Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
2. novembris, 2016
Drukāt

Melbārde: Nekas tā nesaved tautiešus kopā kā Dziesmu un deju svētki (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Dziesmu un deju svētki 2018. gada vasarā būs Latvijas simtgades svinību augstākā virsotne, šodien Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības konferences “Dziesmu un deju svētki rītdienai” atklāšanā teica kultūras ministre Dace Melbārde.

Politiķe stāstīja, ka patlaban, veidojot Latvijas simtgades programmu, redzams, ka nekas tā nesaved tautiešus kopā kā Dziesmu un deju svētki, tieši tāpēc svētku organizēšana ir patīkams process. “Svētki ir kultūras šūpulis, kas dažādos vēsturiskos brīžos saliedējis latviešus,” teica Melbārde.

Tāpat ministre norādīja, ka Latvijā vērojama stabila Dziesmu un deju svētku kustības attīstība, turklāt viņa norādīja, ka patlaban būtisks ir valsts pētījumu programmas “Habitus” pētījums par Dziesmu un deju svētku tradīciju.

“Habitus” pārstāve zinātniece Anda Laķe pastāstīja, – kaut arī netrūkst pētījumu par tradīciju, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un revitalizācijas komiteja nolēma, ka nepieciešams izstrādāt kopēju pamatu tradīcijas saglabāšanai un attīstības monitoringam Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Dziesmu un deju svētku salīdzinošā kontekstā.

Laķe skaidroja, ka pētījuma pieejas pamatprincips ir skatīt tradīciju tās veselumā, respektīvi pētīt ne tikai svētku, bet arī starpsvētku perioda fenomenu – ko šis posms sniedz svētku tradīcijai. “Pētījumā centāmies noskaidrot, no kā sastāv “tradīcijas koks”,” norādīja Laķe.

Pēc viņas paustā, pētījumu programma arī vērsta uz Dziesmu un deju svētku tradīcijas politiski administratīvo, ekonomiski finansiālo, kultūras jeb māksliniecisko, sociālo, izglītības un reģionālo aspektu izpēti.

Laķe norādīja, ka visi jūt pasaulē notiekošās pārmaiņas, īpaši vērtību sistēmā, tāpēc viņa aicināja cilvēkus izmantot tradīciju, lai izteiktu savu radošumu. Viņa izteica vēlmi, laisvētku tradīcija ir vieta, kur cilvēki var izteikt savas šaubas par svešām vērtībām.

Jau ziņots, ka šodien Rīgas Latviešu biedrības namā notiek Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības konference “Dziesmu un deju svētki rītdienai”, kurā piedalās Dziesmu un deju svētku tradīcijas pētnieki un svētku kustībā iesaistītie no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Atkāpies! Ja tikai tas, tad kāda nākotne šai tautai? Nožēlojami. Izbeidziet vienreiz visur bāzt par piemēru šo masu pasākumu, kas sen ir kļuvis pompozs un bezgaumīgs!

  2. … Saja kritiskaja vestures bridi, kad pasaules gars ir samaitats ar un no globalisma kluckulturas, ir tiesam jarada pasaulei musu Baltu tautu kopejo tradiciju izcelsmi un panakumus, proti, musu sencu kulturas atrakto virsotni, vienu no tas augstakajam tradicijam – Dziesmu un Dejas Svetkus !!!

    … No si Baltijas senkulturas centra, Bezabrene, si gaisma ir atkartoti jaturpina iedegt sajos 100 gadu jubilejas svetkos, lai ta vel kosak spidetu uz visam debesspusem un pieraditu musu moralo speku, kas var attistities tikai nacionala vide, un kas pieradis velreiz nacionalas kulturas ka nemirstigas vertibas, kas sodien tiek apzinigi apspiestas … !

    … Tikai katras valsts patstaviba garante katras tautas kulturas attistibu, zem vinas aizsardzibas un arkartejas palidzibas, un to dod ta tautai gutais ieksejais speks, kas rodas no sadu svetku iemuzinatu tradiciju piekopsanas … !

    … Tincinu visu musu Baltijas tautu tradiciju darbiniekus … !

    … Lai iespid Baltijas kulturas stari velreiz pasaules gara tumsajos kaktos, tos apgaismo un cel tos gaisma …!

  3. Kultūras ministrei Atbildēt

    Kāpēc klusējat par Lielajiem kapiem?

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+