļoti aizkustināja arī aktieru spēle, tas, kā Melānijas tēlā iejutās šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo.

Anita Pāvulāne: – Esmu dzimusi Latvijā, bet 11 mēnešu vecumā caur Jūrkalni nokļuvu brīvībā Zviedrijā. Tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas, ar pirmo kuģi, kas veda lauksaimniecības tehniku brīvību atguvušajai Latvijai, nokļuvu dzimtenē, man viena ģimene uzdāvināja Melānijas Vanagas grāmatu. Kopš izlasīšanas pagājuši daudzi gadi, taču to joprojām ir spilgtā atmiņā Skatoties filmu, man varbūt bija grūti saklausīt visus čukstus,es pēc dokumentalitātes ko, protams, nav iespējams pilnībā panākt. Ārkārtīgi spēcīga ir aina vilcienā, kur Baibas Brokas tēlotā varone nogalina savus bērnus un izdara pašnāvību. Kamols sažņaudzas kaklā, skatoties, kā vilciena apsargi iznes līķus, atstāj ceļmalā, un, it kā tā būtu visierastākā situācija, aizver vagona durvis. Uz mani filmā satriecošu iespaidu atstāja aina, kur cilvēki tiek spīdzināti kā dzīvnieki un otrādi.