×
Mobilā versija
-9.8°C
Alma, Annemarija
Svētdiena, 25. februāris, 2018
2. janvāris, 2018
Drukāt

Melbārdis mierīgs un gaida pozitīvu spriedzi Phjončhanā

Foto - Juris KalniņšFoto - Juris Kalniņš

Latvijas labākais bobsleja pilots Oskars Melbārdis sezonas pirmajā pusē turējies otrajā plānā un Pasaules kausa kopvērtējumā divniekos ieņem astoto vietu, bet četriniekos ir devītais. Viņš gan saglabā pilnīgu mieru – esot plāns, lai spilgtākie starti izdotos februārī olimpiskajās spēlēs Phjončhanā.

Ar sezonas pirmo pusi diez vai vari būt apmierināts?

Dusmas ir par vietām ārpus desmitnieka, bet citādi esmu apmierināts un redzu, ka pulveris vēl sauss. Škrobe ir par pirmo Pasaules kausa posmu Leikplesidā, bet tur jaunajam divniekam bija tehniskas ķibeles – stūres iekārta traucēja veiksmīgāk nobraukt. Vistlerā četriniekos kļūdījos, varējām par medaļu pacīnīties. Vinterbergā sliktais laiks varbūt iespaidoja rezultātu.

Iepriekšējās sezonās regulāri biji uz pjedestāla, tagad desmit mačos tikai reizi esi ticis trijniekā. Ar kaut ko tādu biji rēķinājies?

Zināju, ka nebūs viegli. Katru nedēļas nogali būt medaļās nav mans mērķis, vēlos pakāpeniski kāpināt tempu. Eiropas čempionātā gribēju labi nostartēt, divniekā mazliet pietrūka līdz medaļai. Šobrīd galvenais ir turēties līderu grupā, desmitniekā.

Pastāsti par tehniku, kur vasarā bija lieli iepirkumi. Tu jau brauc ar kaujas bobiem, kurus ņemsi arī uz olimpiskajām spēlēm?

Uz Ziemeļameriku aizvedām jauno divnieku un veco, olimpisko četrinieku, bet posmos Eiropā braucu ar jauno divnieku un jauno četrinieku. Strādājam, regulējam, mēģinām atrast labākos risinājumus un tas turpināsies līdz olimpiskajām spēlēm. Par jauno divnieku esmu drošs – ar to startēšu Phjončhanā, par četrinieku vēl jātiek skaidrībā, ir tikai divi mači nobraukti, bet drīzāk, ka arī ar jauno. Lai gan arī vecais joprojām labi skrien.

Ar sliecēm nav neatrisināmu rēbusu?

Sliecēm ir liela izvēle atkarībā no laika apstākļiem, bet mums ir skaidrība, kuras ir ejošās.

Pēc Vinterbergas posma Sandis Prūsis izteicās, ka neesi braukšanas formā. Kā pašam šķiet?

Man tā ir sava veida taktika. Negribu izšauties arī braukšanā, zinu, kas man jādara, lai labi nobrauktu, bet tas viss paņem lielu enerģiju – katrā treniņā un mačos maksimāli koncentrēties ir grūti un reizēm ir tā, ka sezonas beigās mazliet pietrūkst spēja koncentrēties, dzirksteles. Varbūt es kļūdos un februārī šis piegājiens aizies pa pieskari, bet es mēģinu pietaupīt emocijas un braukšanas sajūtu olimpiskajām spēlēm. Jaunā tehnika arī mazliet izsita no ritma, divnieks ir diezgan atšķirīgs no vecā, vajadzēja pamainīt stilu. Man šķiet, ka viss būs kārtībā, pakāpeniski iet uz pareizo pusi, pēdējā posmā Īglsā jau bija labas sajūtas, zināju, kā katrā situācijā reaģēt, kā labot kļūdas.

Kā vērtē starta ieskrējienu? Šobrīd vairs nediktējat modi, vairāki konkurenti ir ātrāki.

Gan jau treneris Jānis Ozols varētu pateikt precīzāk, bet man ir sajūta, ka viss tiek virzīts, lai februārī būtu optimālā forma. Pats arī sekoju līdzi un domāju, ko darīt. Pagājušajā gadā mēneša laikā dabūju formu līdz pasaules čempionātam, šogad izgāju visas vasaras nometnes, tāpēc problēmām nevajadzētu būt. Ar katru posmu starta ieskrējiens uzlabojas. Nav garantijas, ka tie, kas šobrīd stumj superātros startus, to varēs izdarīt arī februārī. Pats no pieredzes zinu, ka sezonas sākumā esam bijuši ļoti stipri, bet uz beigām benzīns pietrūkst.

Uz ko tu Phjončhanā liec lielākas cerības – divnieku vai četrinieku?

Uz abiem! Līdz šim lielajos mačos medaļas atnesis četrinieks, bet es uz pilnu banku gribu iet arī divniekos. Tehnika ir laba un domāju, ka būs kārtīga cīņa abās disciplīnās.

Sezonas sākumā lielākais pārsteigums laikam ir kanādiešu veiksmīgie starti?

Jā, viņi ir kaut ko atraduši, bet grūti spriest, ko tieši. Starts ir labs un tehnika nesas baigi, lai gan brīžiem brauc ne tā, kā vajadzētu. Patīkami pārsteidzis arī jaunais šveicietis Klemens Brahers.

Pēc Aleksandra Zubkova diskvalifikācijas tev jāpienākas Soču olimpisko spēļu zeltam un bronzai. Esi apradis ar jaunajiem tituliem?

Baigi neesmu uz to ieciklējies, laižu garām rakstus un televīzijas pārraides, dokumentus neesmu lasījis, kurš un ko ir pārkāpis. Kamēr taustāmā veidā medaļas pie manis nenonāks, tikmēr tam tā īsti neticēšu. Ir daudz citu lietu, par kurām domāt, tūlīt jau nākamās olimpiskās spēles.

Attiecības ar krieviem nav mainījušās?

Īsti nē, viss normāli. Cik kontaktējāmies iepriekš, tik arī tagad. Man krievu valoda nav stiprā puse, tāpēc dziļās sarunās nekad neesam ieslīguši. Pārsteidza Aleksandrs Kasjanovs, kurš laikam bija lasījis manu krievu presē pārtulkoto interviju un teica atzinīgus vārdus, ka esmu labi pateicis. Es gan īsti nezinu, par ko viņš runāja.

Martins Dukurs teica, ka skeletonā atmosfēra kopumā ir diezgan draņķīga. Kā bobslejā?

Nezinu, kā ir skeletonā, varbūt mums arī ir slikti, bet es tā nejūtu, man šķiet, ka ir neitrālāk. Daru savu darbu, lēmumus pieņem citi un no mana viedokļa stipri maz kas ir atkarīgs.

Ko novēli līdzjutējiem jaunajā gadā?

Izturību līdz pēdējam sezonas braucienam. Būs grūti un interesanti, gaidu foršas olimpiskās spēles. Gribētu, lai ir ar spriedzīti, trase nav vienkārša un parādīsies tas, kurš labāk māk braukt. Es kā skatītājs to gribētu redzēt.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+