Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
11. marts, 2015
Drukāt

Melbārde: Lai veidotu radošas partnerības, jārespektē vienam otru

Foto: LETAFoto: LETA

Arī Dziesmu un deju svētki ilustrē kultūras un radošo industriju pārnesi, šodien konferencē “Kultūras un radošo industriju pārneses process” uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

“Radošā pārnese var būt gan izmēros liela, gan maza. Viens piemērs ir man uz rokām esošie mauči, kuri ir gan dekoratīvi, gan pilda sildīšanas funkciju. Mauči nes arī tradicionālās kultūras nozīmi. Otrs piemērs ir Dziesmu un deju svētki, kuri mūsu tautai palīdzējuši veidot kopēju identitāti un dibināt valsti 1918. gadā. Pēc tam šī dziedāšanas tradīcija palīdzēja mums arī atgūt neatkarību, manifestējoties Baltijas valstu dziedošajā revolūcijā,” stāstīja ministre.

Viņa norādīja, ka Dziesmu un deju svētki veicina pilsonisko līdzdalību un sociālo iekļaušanu. Svētki ir arī ieguldījums izglītībā, jo to dalībnieki apgūst ne tikai dažādus mākslas veidus – dziedāšanu, dejošanu, instrumenta spēli un citus -, bet arī prasmi strādāt komandā un būt tolerantiem. Kā norādīja Melbārde, svētku laikā ieguvēji ir arī vietējie uzņēmēji un tūrisma nozare.

Ministre uzsvēra, ka varam mācīties no šiem svētkiem. Pēc viņas teiktā, lai veidotu radošas partnerības, ir jārespektē vienam otru un jābūt spējīgiem gan runāt, gan ieklausīties otrā – abiem ir jābūt līdzvērtīgiem partneriem.

Melbārde norādīja, ka kultūras pārnese uz citām nozarēm ir redzama visās mūsu tradīcijās. Mūsdienās uzskatāms piemērs radošajām partnerībām, viņasprāt, ir dzintars. “Tas ir pārtapis arī dzintara diegā, kuru iespējams izmantot medicīnā un tekstila nozarē. Dzintars ir iekļauts arī “Stendera” ziepju sastāvā. Tas ir prezentējis Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas radošo līniju. Dzintars ir bijis iedvesma arī korim “Kamēr…”, kurš ierakstījis mūzikas albumu “Amber Songs”, iekļaujot vairāku Eiropas komponistu aranžijas latviešu tautasdziesmām,” skaidroja Melbārde.

Ministre norādīja, ka starpnozaru radošajās partnerībās ir vajadzīga drosme darboties ārpus komforta zonas, ārpus pierastajiem rīcības modeļiem, paļaujoties uz intuīciju.

Kā ziņots, šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiek starptautiskā konference “Kultūras un radošo industriju pārneses process”, kas ir viens no radošās nedēļas “Radi! 2015” pasākumiem.

Konferences mērķis ir diskutēt par kultūras un radošo industriju pārneses procesu (“crossovers”) un ar praktiskiem piemēriem apzināt tā ietekmi uz nacionālās ekonomikas attīstību, inovācijām, sociālo jomu un sabiedrības labbūtību, kā arī pilsētvides un reģionu ilgtspējīgu attīstību.

Konferences galvenie diskusiju temati ir kultūras un radošo industriju pārneses process un tā pievienotā vērtība, attīstības tendences pasaulē, dizaina domāšana kā stratēģisks instruments produktu un pakalpojumu radīšanā un starpdisciplināru partnerību veidošanā, mākslas intervence un kultūras loma biznesa mērķu sasniegšanā, radošums un inovācijas kā instrumenti veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanā, kā arī kultūras un radošuma potenciāls pilsētvides uzlabošanā.

Diskusijās izteiktie viedokļi tiks izmantoti, sagatavojot Eiropas Savienības (ES) Padomes secinājumus par kultūras un radošo industriju pārneses efektu.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+