Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. jūnijs, 2015
Drukāt

Melānijas Vanagas muzejā atklās ekspozīcijas franču versiju (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

"Mans lielais ieguvums ir apjausma, ka to var izdarīt un muzejs var veiksmīgi dzīvot šajā vidē un piesaistīt interesentus," lepni saka virtuālās ekspozīcijas "Esi pats!" autore Elīna Kalniņa.

Svētdien, 14. jūnijā, plkst. 16, Melānijas Vanagas muzejā, Amatas novadā, tiks atklāta virtuālās ekspozīcija “Esi pats!” franču valodas versija, pastāstīja ekspozīcijas autore Elīna Kalniņa.

Muzeja virtuālā ekspozīcija “Esi pats!”, kas tika izveidota 2014. gadā, vēsta par piecu deportēto latviešu bērnu pieredzi. Ekspozīcijas varoņus – piecgadīgos Intu Broku, Andri Eglīti un Ivaru Kārkliņu, astoņgadīgo Alni Vanagu un vienpadsmitgadīgo Ilgu Hāgemani, kā arī viņu vecākus totalitārā padomju vara nepamatoti apsūdzēja “dzimtenes nodevībā”. Par spīti ciešanām un bezcerībai viņi izdzīvoja. Katra bērna stāsts ir varoņdarbs viņa ceļā uz pieauguša cilvēka dzīvi.

Ekspozīcija balstīta Amatas novadnieces un rakstnieces Melānijas Vanagas autobiogrāfiskajā darbā “Veļupes krastā”, tā pieejama bez maksas tās virtuālajā mājvietā www.esipats.lv , kur to gan Latvijā, gan citur pasaulē var apmeklēt ikviens, kam pieejams dators ar vidēji jaudīgu interneta pieslēgumu. Ekspozīcijas franču valodas versija pieejama: www.esipats.lv/fr

“Ekspozīcija, kuras tapšanu rosinājusi Amatas novada pašvaldība, tika radīta ar mērķi vairot gan vietējās, gan starptautiskās sabiedrības izpratni par Latvijas vēstures notikumiem 20.gadsimta 40. un 50. gados, kā arī izgaismot vispārcilvēciskas vērtības: taisnīgumu, godīgumu, iejūtību, mīlestību, atbildību. Lai pievērstu uzmanību cilvēka vērtībai un aicinātu ekspozīcijas apmeklētājus aizdomāties par indivīda un totalitārās varas attiecībām, kā arī vērtēt un apzināties savas pašreizējās iespējas demokrātiskā valstī, ekspozīcijai dots nosaukums „Esi pats!”,”- skaidro ekspozīcijas autore Elīna Kalniņa.

Ekspozīcijas franču valodas versijas nepieciešamības pamatojums sakņojas 2009.gada 2.aprīlī Eiropas Parlamenta pieņemtajā rezolūcijā „Par totalitārismu un sirdsapziņu”, kas apliecina, ka ekspozīcijas pieejamība vienā no lielākajām Eiropas Savienības valodām veicinās komunisma upuru iekļaušanu kopīgajā Eiropas atmiņā, stāsta Kalniņa.

Ekspozīcijas franču valodas versijas izveidē tika iesaistīti 19 Latvijas bērni, pusaudži un jaunieši, kas franču valodu apgūst Rīgas Franču licejā. Viņi Jura Podnieka Studijā ierunāja represēto stāstus, lai ekspozīcijā apmeklētajam tie būtu pieejami audio formātā. Stāstiem tika veidots īpašs skaņu dizains, kura autors ir skaņu dizainers Mārtiņš Roķis.

Izmatojot plašu foto, video un citu vēsturisko materiālu klāstu no Melānijas Vanagas personīgā arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja, Latvijas Valsts Latvijas Vēstures arhīva, Intas Krišjānes, Ilgs Alksnes, Andra Eglīša un Ivara Kārkliņa ģimenes albūmiem, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja, P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumiem tapa ekspozīcijas satura vizualizācijas, kuru izveidē līdzdarbojās profesionāli mākslinieki: Ilmārs Blumbergs, Bruno Aščuks, Zintis Butāns, “TRITONE Studio” video un datormākslinieki, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas studenti Monta Apsāne, Kārlis Caune, Rolands Briedis un Glezniecības nodaļas studente Arta Kalniņa. Ekspozīcijas programmatūras autors ir Jānis Caune. Ekspozīcijas franču valodas versijas satura tulkojumu nodrošināja tulkotāja Dita Podskočija un tekstu rediģēšanu veica Florie Baelen un Laura Le Cleach. Ekspozīcijas franču valodas versijas izveidi koordinēja ekspozīcijas autore Elīna Kalniņa

Ekspozīcijas franču valodas izveidi finansiāli atbalstīja Valonijas Reģiona administrācija Beļģijā un Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, atklāšanā piedalīsies V.E. Beļģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Franks Arnauts ar kundzi.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Elīnai Kalniņai pienāktos augts valsts apbalvojums.

Dzīvoju sapnī. Saruna ar dizaineri un kostīmu mākslinieci Inesi OzoluGracioza un izsmalcināta kā saudzējams zieds, bet reizē – ļoti mērķtiecīga un darbīga.
Draugiem Facebook Twitter Google+