Mobilā versija
Brīdinājums +1.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
27. janvāris, 2017
Drukāt

Kāpēc melnos punktus kartē atzīmē, bet uz ceļa – ne? (3)

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Melno punktu sarakstā ir arī Rīgas–Ainažu autoceļš pie Ādažiem. Attēlā: viena no avārijām MP vietā, kas notika pagājušās nedēļas nogalē.

Divu sieviešu nāve autoavārijā Madonas–Gulbenes ceļa līkumā atkal liek uzdot jautājumu par tā sauktajiem melnajiem punktiem. Apkārtnes iedzīvotāji traģiskā notikuma vietu uzskata par braucējiem bīstamu – pirms trīs gadiem te jau ir cietuši un gājuši bojā vairāki cilvēki. Ceļa uzturētāji apgalvo – nekāda melnā punkta šajā ceļa posmā nav, bet jautājums par brīdinošu zīmju izvietošanu jau izsmelts.

Standarts neparedz

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) statistika rāda, ka no 2009. līdz 2015. gadam ap 52. kilometru uz Madonas–Gulbenes ceļa notikušas divas avārijas ar vienu bojā gājušo un trīs cietušajiem. 2016. gadā ceļu satiksmes negadījumi (CSN) nav notikuši.

– Līdz ar to šī vieta nav “melnais punkts”, – savā atbildē “Mājas Viesim” norāda “LVC” sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Kononova.

Lai ceļa posms ārpus apdzīvotām vietām nokļūtu tā saukto melno punktu (MP) sarakstā un tiktu iezīmēts “LVC” kartē, trīs gados viena kilometra nogabalā jānotiek ne mazāk kā astoņiem CSN vai ne mazāk kā trīs negadījumiem ar cietušiem vai bojāgājušiem cilvēkiem. Savukārt ceļu krustojums uzskatāms par MP, ja CSN pēc iepriekš minētajiem faktoriem ir notikuši 150 metru rādiusā uz katru pusi. LVC mājas lapā apskatāmajā kartē atzīmētas 58 šādas vietas.

Autobraucējiem uz Latvijas ceļiem informācija, ka viņi tuvojas posmam ar MP statistiku, netiek sniegta. Uz jautājumu – kāpēc, no A. Kononovas saņemam formālu atbildi:

– Latvijā nav ceļazīmes “Melnais punkts”. Šāda ceļazīme nav paredzēta valsts standartā, kā arī Konvencijā par ceļu zīmēm un signāliem.

Runātīgāks izrādās “LVC” satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns:

– Kad pirmo reizi sākām rēķināt melnos punktus un uztaisījām karti, apsvērām, vai vajadzētu uzlikt kādu zīmi uz ceļiem. Notika diskusija – liekam vai neliekam –, tomēr lielākā daļa nosliecās pret to.

Konkrētus pretargumentus, kāpēc brīdinošu MP ceļazīmi nevajadzētu likt, Zaļaiskalns vairs neatceras.

Melnie punkti – navigācijas lietotnē? 

No ierindas autobraucēja viedokļa – valstī, kurā katru gadu avārijas paņem ap simts cilvēku dzīvību, vajadzētu likt lietā visus iespējamos līdzekļus satiksmes drošības uzlabošanai. Tāpēc pat grūti iedomāties loģiskus pretargumentus preventīvam pasākumam – zīmei vai kādam citam brīdinājumam par ceļa posmu, uz kura iet bojā cilvēki.

Autojomas žurnālists Atis Jansons MP zīmes efektivitāti uz ceļiem apšauba, taču ierosina informāciju par MP ievietot navigācijas lietotnēs.

– Latvijā uz ceļiem izvietots ārkārtīgi daudz zīmju, bieži vien arī nevajadzīgu, tāpēc zīmju autoritāte ir kritusies. Savukārt autobraucējiem kuri “lido”, tāpat būs pilnīgi vienalga, kādas zīmes vai svītras vilksiet uz ceļa, toties viņus varētu iespaidot ar moderniem informācijas līdzekļiem.

