Kultūras ministre Dace Melbārde.
Kultūras ministre Dace Melbārde.
Foto: LETA

Melbārde: Latvijas sabiedrībā ir cilvēki, kuri nejūt piederību valstij 11

Latvijas sabiedrībā ir cilvēki, kuri nejūt piederību valstij un uzskata, ka viņiem viss pienākas bez latviešu valodas un vēstures zināšanām, intervijā Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā” sacīja kultūras ministre Dace Melbārde.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 183
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
Lasīt citas ziņas

Ministre atzina, ka šo cilvēku daļu nekad neizdosies integrēt un ir nepieciešams ilgstošāks paaudžu nomaiņas process. “Ir daļa cilvēku, kuri uzskata, ka viņiem [viss] pienākas bez latviešu valdoas un vēstures zināšanām,” teica Melbārde. Šī sabiedrības daļa nevēlas kārtot latviešu valodas un vēstures eksāmenus, saskata izdevīgumu atvieglotā iespējā ceļot uz Krieviju, kā arī ir apveltīti ar negatīvu attieksmi pret valsti un tās kultūru.

Vienlaikus Kultūras ministrija (KM) secinājusi, ka ir mainījusies situācija ar latviešu valodas zināšanām mazākumtautību pārstāvju vidū. Ministrijas aplēses liecina, ka 85-90% mazākumtautību pārstāvju zina latviešu valodu, kas ir milzīgs lēciens salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem gadiem, kad šis īpatsvars bija ap 30%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr ir jāstrādā pie tā, lai veicinātu latviešu valodas lietojumu cittautiešu vidū. “Lai arī cilvēkiem ir zināšanas, sabiedriskās vietās tie izvēlas runāt krieviski. Arī paši latvieši bieži pāriet uz krievu valodu,” atzina Melbārde.

Ministre paskaidroja, ka, lai arī latviešu valodas jautājums ir jārisina starpnozariski, ministrija, strādājot ar mazākumtautībām, redzot lielu progresu to līdzdalības kāpumā. “Redzam kāpumu līdzdalībā Latvijas kultūrtelpas veidošanā,” sacīja ministre.

Viņa arī uzsvēra, ka sabiedrības integrācija nav saistīta tikai ar etnisko iekļaušanos, bet ir arī saiknes stiprināšana ar tautiešiem ārvalstīs. Šajā jomā ir izdevies panākt lielāku sadarbību un komunikāciju. Latviešu diaspora ārvalstīs arvien vairāk tiekot iesaistīta kultūras norisēs, lai panāktu to identitātes nezaudēšanu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.