Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. februāris, 2016
Drukāt

Melbārde: Latvijas sabiedrībā ir cilvēki, kuri nejūt piederību valstij (11)

Foto: LETAFoto: LETA

Kultūras ministre Dace Melbārde.

Latvijas sabiedrībā ir cilvēki, kuri nejūt piederību valstij un uzskata, ka viņiem viss pienākas bez latviešu valodas un vēstures zināšanām, intervijā Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā” sacīja kultūras ministre Dace Melbārde.

Ministre atzina, ka šo cilvēku daļu nekad neizdosies integrēt un ir nepieciešams ilgstošāks paaudžu nomaiņas process. “Ir daļa cilvēku, kuri uzskata, ka viņiem [viss] pienākas bez latviešu valdoas un vēstures zināšanām,” teica Melbārde. Šī sabiedrības daļa nevēlas kārtot latviešu valodas un vēstures eksāmenus, saskata izdevīgumu atvieglotā iespējā ceļot uz Krieviju, kā arī ir apveltīti ar negatīvu attieksmi pret valsti un tās kultūru.

Vienlaikus Kultūras ministrija (KM) secinājusi, ka ir mainījusies situācija ar latviešu valodas zināšanām mazākumtautību pārstāvju vidū. Ministrijas aplēses liecina, ka 85-90% mazākumtautību pārstāvju zina latviešu valodu, kas ir milzīgs lēciens salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem gadiem, kad šis īpatsvars bija ap 30%.

Tomēr ir jāstrādā pie tā, lai veicinātu latviešu valodas lietojumu cittautiešu vidū. “Lai arī cilvēkiem ir zināšanas, sabiedriskās vietās tie izvēlas runāt krieviski. Arī paši latvieši bieži pāriet uz krievu valodu,” atzina Melbārde.

Ministre paskaidroja, ka, lai arī latviešu valodas jautājums ir jārisina starpnozariski, ministrija, strādājot ar mazākumtautībām, redzot lielu progresu to līdzdalības kāpumā. “Redzam kāpumu līdzdalībā Latvijas kultūrtelpas veidošanā,” sacīja ministre.

Viņa arī uzsvēra, ka sabiedrības integrācija nav saistīta tikai ar etnisko iekļaušanos, bet ir arī saiknes stiprināšana ar tautiešiem ārvalstīs. Šajā jomā ir izdevies panākt lielāku sadarbību un komunikāciju. Latviešu diaspora ārvalstīs arvien vairāk tiekot iesaistīta kultūras norisēs, lai panāktu to identitātes nezaudēšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. kas ir valsts? pēc manām ziņām teritōrija, cilvēki /pilsoņi, parlaments un valdība, likumdošana. teritōrija OK, daudzus labus cilvēkus pazīstu. padumjās okupācijas laikā jutos kā reziden†s naidnieku zemē. bet viena lieta bija labāk – bija vārga, tomēr cerība, ka tas murgs reiz beigsies.

  2. Laikam šīs valsts vara par “daudz laba viņiem izdarījusi”, ka viņi var just tikai ienaidu …!!!

  3. http://www.draugiem.lv/pnl/ Atbildēt

    Ko nepateica Melbārde,intervijā: Latvijas sabiedrībā ir cilvēki, kuri nejūt piederību valstij #edvin
    Kultūras ministre Dace Melbārde, mazliet parfrāzējot, tuvāk patiesībai

    Latvijas sabiedrībā ir cilvēki, kuri nejūt mīlestību pret valsts ieņēmumu dienestu un uzskata, ka par viņu nodokliem, bez, vai ar latviešu valodas un vēstures zināšanām, viniem pienākas drošiba, izglītība, veselības aprūpe, darbs, cilvēka cienīga alga un pensija.

    Ministre atzina, ka 25. gadu laikā ir izdarīts gana daudz, lai šo cilvēku daļu nekad neizdotos integrēt, bet ir nepieciešams ilgstošs paaudžu nomaiņas process, lai tautas šķelšanas procesu veiksmīgi pabeigt. Ir daļa cilvēku, kuri uzskata, ka viņiem [viss] pienākas bez piederības LPSR komunistiskai partijai (KP, jaunais nosaukums Koalīcijas Padome).

