Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. oktobris, 2016
Drukāt

“Mana dzīves mandala ir mana dzeja”: Meldras Gailānes dzeja (6)

Foto no personīgā arhīvaFoto no personīgā arhīva

Meldra Gailāne

Dzejniece Meldra Gailāne (1979) ir piecu bērnu mamma, kura dzīvo Rēzeknes novadā. Rēzeknes Augstskolā (tagadējā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) absolvējusi studiju programmu “Sociālais pedagogs”. Darba pieredzi guvusi, strādājot jauniešu atvērtajā centrā “JACis”, Tiskādu internātskolā un bērnunamā, kā arī Bērzgales pamatskolā. Austrumlatvijas literārajā akadēmijā ir pilnveidojusi savas zināšanas tekstu radīšanas jomā. Šobrīd Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā studē to, kas sirdij tuvs, – filoloģiju.

Rakstīt dzeju Meldra sāka apmēram 14 gadu vecumā. Dzeja top latviski un latgaliski. Savus darbus ir publicējusi latgaliešu kultūras ziņu portālā “lakuga.lv”, Latgales reģiona portālā “latgale.lv”, tāpat viņas dzeja ir izlasāma arī laikrakstā “Rēzeknes Vēstis” un kopkrājumos – studentu literārajā žurnālā “Vārti” (2004), “Susātivs. Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja” (2008), Austrumlatvijas literārās akadēmijas dzejoļu krājumā “Sarunas” (2013), Rēzeknes Augstskolas literātu kopkrājumos “Pie-la-vī-ties” (2003) un “Pīturys punkti bez pīturu” (2013). Jau 16 gadus – arī ikgadējā dzejas almanahā “Rēzekne”. Apmēram 13 gadus Meldra raksta pasakas par lācēnu Mikiju, un 2012. gadā pasaka “Mikijs un viņa draugi” ieraudzīja dienasgaismu grāmatas formātā, klajā nākot pasaku sērijā “Mīļumpasaciņas”.

 

– Kas tevi pamudināja pievērsties dzejas rakstīšanai?

M. Gailāne: – Man reiz bija ļoti jauka… ķīmijas skolotāja, kurai patika dzeja.

– Esi piecu bērnu mamma. Vai bērnu ikdienas gaitas, prieki un bēdas mēdz būt par iedvesmas avotu?

– Nē, dzeja top kaut kā pavisam citādi. Mana dzeja pamatā ir par mīlestību. Tie ir mirkļi no mistērijas, kas notiek starp vīrieti un sievieti, vai arī iekšējās dvēseles pasaules uzplaiksnījumi. Dzeja vienkārši atnāk. Tas var notikt jebkur. Uz ielas, autobusā, pastaigājoties, mazgājot traukus, lasot grāmatu, skatoties filmu, sapnī…

– Vai bērni ir pirmie tavu darbu kritiķi? Kā viņi uztver to, ka mamma ir radoša personība?

– Pasaciņas izlasu arī saviem bērniem, un bieži vien pēc tam izvēršas arī saruna par pasaku un mums pašiem. Ar dzeju tomēr neuzbāžos. Dzeja – tas ir cits līmenis. Tas ir pārāk privāti un personiski, līdz ar to vieglāk to ir lasīt svešai publikai nekā savējiem. Maniem bērniem nav pieredzes, kā būtu ar mammu, kura ik pa laikam nenozūd pie sava datora, lai ko uzrakstītu. Tādēļ viņi to, ka es rakstu, uztver ļoti normāli. Ja kāds pamana, ka rakstu, ir norādījums pārējiem: “Klusu! Mamma raksta dzeju!”

– Savulaik esi uzrakstījusi dzejoli “Mīlesteibys mandala”. Kāda ir tavas dzīves mandala?

– Mandalas joprojām ik pa laikam pakrāsoju. Līdz to zīmēšanai vēl neesmu nobriedusi, lai gan doma par to ir. Mazliet attur tas, ka zīmēt ar zīmuļiem neprotu, toties protu zīmēt ar vārdiem – mandalas ierakstu savā dzejā. Mana dzīves mandala ir mana dzeja. Vērīgs lasītājs pamanīs manā dzejā to, kas notiek manā dzīvē, jo visa mana dzeja ir pamatā tikai par to.

