Foto – Shutterstock

Melonēs ir 17 reizes vairāk dzelzs nekā pienā. Cik daudz to dienā drīkst ēst? 0

Melonēs, kā zināms, ir ļoti daudz ūdens, līdz ar to tās veicina urīna veidošanos un, var teikt, palīdz izskalot organismu.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Veselam
Cik bieži drīkst veikt rentgenu? Noskaidrojam! 17
Lasīt citas ziņas

“Urīnu dzenošus produktus īpaši ieteicams lietot tad, ja organismā uzkrājušies kalcija sāļi. Meloņu sastāvā ir arī viegli izmantojamie ogļhidrāti, dažādi cukuri, C vitamīns, karotīns, maigas šķiedrvielas, kas labvēlīgi ietekmē gremošanu,” stāsta uztura zinātniece Guna Rijkure.

Jo košāks melones mīkstums, jo tajā, iespējams, ir vairāk karotīna.
CITI ŠOBRĪD LASA

Melonēs ir arī diezgan daudz minerālvielu un folijskābe. Pateicoties folijskābei, lielās ogas melones ir ieteicams iekļaut jebkura cilvēka, bet īpaši topošo māmiņu, ēdienkartē, jo folijskābe piedalās asinsrades procesā, palīdzot mazulim izveidot veselu mugurkaulu un nervu sistēmu.

Melonēs ir arī daudz dzelzs. Izrādās, šo vielu tās satur 17 reizes vairāk nekā piens, divas reizes vairāk nekā vistas gaļa un trīs reizes vairāk nekā zivis. Tiesa, dzelzs, ko satur dzīvnieku izcelsmes produkti, cilvēka organismā asimilējas daudz labāk.

Lai noteiktu, vai melone ir gatava, ar pirksta galu jāiespiež pretējā galā tam, ar kuru oga bijusi piestiprināta pie mātes auga.

Negatavai melonei šajā vietā miziņa ir cieta, bet gatavai – piespiežot nedaudz padodas.

Runā, ka visgardākās un organismam noderīgākās esot Uzbekistānas melones. Guna Rijkure teic – melones garšas īpašības un veselīgumu nosaka ne tikai izcelsmes valsts, bet vēl citi faktori, no kuriem viens no svarīgākajiem ir laika apstākļi meloņu augšanas sezonā.

Gunai izdevies baudīt arī vietējās, kādā siltumnīcā audzētas melones, kas diemžēl garšas ziņā krietni atpalikušas no savām “māsām”, kas augušas siltajās zemēs – Uzbekistānā, Moldovā, Spānijā u. c.

Vietējām melonēm trūcis ierastā salduma, arī to izmērs bijis vien dāmas dūres lielumā. Tiesa, meloņu šķirnes ir dažādas, un, iespējams, arī Latvijā saulainā vasarā var izaudzēt lielākas un saldākas melones. Meloņu cienītājiem jāpatur prātā, ka šī oga satur daudz cukura.

Tiem, kas vēlas notievēt, nevajadzētu ēst vairāk kā 400 gramus melones dienā, un citus augļus un ogas tad vairs ne.

Bērniem, ja vien viņi necieš no liekā svara, meloni var dot droši. Organisms saņems vairāk šķiedrvielu, bet lielā ūdens satura dēļ būs biežāk jāapmeklē ķemertiņš. Labāk, lai bērns ēd meloni, nevis šokolādi, čupačupu vai dzer kādu no krāsainajām limonādēm, – teic uztura zinātniece.