    Atšķirībā no latviešiem trimdā, šī sabiedrības daļa nevēlas kārtot latviešu valodas un vēstures eksāmenus, jo nav nekādas motivācijas, izņemot iespēju iegūt tiesības aizbraukt no Latvias lai arī, blakus latviešiem, legāli kalpot ārzemēs, saimnieku apkalpojošā sfērā

    Vienlaikus Kultūras ministrija (KM) secinājusi, ka ir mainījusies situācija ar latviešu valodas zināšanām mazākumtautību pārstāvju vidū. Ministrijas aplēses liecina, ka 85-90% mazākumtautību pārstāvju zina latviešu valodu un tāds pats procents latviešu nezin krievu kas ir milzīgs lēciens latviešu bērnu debilizācijā, salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem gadiem, kad šis īpatsvars bija ap 30%.

    Tomēr ir jāstrādā pie tā, lai veicinātu sašķeltibu un naidu Latvijas tautu vidū, jo līdz Ukrainas Majdanam, mums vēl diemžēl tāls ceļš ejams

    Ministre paskaidroja, ka arī latviešu tautas, tātad arī tās valodas iznīcināšanas jautājums ir jārisina starpnozariski, ministrija, strādājot ar mazākumtautībām, redzot lielu progresu to līdzdalības kāpumā.

    “Redzam kāpumu līdzdalībā Latvijas kultūrtelpas veidošanā,” jo mazāk kultūras, jo lielāka līdzdalība.

    Tapēc pērkot NVO, ārzemju fondi regulāri izdala naudu. Ir arī ievērojam sasniegumi latviešu kultūras iznīcināšanā.

    Kā piemēram likvidēts festivāls “Liepājas Dzintars”, lai tā tā vietā izveidot “Baltic Beach Party”

    Muzikālo kolektīvu “Dālderi’ pārģērbjot cowboy formās izdevās pārtaisīt par “Dakotu”

    Veiksmīgi likvidēti Jaunatnes, Operetes teātri un Rīgas kinostudija.

    Lai gan jāatzīst ka vēl daudz ir darāms, jo neskatoties uz niecīgo finansējumu, latvisku filmu autori spēj savākt lielas auditorijas (piem. “Mammu es tevi mīlu” u.c.), bet uz vajadzīgām filmām, neskatoties uz pastiprinātu, ārzemju fondu finansējumu, diemžēl gandrīz neviens nenāk.

    Viņa arī uzsvēra, ka sabiedrības integrācija nav saistīta tikai ar etnisko šķelšanos, bet ir arī saiknes stiprināšana ar tautiešiem ASV. Šajā jomā ir izdevies panākt lielāku sadarbību un komunikāciju. Latviešu diaspora ārvalstīs arvien vairāk tiekot iesaistīta kultūras norisēs, lai panāktu amerikāņu identitātes pilnīgu ieviešanu Latvijā.

  4. …un nevajag stāstīt, ka kādam valdībā rūp aizbraucēju atgriešana atpakaļ. Viņi pelna naudu ārzemēs, bet tērē to Latvijā. Tie ir daudzi milijoni eiro, kurus strādājošie sūta atpakaļ savām ģimenēm vai par neveiksmīgi aizņemtiem kredītiem. Un valdībai labi- nav pabalsti jāmaksā, nav par darbavietu radīšanu jālauza galva. Jā, var būt vienīgais- radīt apstākļus, kur viņi neaizmirst, ka ir no Latvijas un turpina tik sūtīt naudu šurp. Lielais fuj Jums- valdība.

  5. vai ir pareizi saprasts? Atbildēt

    Vai vispār jūs saprotat, ko nozīmē BŪT PIEDERĪGAM? Piederēt? Kas ir vēsturiski bijuši tie, kas kaut kam pieder? VERGI! Jo cilvēkam ir tiesības gribēt būt brīvam. Diemžēl, redzu ka caur šo vēlēšanos būt piederīgam, sabiedrības nekrietnākā daļa nosviež savas probēlas izstrebt uz pārējiem. Tas ir līdzīgi kā darbā, kur grupa cilvēku dara vienu darbu, taču ja kāds to izgāž, atbild visi. Tāpēc labāk šobrīd neiesaku gribēt būt piederīgam kādai valstij, ja nu tik ļoti gribas- labāk nacionalitātei vai etniskajai kopienai vai dzimtai,bet ne valstij. Tai nav vajadzīgi etniskie cilvēki, tai patiesībā ir vajadzīgi vergi, kas maksā nodokļus, kaut vai tā ir multikulturāla sabiedrība.