Jansons par piemēru nosauc navigācijas aplikāciju “Waze”, ko savā mobilajā tālrunī lieto gandrīz vai katrs ātrbraucējs. Aplikācija varētu pabrīdināt ceļotāju, ka viņš tuvojas vietai, kurā notikušas vairākas avārijas, cietuši vai bojā gājuši cilvēki.

– Par melnajiem punktiem ar “Waze” ir runāts, bet nav plānots to ieviest, –

A. Kononova noraida ierosinājumu ievietot aplikācijā informāciju par Latvijas ceļu bīstamākajām vietām.

Aplikāciju Latvijā lieto vairāk nekā 100 tūkstoši jeb viena piektdaļa aktīvo autobraucēju. Ar “Waze” viņi tiek informēti gan par ārkārtas situācijām uz ceļiem, braukšanas apstākļu pasliktināšanos – apledojušiem ceļu posmiem, bedrainām vietām –, gan periodiskām aktualitātēm, ziemas riepu maiņu, maksimāli pieļaujamā ātruma izmaiņām uz galvenajiem ceļiem u. c.

VIDEO: MELNAIS PUNKTS DZELZAVAS IELĀ

Lietuvā un Polijā var 

Kaimiņi lietuvieši autobraucēju papildu informēšanā par vietām, kurās biežāk notiek avārijas, nebaidās atšķirties no citiem eiropiešiem. Lietuva ir vienīgā Eiropas valsts, kurā jau vairāk nekā desmit gadus uz ceļiem izvieto zīmi ar nosaukumu “Daudz autonegadījumu”. Ar trijstūrī iezīmētu melnu punktu tiek apzīmēti ceļa posmi, kuros četros gados puskilometra nogabalā notikuši ne mazāk kā četri autonegadījumi. 2005. gadā lietuviešiem bija ap 180 šādu vietu, šodien viņu MP kartē saskaitāmi apmēram 30 punktu.

Lietuva tāpat kā Latvija CSN bojāgājušo skaita ziņā ilgus gadus atradās saraksta augšgalā. Jaunākie cipari rāda, ka lietuviešiem avārijās bojāgājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju 2015. gadā ir samazinājušies līdz 82 cilvēkiem. Latvijā šis rādītājs ir 94. Sliktāki cipari ir tikai Bulgārijā un Rumānijā – 95 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem. Maltai, Zviedrijai un Nīderlandei šī statistika ir viscerīgākā – attiecīgi 26, 27 un 28 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem, Igaunijai – 50.

Arī Polija satiksmes dalībniekus brīdina par ceļa posmiem, kuros biežāk nekā citur notiek avārijas. Poļi izvēlējušies nevis ceļa zīmi, bet lielu informatīvu plakātu formu, kas informē par bojāgājušo cilvēku skaitu noteiktā ceļa posmā.

Katram savs risinājums 

– Jautājums par melno punktu zīmju izvietojumu nav tik plakans, kā pirmajā brīdī šķiet, – nosaka M. Zaļaiskalns un pamato ar piemēru – apgaismotu apli aiz Ķekavas, uz Bauskas ceļa, kas kartē iezīmēta kā viena no MP vietām, kurā avārijas notiek nedisciplinētas braukšanas dēļ. Viņaprāt, vietā, kur autobraucēji vienkārši viens otram nepadod ceļu un sabuktējas, zīmes ar melno punktu uz visām četrām debess pusēm nepalīdzēs.

– Ir vietas, kur reāli tās varētu likt, taču tur mēs satiksmes organizāciju un drošību uzlabojam ar citiem līdzekļiem, – skaidro “LVC” pārstāvis.

Latvijā melno punktu vietās tiek samazināts maksimāli pieļaujamais braukšanas ātrums un uzstādītas attiecīgās zīmes, citas brīdinošas zīmes, drošības barjeras un cits ceļu aprīkojums.

