Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. septembris, 2016
Drukāt

Melbārde: Visātrāk pie koncertzāles Rīga var tikt publiskās privātās partnerības ceļā

Foto: LETAFoto: LETA

Kultūras ministre Dace Melbārde

Kultūras ministrija (KM) uzskata, ka visreālāk un visātrāk Rīga pie akustiskās koncertzāles varētu tikt, ja šis projekts tiktu īstenots publiskā privātā partnerībā, šodien Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Ministre stāstīja, ka KM valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā Ministru kabinetam vienoties par vienu nacionālās koncertzāles kā akustiskās koncertzāles risinājumu.

Informatīvajā ziņojumā tiek apskatīti trīs varianti. Viens no tiem paredz atgriezties pie starptautiskā konkursā uzvarējušā risinājuma uz AB dambja. Šis variants paredz, ka koncertzāle pilnībā tiek īstenota par valsts budžeta līdzekļiem, kas būtu vismaz 100 miljoni eiro. “Mēs neredzam, ka tuvākajā laikā šādu summu varētu tam atvēlēt, ņemot vērā valsts noteiktās prioritātes tuvākajiem gadiem,” sacīja ministre.

Otrs piedāvātais variants ir Rīgas Kongresu nama pārbūve. Rīgas Kongresu nams ir Rīgas pašvaldības īpašums. Ar šo piedāvājumu tiktu īstenota multifunkcionāla pieeja, iegūstot arī zāli. Melbārde minēja, kā arī šajā piedāvājumā būtu jārēķinās ar valsts budžeta līdzekļiem, taču lielākie izaicinājumi būtu saistīti ar akustiku.

Trešais piedāvātais variants ir publiskā privātā partnerība, kur konkursa kārtībā tiek izraudzīts privātais partneris, kuram tiek dota iespēja apgūt Eiropas fondu finansējumu. Šajā piedāvājumā būtu arī valsts līdzfinansējums, kā arī privātais nāktu ar savu kapitālieguldījumu.

“Viens no šiem variantiem būs jāizvēlas. Pamata prasība paliek nemainīga, proti, rezultātā jāiegūst laba akustiskā koncertzāle. Jācer, ka valdība pieņems gudru un tālejošu lēmumu, bet saprotams, ka tas nebūs viegls,” vēstīja ministre, piebilstot, ka valdība šo KM sagatavoto ziņojumu varētu skatīt tuvākajā laikā.

Ministre skaidroja, ka KM ieskatā visreālāk un visātrāk Rīgā akustisko koncertzāli varētu īstenot publiskā privātā partnerībā. Privātais uzņēmējs risinātu visus loģistikas jautājumus, domātu par foajē, izstāžu zālēm un citām telpām, bet valsts daļa būtu kvalitatīvas akustiskās zāles izveide.

“Mūsu ideālais variants paredz, ka zāle ir valsts īpašums. Jautājums tikai par to, vai tas notiek uzreiz vai pakāpeniski. Mums ir būtiski, ka valsts ir zāles saimnieks, jo nepieciešams atrisināt jautājumu par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra darba telpām,” stāstīja Melbārde, piebilstot, ka pašlaik orķestra darba telpas ir Lielajā ģildē, kas tam nav piemērotas.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+