  6. Atbilde Melbārdei : Latvijas sabiedrībā ir cilvēki, kuri nejūt piederību valstij jo,- Latvijas valdība nerada, Latvijas sabiedrībā šo sajūtu, būt piederīgam Latvijas valstij. Un tas ir skumji, nožēlojami, un tai pašā laikā, no valdības,- nodevīgi…. Tā lūk cien. Melbārde…!

  7. Jūs laikam dzīvojat ilūziju pasaulē. Latvijā jau sen strādniekiem darbā ir atļauts sarunāties TIKAI KRIEVU VALODĀ.

  8. Dace, katrs gan kurš dzīvo Latvijā, jūtas piederīgs tai. Viņus ar mietu neaizdzīsi projām uz savu tēvzemi, viņi nejūtas piederīgi savai dzimtenei vai izcelsmes saknēm. Daļa šo cilvēku jūtas kā ģimenes palaidenis – ģimeni neatstāj, tajā redz patvērumu, bet grib dzīvot kā putns – kur grib aizlido un atlido, kad paliek garlaicīgi šmaukties. Otrs – šie cilvēki zaudēja privilēģijas dzīvot kā atbrīvotāji. Vienai ģimenei kādreiz jautāju – kā tā, mani vecāki rīdzinieki, es dzimis Rīgā, stāvu dzīvokļa rindā 7 gadi, mitināmies kā žurkas midzeklītī un man nedod dzīvokli, bet jums piešķīra plašu dzīvokli un rindā nebijāt nevienu dienu. Nu ja, jums ir 14 m, jumts, bet mums nebija nekā. Kā tā? Pārdevām māju Sibīrijā, ģimene 7 cilvēki iesēdāmies vilcienā un atbraucām uz Rīgu, uzturējāmies Rīgas stacijā, padomājiet, kā lai mēs, darba cilvēki, dzīvojam? Piezvanījām uz partijas komiteju un piešķīra dzīvokli, kā var būt, ka bērni dzīvo stacijā. Tagad visi vienādi, nu ar to “biedri” nevar samierināties, mums vajag, mums pienākas – tā dzird ne reizi vien. Nu nevar nabaga cilvēciņi saprast, ka tie laiki pagājuši, nacionālo grupu privilēģijas nedrīkst būt. ī tieksme pēc privilēģijām ir pagaidām dzīva, pilsonību mums dodiet, kaut to vajag nopelnīt, ar cieņu pret zemi, uz kuras dzīvo, iemācieties valodu.
    Un uz visu to mūs kūda aizrobežas emisāri, ekstrēmisti tepat un tie, kuri grib caur naida kurināšanu tikt deputātos, amatos.

  9. Statistikā progress ir. Viedoklis:Cilvēkiem vajag ikdienā uzstāt uz latviešu valodas lietošanu un nekautrēties!
    Mēs, dažkārt, esam kautrīgi šajā lietā, cenšoties izdabāt krieviski runājošajiem.
    Valsts iestādēs obligāti vajag lietot latviešu valodu un latviešiem nevajag baidīties aizstāvēt valodu un ja piemēram redzat, ka citi ierēdņi to nedara Jūsu klātbūtnē, tad vajag to norādīt viņiem. Jo pēc būtības tas ir ierēdņa pienākums aizstāvēt latviešu valodas pozīcijas gan valsts, gan pašvaldības iestādēs.

    Ja dzirdat, ja savā starpā kaut vai profesionālā valodā runā domes politiķi, ugunsdzēsēji, policisti, VID darbinieki, skolotāji jaucieties iekšā un norādiet – runājiet lūdzu latviski.

    Viņi taču dzīvo no Latvijas nodokļu maksātāju naudas, lai arī runā latviešu valodā esot darbā un darba vietā.

  10. Es Latvija dzivoju no97 gada atcereties vairs ta nevaru bet pilsonibas nav kaut visus gadus adevu Latvijai

  11. Kaut kur lasīju tādu tekstu: Mēs Eiropai pievienojāmies, bet Eiropa mums ne.
    Kaut ko līdzīgu var teikt par valsti.Tad ko tad brīnieties?

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+