Ceļu satiksmes drošībai bīstamajās vietās uzstāda radarus, kuru izvietojuma karti var aplūkot tīmeklī. Radari palīdz arī MP vietās, stāsta Zaļaiskalns. Kad vienā no tādām – Baldones–Bauskas šosejas krustojumā – ātruma ierobežojošo zīmi “70” autobraucēji nav ņēmuši par pilnu, uzlikuši radaru un situācija atrisināta. Taču ir posmi, kur ātruma mērītājs neder. Piemēram, vietā, kur no Rīgas hidroelektrostacijas ceļa virzienā uz Salaspili tuvojas nelielam aplītim un notiek automobiļu sadursmes, efektīvāk palīdzētu ribjoslas, kas brīdinātu braucējus, ka jāsamazina ātrums, spriež “LVC” pārstāvis.

Uz jautājumu, kā “LVC” uzlabos satiksmes drošību jau pieminētajā traģiskajā ceļa posmā uz Madonas–Gulbenes ceļa, seko atbilde, ka šogad tur uzstādīs ātrumu ierobežojošu ceļazīmi arī no “ciemata puses” un izstrādās ceļa pārbūves projektu, taču tā realizācijas iespējas būs atkarīgas no pieejamā finansējuma.

Karte no Latvijas ceļu mājaslapasKarte no Latvijas ceļu mājaslapas

Uzziņa 

Melno punktu skaits 

Kopš 2007. gada melno punktu skaits uz Latvijas ceļiem samazinājies no 174 līdz 58.

Darbi un nauda satiksmes drošībai 

Satiksmes drošībā ieguldītā nauda
Create bar charts

No 2014. līdz 2016. gadam valsts autoceļu tīklā:

• izbūvēti gājēju un velosipēdistu ceļi 10,3 km garumā;

• uzstādītas aizsargbarjeras 238,2 km un gājēju barjeras 3,9 km garumā;

• ierīkots apgaismojums 24,8 km garumā.

Lielākie 2017. gada projekti satiksmes drošības paaugstināšanai 

• Pārbūvēs krustojumu (sašaurināšana) uz Ventspils šosejas (A10) un autoceļa Līga–Kandava–Veģi (P130) un Līga–Zentene–Rideļi (P1435);

• rekonstruēs Baldonē autoceļu Mežvidi–Baldone (Rīgas iela) (P91) un uzstādīs luksoforu krustojumā uz Iecavas–Baldones–Daugmales ceļiem (Iecavas iela) (V9);

• uzstādīs luksoforu uz Rīgas apvedceļa Baltezers–Saulkalne un autoceļa Pievadceļš Muceniekiem (V31) krustojuma;

• pārbūvēs Vidzemes šosejas un Zinātnes ielas krustojumu Siguldā, uzstādot jaunus luksoforus esošo vietā;

• izbūvēs gājēju un velosipēdistu ceļu kopumā 3,3 km garumā – Aglonā, Siguldā un pie autoceļa Kuldīga–Aizpute–Līči (P112).

Avots: VAS “Latvijas valsts ceļi”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. MUMS pieņem likumus lai no tautas vairāk naudu nokāst, priekš tam jau tie iedzīvotāji ir lai visu nomaksātu.Bet ja nenomaksās tad būs,, e-izsoles,, un tālāk ķepurojies kā gribi.

  2. Muļķu zemē tā nedrīkst darīt ,citus baidīt, jo nenesīs zināmo peļņu.

  3. Pie mums
    Latvija jau neko nevar pieņemt ātri ..kur vajadzētu.
    Mums vajadzīgi zināms bojā gājušo skaits.. untad vēl nebūs pienakums kaut ko lietas labā darīt.
    Mums
    Latvija augstas amatpersonas tikai domā par sevi.

Draugiem Facebook Twitter Google+