– Tu raksti latviski un latgaliski. Vai jābūt kādai attiecīgai noskaņai, kad izvēlies, kurā valodā taps tavs dzejolis?

– Es neizvēlos, kurā valodā rakstīt. To izvēlas pats dzejolis. Ir dzejoļi, kas atnāk latgaliski, tomēr pārsvarā tie ir latviešu valodā. Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda, valoda, kurā dzīvoju, domāju un esmu. Latgaliešu valoda man vēl ir svešvaloda, lai arī tuva un mīļa. Mana latgaliskā identitāte vēl ir atklāšanas stadijā. Latgaliskais manī ir ar mistiskuma un iekšējā spēka skanējumu.

– Ko tev nozīmē filoloģijas studijas?

– Esmu atgriezusies pie sava bērnības sapņa – kļūt par rakstnieci. Daru to, ko esmu darījusi visu laiku, kopš sevi atceros, un kas laikam ir mans aicinājums.

 

Šajā “Kultūrzīmju” numurā piedāvājam jaunākos Meldras Gailānes dzejoļus.

***

muzejā

lapsas acis raugās

zelta rudenī

tavā klēpī sākums

sargāšu to

no pelnu ziediem

pūces sirds

pār namiem

lidojošā dzērvē

alkas pēc saules

un parasts skolas rīts

 

***

čaravneica?

nā! viņ olkona tovu acu

juos īzaver dziļi manī

i es atsamūstu dabasūs

čaravneica?

nā! viņ olkona tovu rūku

vīns daskuorīns i vyss

sazagrīž ūtraižuok

čaravneica?

nā! viņ olkona tovu lyupu

pastuosti vēļ tū puorsoku

nu tū – par laimeigū zemi

 

***

ainiņa iz dzīves

tā viņi abi gāja

rokās sadevušies

katrs savā aifonā

iegrimuši

tā viņi abi gāja

rokās sadevušies

tā viņi abi

tā arī nesatikās

 

***

vēlreiz

rītos rātni sapīt bizes

rātni apēst savu brokastu maizi

izdzert tēju un doties

tu zini tā vasara bija manā dzīvē

savādākais posms

pieskārienu smeldzīgums un

steidzīgs laiks blūzam

zvaigznes virs mums

pazaudējušās galaktikās

zīmes bišu dzēlienos un pie

DOD

 

***

pieturi mani mazliet

šonakt neļauj man projām iet

dejojot šosejas vidū

līdz zvaigznēm var aizvirpuļot

pieturi mani mazliet

šonakt tumsa tik smeldzīgi dzied

vēlos aizmirsties tavās rokās

saullēktu sagaidīt kopā

 

***

tavs skūpsts

kā vārs putna spārnu

pieskāriens

uz manām lūpām

aizmiegot

rītā krūtīs

dzied brīnumputns

 

***

sasildi mani savās plaukstās

cik skaisti rieti ar ausmu mainās

uzpūt to guni kas nogurusi

caur nakti līdz rītam sildīt

ieslēdz mani savā sirdī

cik mierīgi dus ūdens klajs

kad visas vētras rimušas

un padebešos gulbji skrien

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Nu… Švaki gan. Galīgi nekā. Tukši un plakani. Tā var rakstīt, rakstīt, rakstīt, rakstīt, rakstīt, rakstīt…. Un nemaz bērni nav jākušina.

  2. Nesaprotu,kur te dzeja??? Neko neizsakošs raksts un tāda pati ” dzejniece ” = nekāda 😀

  3. nja …….. dzejniece ……. pasaku autore …….. bet pašas bērnini ta internātskolā aug ………

  4. Burvīga dzeja no burvīgas sievietes! Nogrimt tavu acu dzīlēs un tavu lūpu čukstos apmaldīties un sagaidīt rītu tavās skavās…………

  5. Jauki un sakarīgi

Bobs Dilans nosūtījis pateicības runu nolasīšanai Nobela balvu ceremonijāAmerikāņu dziedātājs un dziesmu autors Bobs Dilans neapmeklēs šonedēļ Stokholmā gaidāmo Nobela ceremoniju, lai saņemtu viņam piešķirto Nobela prēmiju literatūrā, taču nosūtījis
Draugiem Facebook Twitter Google+