Foto: LETA

Melbārde aicina sakārtot Dziesmu svētku norises vietas 1

Līdz Latvijas neatkarības simt gadu jubilejai veltītajiem dziesmu un deju svētkiem ir jāuzlabo dziesmu svētku infrastruktūra, lai skandāls par biļetēm nebūtu desmitreiz lielāks nekā pagājušajā gadā, šodien Saeimas deputātiem sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”
Lasīt citas ziņas

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem Melbārde atgādināja pagājušā gada Dziesmu un deju svētkus un ar tiem saistītās neērtības – biļešu piedāvājums bija daudzkārt mazāks nekā pieprasījums pēc tām. Tāpēc aktuāls jautājums ir par dziesmu svētku pasākumiem paredzēto infrastruktūru – gan par Daugavas stadionu, gan arī par Mežaparka Lielo estrādi, lai skandāls uz valsts jubileju nebūtu desmitreiz lielāks, uzsvēra ministre.

Ja varētu nodrošināt lielāku vietu piedāvājumu uz dziesmu un deju svētku koncertiem, šie pasākumi varētu būt arī kā laba eksporta prece – tam būtu labs ekonomiskais efekts. Tieši tāpēc arī ir svarīgi sakārtot dziesmu un deju svētku infrastruktūru, teica Melbārde.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aktuāls jautājums ir arī par citām lielajām kultūras būvēm. Melbārde norādīja, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurai nav sava laikmetīgās mākslas muzeja. Tāpat arī Latvijai, kura ir slavena ar izciliem mūziķiem, nav labas akustiskās koncertzāles, lai rādītu muzikālo izcilību un arī iegūtu ekonomiski. Uzdevums turpmāko septiņu gadu laikā attīstīt kultūras būves Latvijā ir iekļauts arī Nacionālajā attīstības plānā.

Deputāti vēlējās zināt, kur tiks ņemts finansējums lielo kultūras būvju attīstīšanai turpmākajos gados. Melbārde atzina, ka patlaban nav skaidrs, kāda ir Eiropas Komisijas (EK) nostāja šajā jautājumā. Indikatīvi nākamajā plānošanas periodā varētu būt pieejami 80 miljoni eiro. Pusi no šiem pieejamiem līdzekļiem varētu atvēlēt stadiona būvniecībai, bet otru pusi – kultūras būvēm – vai nu vienam objektam, vai diviem. “Skaidrs, ka laikmetīgās mākslas muzejam un koncertzālei ar 20 miljoniem katram nepietiek,” atzina politiķe. Lai finansējums būtu pieejams, ir jāizpilda vairāki Eiropas Komisijas nosacījumi par nodarbinātību, pilsētvides plānošanu un ekonomiskajiem rādītājiem.

Viens no reālākajiem objektiem, ko Latvijai varētu uzdāvināt uz simtgades jubileju, būtu Kongresu nama pārbūve. Šos darbus varētu pabeigt līdz 2018. gadam. Izšķiršanās esot par to, vai koncertzāli veido kādā no degradētajām teritorijām, vai veido koncertzāli uz Kongresu nama bāzes. “Tā ir pirmā lielā izšķiršanās, kas šogad jāizdara,” teica ministre. Viņa gan paskaidroja, ka šim mērķim nevarēs saņemt Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Pārbūves darbi izmaksātu aptuveni 30 miljonus eiro.
“Ja man vaicātu, es teiktu, ka tas būtu reālākais projekts, uz ko strādāt,” viņa uzsvēra.

Lai piesaistītu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, patlaban visvairāk sagatavotie kultūras objekti ir Laikmetīgās mākslas muzejs un Daugavas stadions, kuru paredzēts pārbūvēt par sporta, kultūras un izklaides centru, piemērojot Dziesmu un deju svētku norises vajadzībām. Savukārt akustiskās koncertzāles izveidei Kultūras ministrijai ir aktīvi jārisina sarunas ar Rīgas domi, lai vienotos par Kongresu nama rekonstrukciju. Tā pēc trešdienas, 12.marta, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē notikušajām diskusijām secina komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola.

Reklāma
Reklāma

Ministre informēja, ka tuvākajā laikā ir plānots sasaukt lielāku darba grupu, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus saistībā ar kultūras būvju attīstību. Tomēr svarīgi esot sagaidīt kādas indikatīvas atbildes no EK, jo tas ietekmēs turpmāko scenāriju kultūras objektu būvniecībā, un lai ir skaidras atbildes, vai Kongresu namu varēs pārbūvēt par akustisko koncertzāli.

Vienlaikus gan ministre deputātu uzmanību vērsa uz kultūras nozares finansēšanu – kādu iespaidu uz kultūras saturu un kultūras cilvēkiem atstāj finansējuma lielākās daļas paredzēšana kultūras objektu celtniecībai. “Ir jāsaprot, vai nenonāksim situācijā, kad nopietni investējam kultūras objektos, bet novārtā atstājam pašus kultūras procesus. Tā ir izvēle, kas varētu būt ļoti smaga, un tur ir jābūt kopīgai diskusijai,” viņa teica.

Sēdes noslēgumā deputāti aicināja kultūras ministri aktīvi strādāt, lai jau maijā būtu skaidrākas aprises par prioritārajām kultūras būvēm un vai būs iespēja atjaunot Kongresu namu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.